tag:blogger.com,1999:blog-40411309686946582662024-02-22T02:04:27.402-08:00 Viktors BirzeRakstu par sabiedrību, politiku, vērtībām un citām man aktuālām lietām izejot no pārliecināta Latviešu nacionālista skatu punktaAnonymoushttp://www.blogger.com/profile/05336230049735643880noreply@blogger.comBlogger49125tag:blogger.com,1999:blog-4041130968694658266.post-78107416296573008262017-11-21T22:42:00.000-08:002017-11-21T22:42:06.627-08:00Imigrācija- fakti un izaicinājumi. Nacionālistu skatījums un atbildes.<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhUrrrWuV6S3Veb5W814CROSAvyxy4le1fC_fAaQ5714y2rfUxrrcPcDuTpxoEa9QlCDxNoc8ZA3c4KADN2ZPWGn6eRAr89GvobP-yNlOkEqJdhIeNNHNKHEvTQyLunpC45q3-1NH3ifw/s1600/DSC_3980_.jpg" imageanchor="1" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="684" data-original-width="1024" height="266" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhUrrrWuV6S3Veb5W814CROSAvyxy4le1fC_fAaQ5714y2rfUxrrcPcDuTpxoEa9QlCDxNoc8ZA3c4KADN2ZPWGn6eRAr89GvobP-yNlOkEqJdhIeNNHNKHEvTQyLunpC45q3-1NH3ifw/s400/DSC_3980_.jpg" width="400" /></a></div>
<div class="MsoNormal">
Par neeiropiešu masu imigrāciju un tās sekām
vecajā Eiropā ir rakstīts un runāts jau gadiem ilgi. Šī problēma ir gadu
desmitiem sena, un tai ir tendence ar laiku tikai pieaugt un plesties plašumā.
2015.gadā tā kļuva aktuāla arī mums, kad Laimdotas Straujumas vadītā Latvijas
valdība pieņēma lēmumu „brīvprātīgi” uzņemt 776 bēgļus jeb nelegālos imigrantus
– lielāko daļu no Grieķijas un Itālijas nelegālo imigrantu nometnēm, un arī
tieši no to izcelsmes valstīm Āfrikā. Šķietami nedaudz, un, kā rādīja tālākie
notikumi, ne Eiropas Savienības (ES) birokrāti, kas bija izdomājuši imigrantus
uzspiest visām savienības dalībvalstīm, ne arī to rīkojumu vietējie
izpildītāji, šo plānu nebija izdomājuši līdz galam. Proti, ja ir izvēle saņemt
lielākus pabalstus un komfortablākus dzīves apstākļus kādā bagātākā ES
dalībvalstī, „bēglis” pie pirmās izdevības pārbēgs uz turieni. Paradoksāli, bet
relatīvi sliktie sociālie apstākļi, mūs šoreiz ir paglābuši, un tie, kurus bija
paredzēts nometināt Latvijā, pie pirmās iespējas pārceļas uz Rietumeiropu. Tā
ir šobrīd, taču nevajag dzīvot ilūzijās, ka tas tā turpināsies vienmēr.
Rietumeiropa ir pilna, bet migrantu pieplūdums neatslābst. Tas ir vienmērīgi
pastāvīgs, bet kā rādīja 2015.gada migrācijas krīze, tas var kļūt arī
viļņveidīgs, un sasniegt katastrofālus apmērus.</div>
<a name='more'></a> <o:p></o:p><br />
<div class="MsoNormal">
<b>Par faktiem, mītiem un ilūzijām</b><o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
1) Bēgļi
vai tikai nelegāli imigranti?<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Lai attaisnotu masveidīgu imigrantu
nometināšanu Eiropas valstīs, bieži vien tiek izmantots termins „bēgļi”. Šis
jēdziens, kas ir pilnībā atrauts no realitātes, tiek izmantots kā psiholoģiskā
kara ierocis pret eiropiešiem. Tā ir ļaunprātīga manipulēšana ar cilvēku
labākajām īpašībām – līdzjūtību, vēlmi palīdzēt nelaimē nonākušajiem. Protams,
ka “bēgļa” apzīmējums nekādi nav izmantojams, runājot par miljoniem, kas
šķērsojot Vidusjūru un citus populārākos nelegālās imigrācijas ceļus, ieplūst
Eiropā no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem. Loģiski spriežot, jebkurš, kas bēg no
kara briesmām, patvērumu meklē kādā sev
ģeogrāfiski tuvākajā kaimiņvalstī turpat
Āfrikā vai Tuvajos Austrumos. Tur šobrīd arī atrodas faktiski visi īstie bēgļi.
Tie jaunie vīrieši (un tieši šī grupa veido absolūto tā saukto „bēgļu”
vairākumu), kas mēro tūkstošiem kilometru garu ceļu, maksājot līdz pat desmit
un piecpadsmit tūkstošiem eiro cilvēku kontrabandistiem, lai iekļūtu tieši
Eiropas Savienībā, nav nekādi bēgļi. Tie ir nelegāli imigranti, kuru mērķis ir
tīri ekonomisks. Vēlēšanās par katru cenu iekļūt Eiropas Savienībā, kur
automātiski tiek nodrošinātas sociālās garantijas un ar izcelsmes valsti
nesalīdzināmi augstāks dzīves līmenis. Vēl uzskatamāk viņu patiesos mērķus
rādīja 2015. un 2016. gadā bieži redzamie kadri, kad satrakoti imigrantu pūļi
(tie paši, ko sabiedrībai mēģināja uzdot par nelaimīgiem kara bēgļiem) vardarbīgi
mēģināja šķērsot ES valstu iekšējās robežas. Piemēra pēc piesauksim nu jau
bēdīgi slaveno Francijas ostas pilsētu Kalē, ko pārpludināja tūkstošiem
agresīvu afrikāņu migrantu. Izrādās, ka visnotaļ labklājīgajā un
multikulturālajā Francijā, tā sauktie „bēgļi” joprojām nejutās droši un tādēļ
devās uz Kalē, kas atrodas pie Lamanša jūras šauruma, lai nokļūtu
Lielbritānijā. Vai Francijā plosās karš, varbūt mēra epidēmija, vai draud bada
nāve? Nē, vienkārši Lielbritānija ir pretimnākošāka pabalstu parazītiem, un
tādēļ arī iekārojamāks galamērķis. Tātad runa nav par „patvērumu” vai
„drošību”, bet tikai par labumiem un iespēju labāk iekārtoties, un dzīvot uz
eiropiešu rēķina. <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Vēl viens emocionāls viltus arguments, ko
imigrantu ievešanas entuziasti izmanto, lai spēlētu tieši uz latviešu jūtām, ir
atsaukšanās uz 1940. gadu latviešu bēgļiem, kas Otrajam pasaules karam
noslēdzoties, bija spiesti atstāt savu zemi, un apmesties kādā no Rietumu
valstīm. Tās ir pilnīgi nesalīdzināmas lietas. Pirmkārt – faktiski visi Latvijas
(un citu komunistu okupēto Austrumeiropas zemju) bēgļi apmetās rases, kultūras
un reliģijas ziņā radniecīgās valstīs, kurās dominēja eiropieši, eiropeiskā
kultūra un kristīgā reliģija. Līdz ar to viņi bez problēmām integrējās un
asimilējās jaunajās mītnes zemēs, viegli iekļaujoties vietējā sabiedrībā un
pieņemot tās tradīcijas. Otrkārt, latviešu tautas tikumi, tradīcijas un
mentalitāte noteica to, ka viņi neradīja ne sociālekonomisku, ne kulturālu, ne
arī politisku slogu patvēruma devējiem. Latvieši neveidoja noziedzības
perēkļus, kriminālus geto rajonus, ne arī centās uzspiest vietējiem svešas un
naidīgas reliģijas un sadzīviskās normas. Latvieši viesmīlību neatmaksāja ar
noziedzīgu tieksmju, etniska vai reliģiska naida motivētiem terora aktiem. Fakti ir tādi, ka austrumeiropieši, kas,
glābjoties no komunistu režīmiem, meklēja patvērumu etniski un kulturāli
radniecīgās zemēs, nevis paģērēja „mums pienākas”, un centās dzīvot no
sociālajiem pabalstiem, bet smagi strādāja, izglītojās un guva atzīstamus
panākumus. Statistikas pētījumi rāda, ka Otrā Pasaules kara bēgļu pēcteči,
savās mītnes zemēs ir viena no veiksmīgākajām sociālajām grupām – izglītota,
ekonomiski aktīva, atšķirībā no Āfrikas un Tuvo Austrumu imigrantiem, kuru
vairums paaudzēm dzīvo kriminālos geto rajonos, kultivējot pabalstu
parazītismu, kriminalitāti un terorismu. Mēģinājumi salīdzināt Otrā Pasaules
kara bēgļus ar etnokulturāli svešo nelegālo imigrantu vilni, kas pēdējās
desmitgades Eiropā ieplūst no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem, nozīmē salīdzināt
nesalīdzināmo!<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Ne Latvijai, ne Eiropas Savienībai kopumā nav
morāla pienākuma atzīt nelegālos imigrantus par bēgļiem, ne arī tos izmitināt
un nodrošināt ar komfortablu eksistenci!<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
2)
Vai var ticēt valdībai, ka 776 imigrantu uzņemšana ir vienreizējs
pasākums, un nākotnē Latviju imigrantu pieplūdums neapdraud? <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Nē, tam nevar ticēt. Latvijas politiskā elite
šoreiz ļoti viegli piekāpās ārējam spiedienam šajā jautājumā un piekāpsies arī
citu reizi. Ļoti zīmīgi izteicies eiroparlamentārietis Artis Pabriks: “(...)
Latvija tagad nav gatava uzņemt lielu bēgļu skaitu. Tāpēc prātīgākais būtu sākt
ar minimālu bēgļu skaitu. Tādējādi gan pašvaldības, gan sabiedrība vieglāk
pierastu pie bēgļiem. (...) Arī Latvijas
sabiedrība jāsagatavo bēgļu uzņemšanai.”
Pabriks domā – ja kādā ciematā ieradīsies divi vai trīs bēgļi, vietējie
cilvēki viņus vieglāk pieņems nekā 20 vai 30 cilvēkus. “Mums jābūt uzmanīgiem.
Esam maza sabiedrība un valsts. Mums ir sava dzīves pieredze. Jābūt uzmanīgiem,
lai neradītu pretsparu. Ja būsim pārāk ātri, mūsu cilvēki radīs pretestību. Arī
latvieši ir jāpieradina pie bēgļiem.” (TVNET, 15.07.2015) Citiem vārdiem, te
aprakstīta taktika, ko sauc „astes ciršana pa gabaliņam”. No sākuma tiks
atvesti daži simti, vietējie pieradīs, jo nav jau tik briesmīgi, tad būs jau
daži tūkstoši, un galu galā nemaz nepamanīsim pa kuru laiku mūsu valsts
neatgriezeniski pārmainījusies. Līdzīgi notika Rietumeiropā – viss sākās ar
dažiem simtiem un tūkstošiem, un vietējo „pieradināšanu”… <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Ilgtermiņā jārēķinās ar nacionālu valstu
konceptam pāri stāvošajām pārnacionālajām organizācijām, to virzību uz pasaules
valdību jeb starptautiskās likumdošanas prioritāti pār valstu tiesībām uz
suverenitāti un savu nacionālo likumdošanu. Šobrīd dažādu pārnacionālu struktūru
izdoti akti un konvencijas cenšas pasaules mērogā regulēt arī jautājumus, kas
saistīti ar cilvēku pārvietošanos, legālu un nelegālu migrāciju. Universālais
„cilvēktiesību” koncepts tiek stādīts pāri valstu tiesībām uz savu robežu un
ieceļotāju plūsmas kontroli, un tautu tiesībām uz savas identitātes,
tradicionālās etniskās struktūras un proporciju saglabāšanu savās valstīs. <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Latvijas situācijas kontekstā jāsaprot
sekojošais – katrs uzņemtais imigrants ilgtermiņā palielina iespējamību, ka
šeit ieradīsies vēl daudz lielāks citu imigrantu skaits. Runa ir par to pašu starptautisko
likumdošanu, kaut vai konkrēti par Dublinas Regulu, kas cita starpā garantē
tiesības uz ģimeņu apvienošanos. Tas nozīmē, ka katrs afrikānis vai musulmanis,
kurš iegūs bēgļa statusu Latvijā, būs tiesīgs aicināt šurp arī savu ģimeni.
Pieņemot, ka vidēji statistiskā ģimene šajos pasaules reģionos ir daudzkārt
lielāka par vidējo latviešu ģimeni, potenciāli divu vai trīs cilvēku vietā šeit
var ierasties veseli radinieku klani – radinieku sarakstos var iekļaut pat
veselu ciemu, jo izkontrolēt ziņu patiesību ir tik pat kā neiespējami, un kopējais imigrantu skaits var pat
desmitiem reižu pārsniegt sākotnēji domāto. <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Otrkārt – neviens nopietni neapdomā par
kopējo Eiropu apsēdušo imigrantu skaitu. Ja to mēra dažās desmitgadēs tad tie
ir vairāki desmiti miljonu. Tikai 2014.gadā ES „patvērumu” pieprasījuši 625 000
migrantu, un to saņēmuši 185 000, pārējie tajā pat laikā uzturas, tā sacīt,
legāli nelegāli jeb „karājoties gaisā”. Protams, ņemot vērā iepriekšējo
pieredzi, ir skaidrs, ka arī šie „gaisā karājošies” agrāk vai vēlāk tiks vai nu
jau ir tikuši legalizēti. Vārdu sakot, skaitļi ir biedējoši iespaidīgi. Rietumeiropa
ir pilna, valstu sociālie budžeti pārslogoti, pamatiedzīvotāji neapmierināti ar
masu imigrācijas radītajām sekām, tādēļ ir pilnīgi skaidrs, ka Brisele, kurā
toni nosaka bagātās Rietumvalstis turpmākā nākotnē centīsies imigrācijas radīto
slogu vismaz daļēji novelt uz Austrumeiropu. Neapšaubāmi būs spiediens – gan morāls, kas iekļaus runas par
„solidaritāti” un „līdzatbildību”, gan ekonomisks, kas var tieši ietekmēt
finanšu resursus, ko Latvija saņem no ES fondiem, gan juridisks, kas nebūt nav
izslēgts, ņemot vērā ES virzību uz centralizētu varu, padarot migrantu
uzņemšanu par obligātu nosacījumu visām tās dalībvalstīm. Protams, būs vietējo
līderu uzpirkšana, solot naudu par migrantu izvietošanu, un noteikti tiks
ņemtas vērā jau aprakstīto notikumu mācības, lai nometinātie migranti tiktu administratīvi
piesaistīti konkrētai teritorijai, un nevarētu pārvietoties uz citu valsti ar
dāsnāku pabalstu sistēmu. Galvenais, kas jāņem vērā –nevajag dzīvot rožainās
ilūzijās: “mēs esam nabagi, imigranti pie mums negrib palikt”. Šis jautājums
agrāk vai vēlāk tiks „sakārtots”. Atslābumam nav nekāda pamata. <b><o:p></o:p></b></div>
<div style="background: white; line-height: 18.9pt; margin-top: 12.0pt;">
<br /></div>
<div style="background: white; line-height: 18.9pt; margin-top: 12.0pt;">
<span style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 11pt;"><u>To
apliecina arī vēsts, ka Dublinas regulai tiek gatavota jauna versija jeb tā
dēvētā "Dublina II". Tā paredzēs, ka migranti pēc noteiktas sistēmas
tiks pārsūtīti uz dažādām ES valstīm, kuras attiecīgi izskatīs viņu lūgumus pēc
patvēruma un pozitīva apstiprinājuma gadījumā viņus izmitinās. Plānotā sistēma
paredz, ka lielākās un bagātākās valstis saņems lielāko daļu migrantu, mazākās
un trūcīgākās – mazāko.<o:p></o:p></u></span></div>
<div style="background: white; line-height: 18.9pt; margin-top: 12.0pt;">
<span style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 11pt;"><u>Tomēr
kopumā tas nozīmē, ka pirmajās migrantu uzņēmējvalstīs kā Itālijā, Grieķijā un
Bulgārijā izskatāmo patvēruma lūgumu skaits samazināsies, kamēr valstīs, kuras
līdz šim nebija ne pirmās uzņēmējvalstis, ne arī bija populāras migrantu vidū,
uzņemto migrantu skaits pieaugs. Viena no tādām ir arī Latvija.</u><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal">
<br /></div>
<div class="MsoNormal">
3)
Jauni scenāriji imigrantu ievešanai<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Pēdējos divus gadus sabiedrības uzmanība
fokusējās uz ES uzspiesto nelegālo imigrantu uzņemšanu. Šobrīd (visticamāk uz
laiku) šis jautājums noklust divu iemeslu dēļ. Pirmais iemesls ir sabiedrības
izteiktā pretestība, un otrais – ka šie imigrantu uzspiedēji vēl nebija
izdomājuši mehānismu, kā viņus šeit noturēt. Pēdējā laikā imigrācijas jautājums
tiek aktualizēts citā aspektā. Valdošā elite un tai pietuvinātie sabiedriskās
domas veidotāji uzmācīgi skandē mantru par ārvalstu darbaspēka imigrācijas
nepieciešamību. Atšķirībā no iepriekšējās „bēgļu” uzspiešanas kampaņas, kad
psiholoģiskais karš tika veikts ar meliem un viltu mēģinot ieprogrammēt
latviešos līdzjūtību pret iebrucējiem, tagad uzbrukums tiek vērsts pret vājāku
vietu – bažām par ekonomisko stāvokli un labklājību. Izrādās, ka bez imigrantu
ievešanas, Latvijas ekonomika sabruks, un tagadējā ekonomiski aktīvā paaudze
vecumdienās paliks bez pensijām. Spēcīgākie argumenti ir latviešu tautas
masveidīga izceļošana, darbaroku trūkums un visnotaļ zemie dzimstības rādītāji.
Bet par visu pēc kārtas.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Kas ir ieinteresēts „darbaspēka imigrācijā”?
Te saknes nebūtu jāmeklē ne pārnacionālās struktūrās, ne idejiskos kosmopolītos
un nacionālisma pretiniekos (kuri, protams, dabiski pieslēdzas, jo principiāli
atbalsta jebkuras darbības, kas veicina „dažādību” un nacionālās identitātes
vājināšanu), bet drīzāk – vai vismaz daļēji – tajā domāšanas veidā, kas piemīt
valsts politiskajai elitei, kuras vidū reti sastopami cilvēki ar izteikti
nacionālām jūtām. Viņi valsti neskata kā aizsargājamu latviešu etnokulturālo
teritoriju, kā mājas latviešu tautas
saglabāšanai, bet kā ekonomisku projektu: „Nav kas strādā? Nu tad ievedīsim!”.
Un tas saskan ar alkatīgāko un nacionāli vienaldzīgāko vietējo uzņēmēju domāšanu: „Man vienalga, kas
sarauš man bagātību, ka tik man ir labi.” Tā ir konsekventi un ilgstoši
realizēta valsts politika, kas ar nepārdomātu nodokļu slogu sadārdzina
darbaspēka izmaksas, vienlaikus neatstājot pašiem strādājošiem pienācīgus
eksistences līdzekļus. Rezultātā, uzņēmējiem darbaspēks ir dārgs, bet paša
darbaspēka ienākumu līmenis ir zems. Taču, līdztekus valsts politikai, vismaz
daļā gadījumu ļaunprātība ir arī uzņēmēju rīcībā. Netrūkst to, kuri izvēlas
luksusa dzīvesveidu, bet ekonomēs ik centu uz strādājošo atalgojuma rēķina. <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Un patiešām, darbaspējīgi cilvēki masveidā ir
izceļojuši. Ja 2000. gadā Latvijā iedzīvotāju skaits bija 2 377 383, tad
2015.gadā vairs 1 968 957. Piecpadsmit gadu laikā esam zaudējuši pusi Rīgas!
Protams, ka arī šajos neiepriecinošajos skaitļos var atrast ar ko sevi mierināt
– izceļojušo un izmirušo nelatviešu proporcionāli ir vairāk nekā latviešu. Ja
2000. gadā latviešu Latvijā bija 57,7%, tad 2016. gadā jau 61,8%. Un tomēr, tas
nemaina to, ka arī latvieši vairāk izmirst un izceļo nekā piedzimst, un
demogrāfiskie procesi ir mums ļoti nelabvēlīgi. <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Jau tagad ik gadu nodarbinātības atļaujas
tiek piešķirtas aptuveni diviem tūkstošiem trešo valstu pilsoņu, bet tiek
virzīta ideja par atvieglotiem nosacījumiem ievestajam darbaspēkam vairākos
simtos profesiju, kas ieceļotāju skaitu pamatīgi palielinās. <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Ko tas ilgtermiņā nozīmēs Latvijai? Pirmkārt
tās būs sākumā neuzkrītošas, bet nenovēršamas etniskā sastāva izmaiņas, kas
latviešiem nāks tikai par sliktu. Tās būs veselas tautsaimniecības nozares,
kuras tiks uzsēdinātas uz ārvalstu darbaspēka adatas. Un, ja ārvalstu
darbaspēka ievešana īstermiņā ekonomiski attaisnosies, biznesa aprindu
spiediens uz varu tikai pieaugs, ar ievestajiem nepietiks, būs nākamās
„darbaspēka krīzes” – tiks pieprasīti aizvien vairāk imigrantu. Imigrantu, kas
šeit apmetīsies uz dzīvi, atvedīs ģimenes, radīs pēcnācējus. Pat, ja uz
ārvalstu imigrantu darbaspēku balstītais ekonomikas modelis sabruktu, vismaz
pamatīga daļa no šiem imigrantiem te arī paliktu. <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Kas viņi varētu būt, un ar ko būtu jārēķinās?
Visticamāk sākotnējā posmā tie varētu būt migranti no bijušās padomju telpas –
Ukrainas, Baltkrievijas, Moldovas. Protams, tie nav ne afrikāņi, ne musulmaņi.
Savā veidā situācija līdzinātos padomju okupācijas laiku migrācijai. Problēmas
būtu ar to, ka valodas un politiskās identifikācijas jautājumos, liela daļa
varētu būt papildinājums jau tā lielajai „krievu pasaulei”. Otrkārt, to, kas no
kādreizējās PSRS Eiropas daļas vēlētos strādāt Latvijā, varētu nebūt nemaz tik
daudz, jo sevišķi, ja šiem cilvēkiem pavērtos ceļš uz Rietumeiropu. Un nākamā
ievestā darbaspēka avots var būt Āzija, kas radītu jau daudz lielākas
problēmas. Jebkurā gadījumā, ja latviešu proporcionālais sastāvs valstī ir
tikai ap 60%, to demogrāfiskie rādītāji ir negatīvi, jebkuras etniskā sastāva
izmaiņas, kas palielina sveštautiešu īpatsvaru, uzskatāmas kā latviešu tautai
nelabvēlīgas, un to apdraudošas.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Ir skaidrs, ka ekonomika spēj funkcionēt arī
valstīs ar nelielu cilvēku skaitu. Tāpat, piespiežoties, arī ar nelabvēlīgu
vecuma struktūru (piemērs – Japāna). Pirms runāt par migrantu ievešanu, būtu
jāmeklē visi iespējamie risinājumi ekonomikas funkcionēšanai ar saviem cilvēkresursiem,
kādi nu tie ir. Par tehnoloģijām, par to ekonomikas sektoru attīstību, kas var
funkcionēt ar nelieliem cilvēkresursiem, par alternatīvām esošajai pensiju
sistēmai. Par vietējo noturēšanu darba tirgū, kaut vai ceļot ar nodokļiem
neapliekamo iztikas minimumu, un izdarot spiedienu uz maksātspējīgiem
uzņēmējiem, kas izvairās celt algas strādājošajiem. Tādu un līdzīgu soļu ir
daudz, bet par tiem runāt ir valstiski un nacionāli domājošu ekonomistu
uzdevums.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Taču atslēga tomēr ir demogrāfija. Zemās dzimstības
problēmas Eiropas kontinentā var iedalīt divos galvenajos, šķietami atšķirīgos
blokos, kas ļoti vienkāršoti raksturojot ir egoisms un nabadzība. Par pirmo
runājot, tā ir izlaidība un dzīvesveids „pēc manis kaut ūdensplūdi”. Tas ir
labklājības un komforta kults (bērni tiek uztverti kā apgrūtinājums, kas traucē
baudīt dzīvi), feminisms, izlaidības un tā saukto brīvo attiecību modelis, kas
sagrauj tradicionālās dzimumu lomas un ģimenes modeli. Otrs – jo sevišķi
Austrumeiropā, ir nabadzības risks. Ģimenes rēķina, ka katrs bērns tas ir
papildus materiālais slogs, kas ir ne tikai jādzemdē, bet arī jāizaudzina.
Vairāki bērni, jo sevišķi pašreizējos sociāli ekonomiskajos apstākļos Latvijā,
vidusmēra ģimenei, nemaz nerunājot par tām, kas materiāli ir zem vidusmēra, ir
liela uzupurēšanās. Valsts materiālais atbalsts dzimstības kāpuma
nodrošināšanai ir absolūti nepieciešams.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Ja gribam saglabāt nacionālu valsti, tad par
taupīšanu uz ģimeņu atbalstu un dzimstības kāpuma veicināšanas rēķina ir
jāaizmirst. Var taupīt uz visu, lai arī cik tas sāpīgi neliktos atsevišķām
nozarēm, bet nevar taupīt uz mūsu tautas dzīvā spēka rēķina. Ir nožēlojami
vērot dažādu ministriju tielēšanos par dažiem eiro uz bērnu, ņemot vērā, ka
valsts atbalsts ģimenēm Latvijā ir viens no viszemākajiem Eiropas Savienībā
(ģimene ar trīs skolas vecuma bērniem, 2017.gadā no valsts saņem 67 eiro! Tepat
kaimiņos Igaunijā, tie ir 400 eiro.) Un atbalstu iespējams sniegt ne tikai
skaidrā naudā, bet arī taustāmākās lietās, piemēram mājokļa jautājuma risināšanā.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Šāda situācija ar demogrāfijas politiku
liecina par absolūtu nacionālās domāšanas trūkumu. Un, ja to kombinē ar plāniem
trūkstošos latviešus aizstāt ar imigrantiem, tā ir apzināti noziedzīga
politika, kas ilgtermiņā iznīcinās latviešu valsti.<b><o:p></o:p></b></div>
<div class="MsoNormal">
<b><br /></b></div>
<div class="MsoNormal">
<b>Eiropas noriets jeb imigrācijas sekas</b><o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
<br /></div>
<div class="MsoNormal">
Eiropas liberālā multikulturālisma politika,
kas ietver arī attiecībā pret saviem pamatiedzīvotājiem pašnāvniecisku
imigrācijas politiku, pašos pamatos izmainījusi kontinentu, un liek nopietni
analizēt, cik gadus Eiropā atlicis nācijvalstīm kā konkrētu tautu identitātes
nesējām. Esam jau tik tālu, ka pat atsevišķi politiskajai elitei piederīgi
politiķi nu jau tiešos vārdos atzīst, ka baltās rases pastāvēšana ir
apdraudēta. Vēl pirms dažiem gadiem, runāt par rases apdraudējumu atļāvās tikai
visdrosmīgākie un ideālistiskākie nacionālisti,
jo tas faktiski nozīmēja politiska ekstrēmista birku un līdz ar to arī
politisku marginalizāciju. <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Bet tautas iznīcinošā sistēma nepadodas.
Neskatoties ne uz apdraudējumu Eiropas identitātei un kultūrai, ne uz augošo
etnisko, reliģisko un sociālo spriedzi, ne noziedzību un par ikdienu
kļuvušajiem terorisma draudiem, tā
negatavojas ar labu atteikties no multikulturālās utopijas. Pat, ja tā nozīmē
Eiropas kolektīvo pašnāvību. <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Kāda ir situācija, kas notiek ar Eiropu, un
kāpēc tā notiek?<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Ikviens, kas pabijis Rietumeiropas metropolēs
– Londonā, Parīzē, Briselē un citur, savām acīm redz, ka angliskais,
franciskais, flāmiskais saglabājies vairs tikai iepriekšējo paaudžu radītajos
vēstures pieminekļos. Ja tūristu apmeklētajās vietās vēl redzēsiet labu tiesu
baltu seju, tad nejauši nomaldoties, varat nokļūt rajonos, kur musulmaņu vai
melnādaino vidū būsiet vienīgais baltais. Un, situācija ar katru gadu vēršas
aizvien drūmāka – tādu to padara kārtējie simti tūkstošu jaunu imigrantu, un
demogrāfija: gan musulmaņi gan citi tumšādainie, kas iekļuvuši Eiropā, rada
pēcnācējus vairāk nekā eiropieši. Kāda šobrīd ir aptuvenā situācija skaitļos?<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Vēl 2013. gadā visnotaļ neprecīzi (jo ne
visas valstis veic detalizētus uzskaitījumus, un ne visas migrantu kategorijā
iekļauj migrantu pēctečus vairākās paaudzēs) dati liecināja, ka Eiropas
Savienībā dzīvo aptuveni 9 miljoni turku, 5 miljoni arābu (no dažādām izcelsmes
valstīm) 5 miljoni ekvatoriālo afrikāņu jeb nēģeru, aptuveni 2,5 miljoni
indiešu, 2 miljoni kurdu, 1,1 miljons pakistāņu, 1 miljons ķīniešu un vēl
pusotra miljona citu Austrumāzijas izcelsmes migrantu, un citu skaitliski mazāk
nozīmīgu grupu pārstāvji. Nu jau šie skaitļi ir novecojuši, rādot tikai daļu no
kopējās ainas, jo 2014., 2015., un 2016. gada laikā Eiropā tikai nelegālā ceļā
jeb uzdodoties par bēgļiem ieradušies 3 miljoni afrikāņu un musulmaņu. Paralēli
nelegālo imigrantu invāzijai, kā ierasts, tika uzņemti arī legāli ieceļotāji. Un rindā gaida nākamie miljoni – gan
nelegālie gan legālie, jo Eiropas politiskā elite ar savu rīcību (jeb
bezdarbību) ir devusi skaidru signālu, ka uzņemti tiek visi, kas vien spēj
nokļūt līdz Eiropai. <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Šajā kontekstā Eiropas nākotni daiļrunīgi
ilustrē arī fakts, ka jau 2014. gadā populārākais vārds jaundzimušajiem zēniem
Lielbritānijā bija Muhameds (gana daudz arī Omāru, Alī un Ibrahimu).<o:p></o:p></div>
<div class="MsoListParagraph" style="mso-list: l0 level1 lfo1; tab-stops: list 0cm; text-indent: -18.0pt;">
<!--[if !supportLists]-->1)<span style="font-size: 7pt; font-stretch: normal; font-variant-numeric: normal; line-height: normal;"> </span><!--[endif]-->Kur viņi atrodas?<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Protams, imigranti, pa reģioniem nav
izkliedēti vienādi. Ir vietas, kurās nekas neliecina par migrācijas problēmām,
bet kaimiņos var būt apdzīvota vieta, kur baltie jau ir skaitliskā mazākumā.
Lielpilsētās ir izveidojušies bīstami geto rajoni, kurus kontrolē imigrantu
bandas (Zviedrijas policija nesen apliecināja, ka viņu valstī tādu ir 55), zeļ
noziedzība, darbojas bīstamas islāmistu sektas. Taču īpaša ļaunprātība
(komplektā ar muļķību) ir tendence uzspiesti izkliedēt migrantus iespējami
plašākās teritorijās – mazpilsētās, ciematos. Migrantu etnisko kopienu
izveidošanās ilgtermiņā ir magnēts jaunu iebraucēju pievilināšanai. Respektīvi
– problēma tiek izvazāta pa visu teritoriju.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoListParagraph" style="mso-list: l0 level1 lfo1; tab-stops: list 0cm; text-indent: -18.0pt;">
<!--[if !supportLists]-->2)<span style="font-size: 7pt; font-stretch: normal; font-variant-numeric: normal; line-height: normal;"> </span><!--[endif]-->Kādas problēmas viņi rada?<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Eiropa ir saskārusies ar jaunu parādību –
islāma terorismu, kas apvieno etniski, reliģiski un politiski motivētu
vardarbību. Vai ir vērts uzskaitīt visus tikai pēdējo divu gadu laikā notikušos
imigrantu veiktos terora aktus, kas prasījuši eiropiešu dzīvības? Sprādzienus,
slaktiņus ar šaujamieročiem, dzīvu cilvēku šķaidīšanu ar automašīnām,
uzbrukumus ar aukstajiem ieročiem… Rietumeiropa dzīvo jaunā realitātē –
pastāvīgā nedrošības sajūtā. Musulmaņu pārpildītās metropolēs nejaušība iziet
no mājas un neatgriezties, ir kļuvusi daudzkārt lielāka. Tāpat drošības barjeru
būvēšana un līdz zobiem bruņota policija Ziemassvētku tirdziņos un citās masu
pulcēšanās vietās, liecina, ka mēs dzīvojam citā, daudz nedrošākā Eiropā. <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Ikviens, kurš seko līdzi ziņām, noteikti būs
redzējis skatus no liesmojošās Parīzes, Londonas, Stokholmas vai kādas citas
pilsētas, kur lielākā skaitā koncentrējušies imigranti. Laiku pa laikam
satrakojušies melnādaino un musulmaņu pūļi, lai paustu savu neapmierinātību, ka
vietējie viņus „pietiekami labi neuzņem”, sarīko pa kādam iznīcinošam,
miljoniem lielus zaudējumus radošam grautiņam. <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Masveida publiski seksuāla rakstura uzbrukumi
sievietēm Vācijas pilsētā Ķelnē, kas notika 2015.gada nogalē, un kurus veica
jauni Tuvo Austrumu izcelsmes vīrieši, pavēra vaļā aizsprostu ilgi noklusētajam
tabu tematam par mežonību, seksuālo vardarbību un noziedzību, ko uz Eiropu
atnesuši mūsu „kultūras bagātinātāji”, kā viņus nereti dēvē liberālās elites
pārstāvji. <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Noziedzības statistika pa dažādām valstīm ir
vesela raksta vērta, bet pieminēsim dažus šokējošākos faktus, kas skar tik
jūtīgu tēmu kā dzimumnoziegumi. Itālijā imigranti pagaidām sastāda 7% no kopējā
iedzīvotāju skaita, taču uz viņu rēķina ir 40% valstī reģistrētajiem
izvarošanas gadījumiem. No Norvēģijas galvaspilsētā Oslo laikā no 2007.-2010.
gadam reģistrētajiem izvarošanas gadījumiem, pilnīgi visus veikuši imigranti,
pārsvarā no Somālijas un Pakistānas. Stavangeras pilsētā jaunie „norvēģi”
pastrādājuši 90 % no visām izvarošanām. 2014.gadā pasaule šausminājās par
notikumiem nelielajā Roterhamas pilsētiņā (Lielbritānijā). Izrādās desmit gadu
garumā pārsvarā no pakistāņiem sastāvošai imigrantu bandai par upuriem bija
krituši tūkstoši britu meiteņu, pat bērnu, kas tikušas izvarotas un seksuāli
izmantotas. Ilgstošā noziegumu slēpšana bija iespējama, "pateicoties"
politkorektumam – vietējiem baidoties sūdzēties par imigrantiem, lai neiegūtu
rasista zīmogu, un kreisajiem (leiboristu) pilsētas domniekiem nevēloties atzīt
leiboristu partijas piekoptās imigrācijas politikas sakāvi. <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Tie nav izolēti gadījumi, nu jau sen tā ir
pierasta ikdiena Rietumeiropas daļās, kuras blīvi apdzīvo neeiropiešu izcelsmes
personas. Kriminālhronikās, jo sevišķi noziegumos, kas saistīti ar vardarbību –
uzbrukumi, izvarošanas, bruņotas laupīšanas, huligānisms un līdzīgi gadījumi,
vienmēr dominē nevis vietējie, bet svešie. Arī šajā ziņā imigrācija ir
pārvērtusi eiropiešu dzīvi. <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Vietējās kultūras un cilvēku nospiešana un
izspiešana ir neatņemama sastāvdaļa procesam, kad mainās iedzīvotāju sastāvs.
Svešie ienāk ar savām iedzimtajām īpašībām – temperamentu, mentalitāti, sadzīves tradīcijām, pasaules redzējumu,
reliģiju, ko kopēji varētu raksturot kā identitāti. Tā ir vietējiem sveša,
konkurējoša identitāte. Pilnīgi loģiski, ka migranti vēlas baudīt Rietumu
civilizācijas labklājību, un vienlaicīgi dzīvot saskaņā ar savu identitāti un
sadzīves tradīcijām, nevēlas mainīties, un noteiktos aspektos to arī nevar, jo
noteiktas īpašības un tieksmes ir ģenētiski pārmantotas vai paaudžu paaudzēs
izauklētas un ierakstījušās kultūras kodā.
Ko tas nozīmē eiropiešiem? Tas nozīmē izmirušās baznīcas aizstājošas
mošejas Eiropas kultūrvidē, tas nozīmē bīstamas islāma fanātiķu sektas Eiropas
pilsētās, parandžās un burkās ietērptas sievietes, mežonīgus reliģiskos
rituālus uz ielām, šariāta patruļas. Tas nozīmē citādu, mums nepieņemamu
attieksmi pret vidi, sanitārajām normām, dzīvniekiem, apģērbu, sievietēm. Tas
nozīmē, ka mainās agrāk eiropeiskie dzīvojamie rajoni, kļūstot sveši saviem
pamatiedzīvotājiem, mainās skolas, kurās līdztekus vietējiem, masveidā sarodas
imigrantu bērni – ar citu ģenētisko mentalitāti un temperamentu, sevišķi tie,
kuri nāk no mežonīgas vides ar vardarbības tradīcijām, vai/un arī zemāku
intelektuālo potenciālu, ko var teikt par migrantiem no īpaši atpalikušiem
reģioniem. Vietējiem no šādas vides ir jābēg, un tā ir vienīgā iespēja, kas arī
plaši tiek izmantota. Otrs ceļš ir piemēroties, zaudējot sevi. Šajā konkurējošo
identitāšu cīņā, eiropieši šobrīd ir zaudētāji. Un svešie iebraucēji, redzot,
ka pozīcijas un teritorija tiek atdota bez nopietnas pretestības jeb vispār bez
pretestības, izplešas savās prasībās, nekaunībā, ietekmē un dzīvajā spēkā.
Noteiktās vietās vietējie tiek burtiski izspiesti, un Eiropas pārņemšanas
ģeogrāfija līdz ar imigrantu skaita palielināšanos pastāvīgi paplašinās.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
3. Kāpēc Eiropa tiek atdota bez cīņas?<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Eiropieši zaudē daudzu iemeslu dēļ – pirmkārt
jau tādēļ, ka noteikta veida audzināšanas rezultātā ir zaudējuši veselīgu
nacionālo egoismu, vīrišķību, un līdz ar to arī kareivīgumu, kas nepieciešams,
lai pretotos savas teritorijas pārņemšanai. Otrkārt – daļai sabiedrības ir
zudusi sajēga, ka notiekošie procesi ir nenormāli. Viņi ir jau ir pieradināti
pie esošās situācijas, pieņēmuši to, labākajā gadījumā kā nenovēršamu ļaunumu,
ieslīguši apātijā, sliktākajā – ļāvuši savu apziņu saindēt ar kultūrmarksistu
dvēseļu inženieru laboratorijās radītajām nāves ideoloģijām, kas iekļauj arī
kolektīvās vainas sindromu par baltās rases un savu tautu vēsturi (white
guilt), kas jāizpērk ar patoloģisku altruismu jeb apzinātu nacionālo jūtu un
rasiskās pašsaglabāšanās instinkta izskaušanu sevī, atsacīšanos no
nacionālisma, nacionālajām interesēm vispārējas „laimes”, „progresa”,
„universālu cilvēktiesību” un utopiskas
rasu draudzības vai pat pretdabiskas bezrasu harmonijas vārdā. Par šiem
pēdējiem runājot – viņi ir aktīvs un dominējošs mazākums, kam līdzi iet
bailīgs, vienaldzīgs un klusējošs vairākums. Šo pašu politisko ideoloģiju dēļ,
vairāk nekā pusgadsimta garumā, Rietumeiropā ir izskausts garīgums, reliģijā
vairs nav spēks, pārliecība un tradīcija, bet tā ir nonīkusi veicot pastāvīgu
pašcenzūru, lai piemērotos laicīgajās politikas jaunajam virzienam uz nekurieni.
Ir degradētas nacionālās kultūras, kas tikušas aizstātas ar bezsakņu modernismu
elitei, vai globālu, pārnacionālu masu patēriņa kultūru proletāriešiem.
Arhitektūra kļuvusi bezveidīga, māksla ķēmīga un zaimojoša, teātris – murgains.
Humanitārās un sociālās zinātnes ir iztīrītas no tradicionālistisku, nacionālu,
patiesi konservatīvu viedokļu paudējiem, kas pasludināti par „rasistiskiem”,
„reakcionāriem”, „autoritāriem” vai pat „fašistiskiem”. Ir tikušas noārdītas
tradicionālās ģimenes vērtības, laulība, dabiskās dzimumu lomas, to vietu
ierādot bezatbildīgas baudas un seksualitātes kultam. Kā gan sabiedrībā var
saglabāties dabiska vīrišķība un drosme, ja vīrišķība tiek pasludināta par
sievietes apspiedošu, ja ar ārprātīgu mērķtiecību tiek uzspiesta homoseksuālisma
atzīšana par līdzvērtīgu normālām dzimumattiecībām, ja visā nopietnībā tiek
konstruēta bezdzimuma identitāte, trešie dzimumi un citas anomālijas?<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Un tagad iedomājieties – ko vidusmēra
eiropietis, lai aizstāv, kāda ir viņa motivācija aizstāvēt savu dzīvestelpu un
kultūru? Ko viņam aizstāvēt – makdonaldus, Eiropas Komisiju, transseksuāļu
cilvēktiesības? Kā vispār var domāt, ka kaut kas ir jāaizstāv, ja desmitgadēm
ilgi nacionālā kultūra ir atņemta, un nacionālā apziņa izskausta, veselīgie
pašsaglabāšanās instinkti novājināti, un viss kas notiek, tajā skaitā Eiropas
etniskā sastāva nomaiņa, tiek saukts par „nenovēršamu progresu”?<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Pat ja viņš izjūt diskomfortu no tā, ko
izraisa migrācija un tās blakusparādības, pat, ja viņš nav zaudējis veselīgu
spriestspēju, viņš jūt, ka nav nekādu izredžu pretoties. Mediji, kas veido
sabiedrisko domu, likums un vara nav viņa, bet svešo ienācēju pusē. <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Tā aug arī jaunieši, kas citādu Eiropu,
citādu kultūru un vērtības nav redzējuši. Viņi izaug sabiedrībā, vietā, kur jau
dzīvo migranti, nezinot kad, un kāpēc tie te ir uzradušies. Apkārtējā pasaule
ir dažāda, tātad tā laikam jābūt. Viņi iet skolā, kur saņem kārtīgu
„tolerances”, „iecietības” un „politkorektuma” (tas ir īpaši svarīga
audzināšanas sastāvdaļa, jo runājot par lietām tā, kā tu tās redzi, tiek grauta
utopija un viltotā aina, kādu tevi piespiež redzēt) mācību, uzzinot gan par
seksuālajām identitātēm, gan par bagāto Āfrikas kultūru, bez kuras Eiropa
zaudēs radošās spējas, gan par to, ka rasu atšķirības ir sociāla konstrukcija,
ko baltie rasisti izdomājuši, lai apspiestu citādas ādas krāsas cilvēkus, gan
arī, ka nacionālisms ir naida ideoloģija, kas noveda līdz holokaustam, un tā
tālāk un tā joprojām. Un skolā, piemēram jaunajam vācietim, nekad neviens
nepateiks: „Esi lepns, Tu esi vācietis! Vācijai ir bagāta vēsture, tavi senči
bija labi karavīri, kas drosmīgi cīnījās abos pasaules karos”, „Tu esi piederīgs izcilajai Eiropas
kultūrai!”, „Esi vīrs, Tev jāaizstāv sava ģimene, sava valsts!” Nē, tā vietā
viņš dzirdēs, ka Vācija ir dzemdinājusi nacismu, viņa vectēvi un vecvectēvi ir
kara noziedznieki, un viņam par to jāuzņemas vaina, un tādēļ ar visiem spēkiem
jācīnās pret rasismu un nacionālajiem aizspriedumiem, jāmīl „dažādība”, bet
tradicionālā ģimene ir autoritārisms, kas apspiež sievietes un „seksuālās
minoritātes”. Tā tiek audzināti gļēvuļi, kas nepretojas svešo invāzijai un savu
zemju pārņemšanai.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Pastāvēt par sevi, savu identitāti,
Rietumeiropā šobrīd nozīmē „čurāt pret vēju”, vai nostādīt sevi izstumtā lomā.
Par laimi, tādi cilvēki pavisam vēl nav iznīkuši. Iespējams, ka viņu skaits
vairosies.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
4. Vai imigrācija Rietumeiropu novedīs līdz
katastrofai?<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Visas pazīmes rāda, ka ir iespējami vairāki
scenāriji. Pirmais – Eiropas dzīvības koks ir pārāk izkaltis, turpinās nīkuļot,
un neatradīs sevī spēku atzelt. Imigrācijas politika nemainīsies, nopietna
pretestība tai nebūs, vai arī mēģinājumi pretoties tiks savlaicīgi
neitralizēti. Ieceļotāju būs aizvien vairāk, vairosies viņi straujāk, un
Rietumeiropa ilgtermiņā tiks pilnībā pārņemta, ar visām no tā izrietošajām
sekām. Otrais – izjūtot, ka ievērojama elektorāta daļa kļūst nemierīga, un
neapmierinātību ar esošo politiku pauž vēlēšanās, imigrācijas politika var tikt
mainīta, ievērojami samazinot tās apjomus, nodrošinot ES ārējo robežu
apsardzību, vēršoties pret islāma radikālajām un simboliskajām publiskajām
izpausmēm. Vienlaikus nekādi radikāli soļi netiks sperti, lai mainītu eiropiešu
vērtību sistēmu, ne arī tiks skarti tiem imigrantu un viņu pēcteču miljoni, kas
te jau uzturas. Tas varētu būt status quo, kas uz nenoteiktu laiku pavilktu
Rietumeiropas eksistenci, līdz eiropiešiem nelabvēlīgā, un neeiropiešiem
labvēlīgā demogrāfija jebkurā gadījumā
darītu savu. Trešais – pašnāvnieciskā imigrācijas un eiropiešu sabiedrības
garīgās kastrācijas politika netiks mainīta, vienlaikus svešo ieceļotāju
skaitliskais spiediens, un ar to arī nekaunība būs tik liela, ka
„politkorektums” sabruks pretēji valdošo centieniem to uzturēt, nacionālā
atdzimšana sāksies no apakšas, kļūs nekontrolējama, radīs ko līdzīgu
revolūcijai, un samilzušās problēmas tiks risinātas tieši – ar vardarbību,
kuras rezultātā vai nu eiropieši atgūs savas zemes pilnībā, vai neglābjami
zaudēs. Protams, tie ir vienkāršoti scenāriji, kuri var īstenoties ar visdažādākajām
modifikācijām. Piemēram – Austrumeiropa un Centrāleiropa iet savu ceļu
(Intermarium), kas rada atbalsi un piemēru Rietumeiropai. Arī Rietumeiropā
dažādās valstīs var īstenoties pat kardināli atšķirīgi scenāriji. Katrā ziņā –
problēma ir milzīga, vieglu un nesāpīgu atrisinājumu nebūs.<b><o:p></o:p></b></div>
<div class="MsoNormal">
<b><br /></b></div>
<div class="MsoNormal">
<b>Un, Latvijā?</b><o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
<br /></div>
<div class="MsoNormal">
Skatoties uz šo visu Latvijas kontekstā,
skaidri ir jānodefinē pašreizējais stāvoklis, kā arī galvenie izaicinājumi.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
<br /></div>
<div class="MsoNormal">
Neviena ES valsts vēl pagaidām nav
piedzīvojusi proporcionāli tik lielas iedzīvotāju sastāva izmaiņas kādām
padomju okupācijas, kolonizācijas un rusifikācijas rezultātā tika pakļauta
Latvija. Atgādināšu, ka 1989.gadā, intensīvas krievvalodīgo migrācijas
rezultātā, latviešu Latvijā bija palicis vien 52%, un pa 25 gadiem esam
sasnieguši tikai 10% proporcionālu pieaugumu, sastādot 61,8% no visiem valsts
iedzīvotājiem. Lielākā daļa padomju laiku ieceļotāji ir palikuši šeit, un,
protams, tie nav ne afrikāņi, ne Tuvo Austrumu izcelsmes personas, bet relatīvi
līdzīgi latviešiem – pieder eiropiešu rasei, ir kristieši. Un tomēr integrēt
latviešu valstiskumā un vērtībās, viņus nav izdevies, jo mūs šķir pietiekami
daudz – valoda, vēsturiskā pieredze, attieksme pret valsti un, ļoti svarīgi,
ģeopolitiskās simpātijas, kas, dzīvojot impēriskā revanša pārņemtās Putina
Krievijas pierobežā, ir jo sevišķi svarīgi. Viņu integrācija izdodas tikai
lauku apvidos ar lielu un nospiedošu pamatnācijas pārsvaru.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Latviešu pārsvars valstī ir ļoti trausls (lai
pamatnācija varētu justies droša, tās īpatsvaram savā etniskajā teritorijā
jābūt vismaz 75-80%), un jebkuras etniskā sastāva izmaiņas, kas samazina
latviešu īpatsvaru, ir eksistenciāls drauds.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
<br /></div>
<div class="MsoNormal">
Latviešu tautas demogrāfiskie rādītāji ir
slikti. Mēs vairāk izmirstam un izbraucam. Šāda negatīvā bilance līdz šim nav
nākusi par sliktu mūsu proporcijai vienīgi tādēļ, ka cittautiešu demogrāfiskie
rādītāji ir vēl sliktāki. Ievedot valstī imigrantus no Āfrikas un Tuvajiem
Austrumiem, kas izceļas ar nesalīdzināmi augstākiem dzimstības rādītājiem, šādu
priekšrocību latviešiem vairs nebūs.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
<br /></div>
<div class="MsoNormal">
Liela latviešu priekšrocība ir tā, ka padomju
okupācijas gados mēs bijām savā veidā iekapsulēti un pasargāti no Rietumeiropas
vadošajiem intelektuālajiem strāvojumiem, no kultūrmarksisma, sociāla
liberālisma, pašnāvnieciska altruisma, politkorektuma un visa cita iepriekš
aprakstītā (vienlaikus latviešu vairākums palika imūns arī pret primitīvi
īstenoto, varmācīgi uztiepto komunistisko propagandu). Mūsu sabiedrība ir
nesalīdzināmi tradicionālāka, konservatīvāka, vēl nesirgst ar politkorektuma
slimību, un nav zaudējusi veselīgos pašsaglabāšanās instinktus. Latviešu
nospiedošais vairums (vadoties no dažādu sabiedrisko aptauju datiem-vismaz
70–80%) ir noskaņots pret imigrāciju, un tas ir ļoti nopietns pretestības
potenciāls. Ar šādu situāciju spiesta rēķināties arī politiskā elite, lai cik
nacionāli vienaldzīga un gļēva tā nebūtu. Strauja un atklāta migrantu ievešana
radītu tiem nopietnus iekšpolitiskos riskus, tādēļ tas var notikt vienīgi
daļēji slēpti, salīdzinoši lēnos tempos, un veicot ilgstošu sabiedrības „pieradināšanu”.
Tas mūs neglābj ilgtermiņā, bet tikai dod laiku. <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
<br /></div>
<div class="MsoNormal">
Lai arī pieminēts, ka tautas vairumam vēl nav
raksturīgs politkorektums, un vēl darbojas pašsaglabāšanās instinkti, taču
nevajag dzīvot ilūzijās, ka tas ir nemainīgi. Rietumeiropas sabiedrība arī
nemainījās ne gada, pat ne desmitgades laikā. Mēs nevaram neņemt vērā
noskaņojumu un viedokļus inteliģences slānī, jo jebkuras pārmaiņas sākas ar
viedokļu līderiem. Valstī aktīvi darbojas dažādas ārvalstu izcelsmes struktūras
, no kurām pazīstamākās būs ar ultraliberālo miljardieri Džordžu Sorosu
saistītās, bet netrūkst arī citu – Eiropas Savienības aģentūru, un citu
pārnacionālo organizāciju filiāļu, atsevišķu ārvalstu un tajās eksistējošu
kreisas ievirzes ietekmes grupu dāsni finansēti fondi, projekti un domnīcas,
kas veic intelektuāli graujošu darbību Latvijā. Tas notiek aptuveni šādi –
jauni, nereti visai apdāvināti un ambiciozi cilvēki tiek ņemti šo struktūru
paspārnē. Tiek finansēta viņu izglītošanās Rietumos (bet Rietumu universitātes
ir kreiso bastioni!), viņiem tiek piešķirtas stipendijas, pasūtīti pētījumi
(protams atbilstoši pasūtītāju idejām!), tiek piedāvāta dalība dažādos
semināros, konferencēs, iespējas veidot karjeru attiecīgajās organizācijās,
iesaistīties un nopelnīt to finansētajos projektos, un tamlīdzīgi. Pēc tam no
šiem ideoloģiski apstrādātajiem, mankurtizētajiem un Rietumu izglītību
baudījušajiem jauniešiem, tiek radīti ietekmes aģenti jeb nākamie „dvēseļu
inženieri”, kuri tiek iebīdīti Latvijas augstskolu sociālo un humanitāro zinātņu
fakultātēs, vadošajos medijos un tiek uzdoti par politikas un kultūras
ekspertiem. Un rezultāts ir tāds, ka šī, par ienaidnieku naudu apmācītā,
saujiņa ir pārņēmusi mūsu augstskolas un sabiedriskos medijus. Augstskolās viņi
ar atzīstamiem panākumiem atražo nākamās savas tautas eksistences un nacionālu
valsti noliedzošu politologu, žurnālistu, juristu un filozofu paaudzes. Bet
sabiedriskie mediji pauž viedokļus, kas ir krasā pretrunā ar sabiedrības
vairākuma noskaņojumu, dienu dienā indējot sabiedrības apziņu ar tām idejām,
kas faktiski jau ir sagrāvušas Rietumeiropu. Šobrīd, sabiedrības vairākums vēl
nav tām pakļāvies, bet, kā jau uzsvēru, pārmaiņas notiek ilgstošā laika
periodā. Ja šīs diversijas pret latviešu nacionālo apziņu un tradicionālajām vērtībām,
netiks pārtrauktas, agrāk vai vēlāk tās radīs ietekmi.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
<br /></div>
<div class="MsoNormal">
Ļoti nopietni riska faktori ir latviešu
vēsturiskā pieredze, ģeogrāfiskais novietojums, un valsts relatīvā
nabadzība. Katrs atsevišķi un visi kopā,
šie faktori ļauj salīdzinoši viegli manipulēt ar latviešu tautu. Kā? Mūsu
jaunāko laiku drūmākās lappuses saistītas ar padomju okupāciju. Tās ir dzīvā
atmiņā. Un neviens šobrīd tik ļoti neiemieso padomju pagātni, kā mums kaimiņos
esošā Krievija. Putina Krievijas ideoloģiskajā arsenālā ir gan lielkrievu
šovinisms (kas ietver arī manipulāciju ar Latvijā dzīvojošajiem krieviskas
izcelsmes padomju laika migrantiem un viņu pēctečiem), gan padomju pagātnes
glorifikācija, gan arī impērisks revanšisms un „krievu pasaules” būvēšanas
ambīcijas visā kādreizējās Padomju Savienības teritorijā, ar neslēptu
nicinājumu izturoties pret kādreiz Krievijai (arī PSRS veidolā) pakļauto zemju
neatkarību un nacionālajām interesēm. Lai arī šobrīd pret tiešiem Krievijas
iebrukuma draudiem esam nodrošinājušies ar dalību NATO aliansē, pašreizējais
Krievijas politiskais režīms neapšaubāmi rada apdraudējuma sajūtu latviešiem
vēsturiskās pieredzes un ģenētiskās atmiņas iespaidotā emocionālā zemapziņas
līmenī. Ar šīm mūsu bailēm no Krievijas izrietošajiem draudiem, ļoti veiksmīgi
spēj manipulēt tie, kas mūs vēlas iedzīt pretējā galējībā. Nav grūti pamanīt šo
manipulāciju: „Izvēlieties starp Eiropu un Krieviju!”. Bet „izvēloties Eiropu”
mums komplektā jāizvēlas arī Eiropas Savienības politika, neizbēgamas Dublinas
regulas, uzspiesti imigranti, atvērtas robežas, politkorektums un tradicionālo
vērtību noārdīšana. Neesam mēs tik lieli un nav mums drosmīgu valstsvīru, kā
Polijai un Ungārijai, kas pagaidām formāli nesaraujot saites, spēj salīdzinoši
veiksmīgi turēties pretim Rietumu „vērtību” spiedienam. Neviens nepiedāvā trešo
ceļu – neatkarīgu valsti un citu ģeopolitisko virzību uz Baltijas-Melnās jūras
savienību. Un tā kā šobrīd mūsu sabiedrība tiek maldināta ar šauru redzējumu,
ka ir tikai divas izvēles – impēriskā Krievija vai Eiropas Savienība ar
pašreizējās Rietumeiropas politikas un vērtību modeli, nav grūti nosliekt
sabiedrību par labu pēdējai izvēlei. Latvietis padomā: „Nu jā, viņiem Rietumos
jau traki ar tiem migrantiem un to izlaidību, bet pie mums jau tā vēl nav, gan
jau kaut kā noturēsimies, bet vismaz krievi neienāks kā 1940. gadā”. Šo izvēli
vēl nostiprina nabadzība, kas kontrastē ar krietni augstāko materiālās
labklājības līmeni Rietumeiropā. Šie faktori jāņem vērā, un jāsaprot, ka
gadījumā, ja būs grūta izvēle, tad latvietis, aiz bailēm no Krievijas politikas
un tiecoties pēc lielākas materiālās labklājības, tomēr var norīt pat tik
rūgtas zāles, kā bezierunu pakļaušanās Briseles diktātiem un imigrantu ievešana
Latvijā. Trešo ceļu, alternatīvu abiem eksistenciālajiem draudiem, viņam
neviens neparādīs, bet pats viņš neiedomāsies to meklēt.<b><o:p></o:p></b></div>
<div class="MsoNormal">
<b><br /></b></div>
<div class="MsoNormal">
<b>Latviešu nacionālistu nostāja un piedāvājums</b><o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
<br /></div>
<div class="MsoNormal">
Varbūt nevaru runāt visu to vārdā, kas sevi
uzskata par nacionālistiem, bet varu paust sevis pārstāvētās Latviešu
nacionālistu politiskās partijas (Nacionālā Savienība „Taisnīgums” ) un mūsu
domubiedru redzējumu uz lietām.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Atbilde uz aplūkotajām smagajām problēmām ir
pirmajā brīdī šķietami vienkārša: nacionālisms – nacionāla ideoloģija,
nacionāla kustība, nacionāla politika, kam vajadzētu novest pie nacionālas
labklājības valsts.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
<b><br /></b></div>
<div class="MsoNormal">
<b>Kas ir nacionālisms? Tā ir apziņa, ka tauta
pie kuras mēs piederam ir aizsargājama vērtība. Ģenētiskais mantojums, kopīga
vēsturiskā pieredze, senas saknes šajā zemē,
piederība savdabīgai un īpatnai kultūrai, un identificēšanās ar to,
valoda un piederības sajūta, veido to, ko sauc par tautu. Nacionālists tautu
vispirms uztver kā etnisku kopību. Savukārt valsts nav mērķis, bet
labākais līdzeklis, pilnīgākā
organizatoriskā forma, kas radīta
tomēr tikai tādēļ, lai nodrošinātu vislabākos apstākļus, kuros kādai
tautai saglabāties, augt un attīstīt savu unikālo kultūru, tādējādi bagātinot
visu cilvēci. Tāda vismaz bija Latvijas valsts dibinātāju ideja, radot šo
valsti priekš latviešiem, tāda visos laikos bijusi mūsu brīvības cīnītāju ideja,
cīnoties pret svešiem iebrucējiem un svešām varām. Ja šī valsts vairs nekalpo
šiem mērķiem, tad tās pastāvēšanai zūd jēga. Latvijas pārvēršana par iebraucamo
sētu pasaules klaidoņiem, ir krasā pretrunā ar tās pastāvēšanas jēgu.</b><o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
<br /></div>
<div class="MsoNormal">
Atsaucoties uz Rietumeiropas negatīvo pieredzi, un savām
nacionālajām interesēm, mēs noraidām iespēju uzņemt jebkuru uzspiestu
imigrantu, tā ir sarkanā līnija, kura nav pārkāpjama!<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
<br /></div>
<div class="MsoNormal">
Ja izejam no tās pozīcijas, kurās šobrīd atrodas Latvijas
valsts (esot ES sastāvā), valsts politiku redzu sekojošu:<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
– Stingri pieturēties pie šīs sarkanās līnijas, pārstāvot
valsts pozīciju sarunās ar citu valstu pārstāvjiem, ES struktūrām, un jebkurām
organizācijām, kas uzņēmušās kompetenci risināt globālās migrācijas jautājumus.
Skaidri un pārliecinoši deklarēt, ka nekādas migrantu kvotas, regulas (Dublinas
vai jebkuras līdzīgas) Latvijas valstij nav saistošas, ja tās nav akceptējuši
Latvijas pilsoņi vispārējā tautas nobalsošanā. Ja argumenti nelīdz, tad
praktiskā rīcība ir atteikšanās šādu uzspiestu politiku realizēt;<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
– Uzturot šādu pozīciju, atsaukties uz padomju koloniālo
politiku un piespiedu etniskā sastāva nomaiņu, kā sekas vēl joprojām iespaido
latviešu proporcionālo īpatsvaru Latvijā;<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
– Aktīvi lobēt stingru ES ārējo robežu apsardzību un
nesaudzīgu vēršanos pret cilvēku kontrabandas tīkliem. Piedāvājums iesaistīt
Latvijas bruņotos spēkus, militāro floti un robežsardzi nelegālās imigrācijas
apkarošanas pasākumos vietās, kur tas ir akūti;<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
– Ja tiek apelēts pie humānisma, tad tas jāizrāda
patiesiem karu upuriem, nevis viltus bēgļiem, sniedzot materiālu palīdzību to
mītnes zemēs vai tuvākajās kaimiņvalstīs;<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
– Paredzot riskus, ka masu nelegālās imigrācijas ceļi
potenciāli var vest cauri Krievijas teritoriju, Austrumu robeža visā garumā
stiprināma ar barjerām, kuras aprīkotas ar jaunākajām novērošanas tehnoloģijām;<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
– Atteikšanās no taupīšanas demogrāfijas jautājumā.
Maksimāla programma latviešu dzimstības veicināšanai (materiāls, finansiāls,
sociāls un morāls atbalsts);<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
– Darbs pie ekonomikas pārstrukturēšanas, analizējot un
plānojot pašpietiekamu uz vietējiem darbaspēka resursiem balstītu ekonomikas
pastāvēšanas modeli, pieņemot sliktāko scenāriju, ka iedzīvotāju skaits
samazinās un vecuma struktūra pasliktinās;<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
– Valsts uzturēto sabiedrisko mediju un augstskolu
depolitizēšana, pārtraucot to graujošo propagandu, kas vērsta uz nacionālas
valsts vērtību ārdīšanu un aģitāciju, kas vērsta uz iedzīvotāju sastāva
nomaiņu;<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
– Solidaritāte un sadarbība ar Austrumeiropas un
Centrāleiropas valstīm, kuras konsekventi pretojas uzspiestai imigrantu
pārdalei. Kopīgas pozīcijas formulēšana un uzturēšana. <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
<br /></div>
<div class="MsoNormal">
Šie būtu praktiski un tūlītēji praktiski realizējami
priekšlikumi esošā situācijā, valstij atrodoties Eiropas Savienības sastāvā.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
<br /></div>
<div class="MsoNormal">
Protams, nacionālistu ideālam jāsniedzas tālāk. Tam ir
jābūt valstij, kas balstās uz nacionālo ideoloģiju, un saskaņā ar šo ideoloģiju
plāno savu etnisko, nacionālo, kultūras, sociālo, ekonomisko un citu nozaru
politiku, nevis tikai reaģē (vai kā šobrīd – pat nereaģē!) uz tādiem atklātiem
savu interešu apdraudējumiem, kā uzspiesta imigrantu ievešana. Nacionāla valsts
ir daudz plašāks redzējums par vienu jautājumu – imigrācijas nepieļaušanu (vai
citā variantā – valodas politiku).<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Lai nākotnē tāda valsts rastos, ir jābūt noteiktiem
priekšnosacījumiem vismaz Eiropas mērogā. Vai vismaz Austrumu/Centrāleiropas
reģionālajā līmenī, ko plašāk esmu iztirzājis publikācijā „Intermarium jeb
Baltijas-Melnās jūras savienība: nākotnes ģeopolitiskā perspektīva”. Jādomā uz
to tiecas arī nacionālie spēki mums tuvākās un tālākās Eiropas valstīs.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Bet atgriežoties pie piezemētās tagadnes, jākonstatē, ka
politiskās varas līmenī Latvijā nacionālisti nav pārstāvēti. Ir tikai kāda
varas partija, kas žonglē ar nacionāliem lozungiem, bet praktiskā darbībā
nacionālu politiku neīsteno (par ko var pārliecināties sekojot viņu pārraudzībā
esošo ministriju praktiskajai politikai, piemēram liberālās iniciatīvas
atbalstošo kultūras ministriju jau sāk sarkastiski dēvēt par kultūrmarksisma
ministriju), izpildot sistēmas dekoratīvā sarkanbaltsarkanā spārna lomu.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Šajā situācijā, atrodoties ārpus varas struktūrām (kurās
iekļūt dabiski ir jātiecas), nacionālisti nevar iniciēt un īstenot politiku,
bet tikai reaģēt uz to, kas ir neizdevīga pozīcija. Tas liek izmantot metodes
un līdzekļus, kādi ir pieejami, lai ar tiem gūtu maksimāli iespējamo rezultātu.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoListParagraph" style="mso-list: l1 level1 lfo2; tab-stops: list 0cm; text-indent: -18.0pt;">
<!--[if !supportLists]-->-<span style="font-size: 7pt; font-stretch: normal; font-variant-numeric: normal; line-height: normal;">
</span><!--[endif]-->Izmantojot sev pieejamos informatīvos
resursus, tajā skaitā visiem pieejamos sociālos medijus, organizēt informatīvu
pretsparu imigrantu ievedēju un viņiem izpalīdzīgo vietējo politikāņu un „ekspertu”
centieniem ietekmēt sabiedrisko domu. Mērķis – vismaz saglabāt sabiedrības
pašreizējo nostāju šajā jautājumā;<o:p></o:p></div>
<div class="MsoListParagraph" style="mso-list: l1 level1 lfo2; tab-stops: list 0cm; text-indent: -18.0pt;">
<!--[if !supportLists]-->-<span style="font-size: 7pt; font-stretch: normal; font-variant-numeric: normal; line-height: normal;">
</span><!--[endif]-->Intelektuālā pretestība, izglītojoties,
pētot šos jautājumus un skaidrojot tos plašākai sabiedrībai, izstrādājot
nacionālisma idejiskos konceptus un pamatojumu, radot no sava vidus viedokļu
līderus kā pretspēku jau piesauktajai uzpirktajai, antinacionālajai
inteliģencei;<o:p></o:p></div>
<div class="MsoListParagraph" style="mso-list: l1 level1 lfo2; tab-stops: list 0cm; text-indent: -18.0pt;">
<!--[if !supportLists]-->-<span style="font-size: 7pt; font-stretch: normal; font-variant-numeric: normal; line-height: normal;">
</span><!--[endif]-->Organizatoriskais darbs, līderu
audzināšana, lai kritiskos momentos spētu nodrošināt masveidīgu cilvēku
iziešanu ielās protesta akcijās, šādi radot spiedienu uz varas eliti;<o:p></o:p></div>
<div class="MsoListParagraph" style="mso-list: l1 level1 lfo2; tab-stops: list 0cm; text-indent: -18.0pt;">
<!--[if !supportLists]-->-<span style="font-size: 7pt; font-stretch: normal; font-variant-numeric: normal; line-height: normal;">
</span><!--[endif]-->Nacionālā kustība (partija,
organizācijas) rada iespējas izmantot platformu, lai iegūtu politisko ietekmi,
saliedē aktīvu, kas ir būtiski, ja jāīsteno ielu protesti, objektu blokādē,
spēka akcijas (pašaizsardzības vai kārtības uzturēšanas nolūkos) un līdzīgas
aktivitātes;<o:p></o:p></div>
<div class="MsoListParagraph" style="mso-list: l1 level1 lfo2; tab-stops: list 0cm; text-indent: -18.0pt;">
<!--[if !supportLists]-->-<span style="font-size: 7pt; font-stretch: normal; font-variant-numeric: normal; line-height: normal;">
</span><!--[endif]-->Fiziskās formas uzturēšana, tuvcīņas un
militāro iemaņu apgūšana, lai varētu aizstāvēt sevi un savu ģimeni, ja
neizdodas apturēt imigrantu invāziju un īstenojas sliktākais scenārijs;<o:p></o:p></div>
<br />
<div class="MsoListParagraph" style="mso-list: l1 level1 lfo2; tab-stops: list 0cm; text-indent: -18.0pt;">
<!--[if !supportLists]-->-<span style="font-size: 7pt; font-stretch: normal; font-variant-numeric: normal; line-height: normal;">
</span><!--[endif]-->Dzimstības veicināšana, neizslēdzot
personīgo ieguldījumu (Pasmaidām! Bet tomēr nopietni), jo katrs latviešu bērns,
kas augs un dzīvos Latvijā, apgrūtina mūsu zemju sagrābšanu!<o:p></o:p></div>
Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05336230049735643880noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4041130968694658266.post-22613712393342048112017-07-27T11:48:00.000-07:002017-07-27T21:19:30.727-07:00Oligarhu sarunas. Jeb apmaksāta bumbulēšana kā rīcības aizstājēja.<span style="background-color: white; color: #1d2129; font-family: Helvetica, Arial, sans-serif; font-size: 14px;">Šodienas cepiens par Sudrabu parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājas amatu, patiesībā ir cepšanās par absolūti nesvarīgu detaļu absolūti nesvarīgā pasākumā. Atļaušos nocitēt Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 13.pantu, kas ir paša likuma esence:</span><br style="background-color: white; color: #1d2129; font-family: Helvetica, Arial, sans-serif; font-size: 14px;" /><span style="background-color: white; color: #1d2129; font-family: Helvetica, Arial, sans-serif; font-size: 14px;">"<i> (1) Pabeidzot savu darbību, parlamentārās izmeklēšanas komisija sagatavo galaziņojumu, kurā atspoguļo:</i></span><i><br style="background-color: white; color: #1d2129; font-family: Helvetica, Arial, sans-serif; font-size: 14px;" /><span style="background-color: white; color: #1d2129; font-family: Helvetica, Arial, sans-serif; font-size: 14px;">1) komisijas sastāvu;</span><br style="background-color: white; color: #1d2129; font-family: Helvetica, Arial, sans-serif; font-size: 14px;" /><span style="background-color: white; color: #1d2129; font-family: Helvetica, Arial, sans-serif; font-size: 14px;">2) Saeimas doto uzdevumu, ja tāds ir bijis;</span><br style="background-color: white; color: #1d2129; font-family: Helvetica, Arial, sans-serif; font-size: 14px;" /><span style="background-color: white; color: #1d2129; font-family: Helvetica, Arial, sans-serif; font-size: 14px;">3) komisijas veikto darbu;</span><br style="background-color: white; color: #1d2129; font-family: Helvetica, Arial, sans-serif; font-size: 14px;" /><span style="background-color: white; color: #1d2129; font-family: Helvetica, Arial, sans-serif; font-size: 14px;">4) komisijas konstatētos faktus un to novērtējumu;</span><br style="background-color: white; color: #1d2129; font-family: Helvetica, Arial, sans-serif; font-size: 14px;" /><span style="background-color: white; color: #1d2129; font-family: Helvetica, Arial, sans-serif; font-size: 14px;">5) komisijas secinājumus;</span><br style="background-color: white; color: #1d2129; font-family: Helvetica, Arial, sans-serif; font-size: 14px;" /><span style="background-color: white; color: #1d2129; font-family: Helvetica, Arial, sans-serif; font-size: 14px;">6) komisijas priekšlikumus konstatēto trūkumu novēršanai, norādot institūcijas, kuru kompetencē ir attiecīgo trūkumu novēršana."</span></i><br style="background-color: white; color: #1d2129; font-family: Helvetica, Arial, sans-serif; font-size: 14px;" /><span style="background-color: white; color: #1d2129; font-family: Helvetica, Arial, sans-serif; font-size: 14px;"><br /></span><br />
<span style="background-color: white; color: #1d2129; font-family: Helvetica, Arial, sans-serif; font-size: 14px;">Tā arī ir lietas būtība: kaut kādi deputāti mēnešiem vai pat gadiem ilgi saņems naudu par komisiju sēdēm, zīmēsies TV kameru priekšā, mēģinās taisīt sev politisko kapitālu ar skaļiem paziņojumiem, bet juridisko seku nebūs nekādu. Būtībā politisko kapitālu jau ir sākuši taisīt ar lielo bļāvienu par Jūļa Krūmiņa sirdsdraudzeni, un krievu popsas cienītāju Sudrabu, lai gan pat ezītim ir skaidrs, ka ir pilnīgi vienalga vai komisiju vadītu Sudraba, Judins, Viņķele vai Kaimiņš. Nekur tālāk par bezjēdzīgu un tukšu muļļāšanos, sekas nenesošu tukšmuldēšanu, vienalga netiks.</span><br />
<span style="background-color: white; color: #1d2129; font-family: Helvetica, Arial, sans-serif; font-size: 14px;"> Vai kāds var uzskaitīt kādas tikai parlamentārās izmeklēšanas komisijas nav bijušas- Bankas Baltija afēra, elitāro pedofīlu noziegumi, Jūrmalgeita, nesmukumi ap Citadeles izsaimniekošanu, un kādas tik vēl ne! Un ar ko šī darbības imitācija ir beigusies? Ne ar ko! Nē, kur nu- bija taču galaziņojumi </span><span class="_47e3 _5mfr" style="background-color: white; color: #1d2129; font-family: Helvetica, Arial, sans-serif; font-size: 14px; line-height: 0; margin: 0px 1px; vertical-align: middle;" title="smile emoticon"><img alt="" class="img" height="16" role="presentation" src="https://www.facebook.com/images/emoji.php/v9/f4c/1/16/1f642.png" style="border: 0px; vertical-align: -3px;" width="16" /><span aria-hidden="true" class="_7oe" style="display: inline-block; font-family: inherit; font-size: 0px; width: 0px;">:)</span></span><span style="background-color: white; color: #1d2129; font-family: Helvetica, Arial, sans-serif; font-size: 14px;">... </span><br />
<span style="background-color: white; color: #1d2129; font-family: Helvetica, Arial, sans-serif; font-size: 14px;"><br /></span>
<span style="background-color: white; color: #1d2129; font-family: Helvetica, Arial, sans-serif; font-size: 14px;">Lietas būtība ir tāda, ka pati šī komisija ir darbības imitācija, lai neteiktu vēl skarbāk- masturbācija. Ja es pareizi saprotu, mums taču ir tiesiska valsts, mums ir SAB un KNAB, ģenerālprokuratūra un Drošības policija. Kur ir kriminālprocesi, kur aizdomās turēto statusa piemērošanas personām, kuru izteikumi liecina par noziedzīgu darījumu plānošanu un realizēšanu? Un mums taču ir "neoligarhu" partijas, kas kontrolē gan iekšlietu, gan tieslietu ministrijas. Interesanti gan, ka šo "neoligarhisko" spēku pārstāvjiem nav nekādu problēmu atrasties vienā valdībā ar nepārprotamiem oligarhu izsūtāmajiem, un pat pieņemt, ka premjera pienākumus, kaut arī uz laiku, pilda nelegālo "ļimončiku" kārotājs. Viss kārtībā, labāk taču ir nevis rīkoties, bet bumbulēt nejēdzīgā komisijā. Un oligarhi turpinās rullēt. </span><a class="_58cn" data-ft="{"tn":"*N","type":104}" href="https://www.facebook.com/hashtag/oiigarhusarunas?source=feed_text&story_id=779895385505314" style="background-color: white; color: #365899; cursor: pointer; font-family: Helvetica, Arial, sans-serif; font-size: 14px; text-decoration-line: none;"><span class="_5afx" style="direction: ltr; font-family: inherit; unicode-bidi: isolate;"><span aria-label="hashtag" class="_58cl _5afz" style="color: #4267b2; font-family: inherit; unicode-bidi: isolate;">#</span><span class="_58cm" style="font-family: inherit;">OIigarhuSarunas</span></span></a>Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05336230049735643880noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4041130968694658266.post-48162358282241072672017-06-22T16:19:00.002-07:002017-06-22T16:19:45.257-07:00Vissliktākā izvēle<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEigltUbR0Bk5i5V007mhxB8AUUL994qbYnllE7ViYneKzhSS7YgqW0D8LSbcuaKfrjRL-v6ZV70Qo7O8BwvWtPh59H5hNt-IQ3JCLnwq4C-dXPjFhJW1EbxRFLEpsFBJsbRoA_xw4tU_g/s1600/L2013_14.jpg" imageanchor="1" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1067" data-original-width="1600" height="213" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEigltUbR0Bk5i5V007mhxB8AUUL994qbYnllE7ViYneKzhSS7YgqW0D8LSbcuaKfrjRL-v6ZV70Qo7O8BwvWtPh59H5hNt-IQ3JCLnwq4C-dXPjFhJW1EbxRFLEpsFBJsbRoA_xw4tU_g/s320/L2013_14.jpg" width="320" /></a></div>
<div style="background-color: white; color: #1d2129; font-family: Helvetica, Arial, sans-serif; font-size: 14px; margin-bottom: 6px;">
Noslēdzoties vēlēšanām bija skaidrs: Liepājai ir tikai divi varianti- vissliktākais, un … vissliktākais. Teorētiski bija iespējams vēl trešais variants, kas būtu izpaudies kā jau ierasta lietu sabīdīšana Rīgas līmenī starp Saskaņu un provinciālo kampēju interešu partiju ZZS (kuras piedēklis ir Liepājas partija). Bet, vispirms par priekšvēsturi.</div>
<div style="background-color: white; color: #1d2129; font-family: Helvetica, Arial, sans-serif; font-size: 14px; margin-bottom: 6px; margin-top: 6px;">
Pilsētu 20 gadu garumā nemainīgi vada tagadējās Liepājas partijas līderis Uldis Sesks. Par partiju klasiskā izpratnē šo veidojumu nosaukt gan ir grūti. Precīzāk būtu to saukt par jumtu, zem kura politiski legalizējies šo gadu laikā izaugušais un nostabilizējies pilsētas birokrātiski administratīvais aparāts, ar to saistīti uzņēmēji, pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību darboņi, un šim masīvajam aparātam pietuvinātie indivīdi (radošo profesiju pārstāvji, sportisti, profesionālie NVO slaucēji utml.)- šādi vai citādi materiāli atkarīgi un ieinteresēti esošās pilsētas varas labvēlībā. Jautāsiet- kāda ir Liepājas partijas ideoloģija? Atbilde ir vienkārša- saglabāt varu, ietekmi, amatus, - visu to, ko nodrošina varas vertikāles nemainīgums, un ko simbolizē Uldis Sesks.</div>
<a name='more'></a><br />
<div style="background-color: white; color: #1d2129; font-family: Helvetica, Arial, sans-serif; font-size: 14px; margin-bottom: 6px; margin-top: 6px;">
Stiprākais Liepājas partijas konkurents bija biedrība „Liepājnieki”, jeb agrākās opozīcijas simbola Jāņa Vilnīša draugu un piekritēju kopa, kas politiski legalizējās Latvijas Reģionu apvienībā. Interesantākais ir tas, ka „Liepājnieki” ar saviem līdzšinējiem konkurentiem- Liepājas partiju, ir līdzīgi kā divas ūdens lāses. Uzņēmēju un citādi labi situētu cilvēku komanda. “Liepājniekiem” nav nekādas ideoloģijas, nav pat rīcības programmas, to aizstāj literāra eseja no sērijas „lai dzīvot ir skaistāk, un lai visi ir laimīgi”. Lai man piedod „Liepājnieki”, bet no malas izskatījās, ka piedāvājums ir jauna vara, kas būs Liepājas partijas copy paste, tikai ar jaunām sejām. Bet, jāsaka, pat tas likās daudz cerīgāk par nemainīgo stagnāciju.</div>
<div style="background-color: white; color: #1d2129; font-family: Helvetica, Arial, sans-serif; font-size: 14px; margin-bottom: 6px; margin-top: 6px;">
„Saskaņa” ir īpašs stāsts, kuru pat nav jēgas īpaši ķidāt. Tā ir ar neatkarību atjaunojušo Latviju kā latviešu valsti apzināti vai neapzināti nesamierinājušos, par okupācijas laika zaudētajām privilēģijām sērojošu un impēriski šovinistiski revanšisku etnisko krievu un naturalizēto krievvalodīgo interešu pārstāve. Viņi sevi var saukt par sociāldemokrātiem un rakstīt sociāldemokrātisku programmu, un ar tik pat lieliem panākumiem oficiāli sevi var deklarēt par „konservatīvajiem” vai „liberāļiem”, tam nav nekādas nozīmes, jo viņiem jebkurā gadījumā pieder monopols uz krievvalodīgo vairākuma balsīm. Par viņiem balso gan zelta ķēdēm nokarinājies biznesmenis, kas pārvietojas ar Lexus apvidus auto, gan Tosmares krievu bomzis.<br />Kampaņas īpatnības un pārsteigumi</div>
<div style="background-color: white; color: #1d2129; font-family: Helvetica, Arial, sans-serif; font-size: 14px; margin-bottom: 6px; margin-top: 6px;">
Tradicionāli milzīgais administratīvais resurss, ko bez mazākās kautrības izmantoja Liepājas partija, nav pārsteigums. Tāpat spēlēšana uz mītiskiem simboliem. Iepriekšējo vēlēšanu simboli bija koncertzāle (kura būšot pelnošs kultūrbiznesa magnēts!) un pie Liepājas krastiem pietauvotais Kuveitas naftas tankeris, kas Seskam ļāva cerību kārajam liepājniekam uzburt sapņainu vīziju par nākotnes Latviju, kā naftas lielvalsti, kuras centrs būs Liepāja, protams, viņa prasmīgajās rokās. Ļoti pozitīva, psiholoģiski veiksmīga pasaka, jo kurš liepājnieks gan negrib dzīvot kā arābu šeihs. Šo vēlēšanu simbols bija lidosta, no kuras beidzot var aizlidot uz Rīgu. Bet, lai liepājnieki par šo iespēju tiktu labāk informēti, gaisa kuģī tika vizināta žurnālistu komanda, un atklāšanas pasākums noslēdzās ar līksmu jandāliņu, kurā netrūka ne puskailu dejotāju, ne šampanieša straumju. Kas vēl iekrita acīs, tās bija aktivitātes sociālajos tīklos. Ļoti aktīvais un komunikablais, profesionālu PR roku vadītais <a href="https://facebook.com/" style="color: #365899; cursor: pointer; font-family: inherit; text-decoration-line: none;">facebook.com</a> profils „Uldis Sesks”, kas mēram neraksturīgās izteiksmes formās un pareizrakstībā, tēvišķi un gādīgi atbildēja uz pilsētnieku naivajiem jautājumiem, pamācīja kā dzīvot, apsolīja risināt viņu mazās problēmiņas un neaizmirsa atgādināt par visiem Liepājas „veiksmes stāstiem”. Tā dziļi vienkārši un cilvēciski. Vēl Uldis brauca ar ērmriteņiem, drošsirdīgi laidās pa gaisa trosi (iedomājos, cik rūpīgi viņu iemūžināja kameras vīrs!), ar telefonu fotografēja romantiskus saulrietus un brīdināja autovadītājus par sliktiem laika apstākļiem, šādi pierādot, ka arī tik ietekmīgam cilvēkam nav svešs nekas cilvēcīgs, un viņš ir tāds pats kā visi. Un vēl viņam bija sava virtuālā komanda. Pavisam „parasti liepājnieki”, kas skrien krosus, fotografē, vada seminārus, tādi vienkārši cilvēki, kuri pieticīgi neuzsver savu saistību ar pašvaldību, bet spīd ar ļoti plašu izpratni un zināšanu bagāžu par pašvaldības darbu, lielu optimismu un pozitīvismu. Viņi ir pozitīvi, cilvēcīgi vienkāršos veidos un simbolos zīmējot Liepājas partijas jājamzirdziņus, veikli sapinot kopā dabisko liepājnieku patriotismu ar bezierunu lojalitāti Seska komandai. Viņi var būt arī sarkastiski un ironiski pret tiem, kuri pauž citus viedokļus, un ļoti rūpīgi moderēja sociālos tīklus, īpaši pieskatot sociāli aktīvus liepājniekus, tos, kuri noteiktā vidē ir viedokļu līderi. Ja kāds ierakstīja kādu pilsētvarai netīkamu ķecerību, komanda apvienotiem spēkiem metās dzēst brīvdomības ugunsgrēku, rakstot tik daudz un tik demagoģiski, lai tikai citāda viedokļa autors beigu beigās izskatītos pēc nekompetenta muļķīša vai vienkārši nogurtu skaidrot savu nostāju. Visu cieņu- profesionāļi, tas nostrādāja! Liepājas partijas seši mandāti liepājniekiem tika iesmērēti līdzīgām mārketinga metodēm kā lielveikala pircējam Aldara gaišais aliņš sešpakā jeb Zewa mīkstais tualetes papīrs.</div>
<div style="background-color: white; color: #1d2129; font-family: Helvetica, Arial, sans-serif; font-size: 14px; margin-bottom: 6px; margin-top: 6px;">
Vilnīša fenomens<br />Tas, ka “Liepājnieki” paņēma absolūto vairākumu pārmaiņas alkstošo liepājnieku balsu, bija patiess pārsteigums. Šķita, ka šajās vēlēšanās, lai arī Vilnīša komanda būs stiprākā, tomēr opozicionāru mandāti vairāk sadalīsies. Saraksts bez programmas, bez īpaši spilgtas kampaņas. Tiesa, komanda bija profesionāli spēcīgāka, un vairāk atpazīstamu kandidātu kā citiem opozīcijas sarakstiem. Iespējams savu padarīja arī solīduma un respektabluma zīmogs, ko uzspieda jau iekarotie pieci krēsli iepriekšējā sasaukumā, nepārtrauktā iespēja būt zināmā mediju uzmanībā visus iepriekšējos četrus gadus. Katrā ziņā, Jānis Vilnītis liepājniekiem bija sinonīms vārdiem „pārmaiņas” un „pietiek ar Sesku”. Secinājums- vismaz pašvaldību vēlēšanās cilvēki balso nevis par idejām un programmām, bet par simboliem, tēliem, konkrētiem cilvēkiem. Ar vai bez programmas, vai vienalga kādu programmu, Vilnīti ievēlētu, jo viņš ir Vilnītis.</div>
<div style="background-color: white; color: #1d2129; font-family: Helvetica, Arial, sans-serif; font-size: 14px; margin-bottom: 6px; margin-top: 6px;">
Hadaroviča izgāšanās<br />Nezinu, pārsteigums vai ne, bet tā bija vicemēra Hadaroviča izgāšanās. Ar stabiliem 5000 eiro lieliem ikmēneša ienākumiem un vicemēra amata spožumu iebarotais Hadarovičs, sen bija metis pie miera gan „cīņu par krievu lietu”, gan „sociāldemokrātismu”. Sev par nelaimi. Seska un Hadaroviča saspēle vēlēšanu kampaņas laikā atgādināja tēlus no parodijkomēdijas par Ostinu Paueru: Doktors Ļaunums un Mini Es. Pieļauju, ka ar „savējā, krievu vicemēra” tēla cītīgu kultivēšanu, viens mandāts viņam būtu spīdējis, taču šāds kampaņas vēstījuma formāts netika izvēlēts, tā vietā bija kaut kāda pilnīgi neizteiksmīga Seska atdarināšana krieviskā akcentā. Domājot, ka būs gana pievilcīgs gan krieviem, gan latviešiem, Hadarovičs rezultātā nespēja uzrunāt nevienu elektorāta segmentu.</div>
<div style="background-color: white; color: #1d2129; font-family: Helvetica, Arial, sans-serif; font-size: 14px; margin-bottom: 6px; margin-top: 6px;">
Rezultāti un koalīcija<br />Pēc vēlēšanām dažas dienas valdīja absolūta panika. Cilvēki, kas šajos gados pieraduši pie varas, pie algām, pie piederības provinciālajai elitei, apauguši ar tādu sīkumainu pašapziņas un izredzētības kārtu, un lietu kārtību un savu stāvokli varas vertikālē sākuši uztvert kā uz mūžu saņemtu feodālu lēni absolūtajā monarhijā, un jebkuru konkurentu vai kritiķi, uzskatīt kā pamuļķīgu dīvainīti vai personisku ienaidnieku, pēkšņi balansēja uz nekurienes robežas. Vismaz dažiem, tiem, kuru dzīve un karjera pilnībā būvēta uz pašvaldības resursu bāzes, nekuriene patiesi varētu nozīmēt finansiāli eksistenciālas beigas.<br />Būtu patiesi interesanti saprast, kā tas nācās, ka tik rūdīts aizkulišu spēlmanis kā Uldis Sesks, pēc neveiksmīgā brauciena pie „Saskaņas” Nila Ušakova, dabūja kurvīti. Varbūt šoreiz pievīla augstprātība un pašapziņa, cerība, ka sabiedrotie - Lembergs un vecais komunists Brigmanis - būs nogludinājuši taciņu. Tā histērija un skaļie paziņojumi, kas skanēja fonā, par „sarkanajām briesmām”, un „krievu nelaišanu pie varas Liepājā”, protams, nebija jāuztver nopietni. ZZS un tās reģionālās filiāles nekad un nekur nav izcēlušās ar ideoloģisku stingrību. Viņi veikli būvē taktiskas alianses ar „Saskaņu” Saeimā, tāpat labprāt parakstās uz koalīcijām pašvaldībās, ja tas pašiem ir izdevīgāk nekā bloķēties ar latviskajām partijām. Bez jebkādām aizturēm. Tas tika nodemonstrēts arī Liepājā pirms četriem gadiem, un būtu atkārtojies arī šogad. Ja pašiem šoreiz ar „Saskaņu” nesanāca, tad visa histērija un aiz matiem pievilktie argumenti par „tagadējo citu „Saskaņu”” bija vienkārši psihoemocionāls spiediens uz Vilnīti un viņa atbalstītājiem, kura vienīgais zemteksts bija „Jāni, lūūūdzu nāc ar mums!”.</div>
<div style="background-color: white; color: #1d2129; font-family: Helvetica, Arial, sans-serif; font-size: 14px; margin-bottom: 6px; margin-top: 6px;">
Subjektīvi, skatoties no nacionālista skatu punkta, uzskatu, ka Vilnīša grupas koalīcija ar „Saskaņu” būtu vissliktākā izvēle. Tieši Liepājas latviešu interesēm. Tā būtu ļoti slikta izvēle arī Vilnītim kā politiķim. Es nerunāšu par to, ka daļa no viņu vēlētājiem tik rūgtas zāles nevarētu norīt. Taču tās būtu īslaicīgas emocijas, jo analoģiska Liepājas partijas rīcība pirms četriem gadiem pierādīja, ka visus grēkus var kosmētiski nogludināt, un cilvēki pie sākotnēji netīkamām situācijām ātri pierod. Cita problēma būtu lielāka. Atšķirībā no Jurija Hadaroviča, kurš apmierinājās ar saviem 5000 eiro mēnesī, un nekādus tračus netaisīja, Valērijs Agešins ir cita kalibra personība un politiķis, kas domā par „Saskaņas” interesēm valstiskā mērogā.<br />Vispirms viņš, ņemot vērā spēku samēru 5:4, ietirgotu sev pietiekami lielu ietekmi. Šķietami nekaitīgā ķirurģe un ugunsdzēsējs būtu tikai paklausīgas balsošanas mašīnas, bet aiz „Saskaņas” stāvošie krievu biznesmeņi un profesionālie aģitatori masveidā tiktu salikti visās iespējamajās iestādēs un kapitālsabiedrībās. Viņš censtos izdabāt savam krieviski runājošajam elektorātam, domājot ne tik daudz pašvaldības, bet gaidāmo Saeimas vēlēšanu kategorijās. Mērs Vilnītis neapšaubāmi būtu situācijas ķīlnieks, un viņam būtu jāizdabā Agešina vēlmēm izpatikt savam elektorātam, jo pretējā gadījumā pēdējie vienmēr var sabloķēties ar teorētisko opozīciju. Ko šāds salikums varētu dot Vilnīša komandai? Vispirms demoralizētu veco varas vertikāli. Kā jau minēju, Liepājas partija nav nekāda partija, bet politisks jumts tiem, kas ir pie varas. Tiklīdz vara mainās, partijā iesaistītajiem zūd jebkāda motivācija tur palikt. Iestāžu vadītāji, amatpersonas, speciālisti un citi šajā partijā pierakstītie, pavisam drīz atrastu sev citu jumtu- to, kam piederētu vara pilsētā. Varu derēt, ka pasēžot dažus mēnešus opozīcijā, dažs labs Liepājas partijas deputāts un dižvīrs, iztapīgu smaidu sejā, rakstītu iesniegumu ar lūgumu uzņemt viņu Latvijas Reģionu apvienībā, cits vienkārši aizmirstu, ka tāda partija eksistē. Faktiski šis lokālā mēroga milzis, kura vienīgais balsts ir Ulda Seska izveidotais varas un labumu pārdales mehānisms, sadalītos, sabruktu un aizietu pilnīgā nebūtībā. Un jēdzīgākos partijas darboņus un pašvaldības ierēdņus Vilnītis viegli varētu ieintegrēt savās struktūrās, un ja labi maksātu, tie būtu tik pat paklausīgi izpildītāji, kā līdz šim. Būtībā, ieintegrējot Liepājas partijas atliekas sevī, LRA ar laiku varētu atbrīvoties arī no „Saskaņas”.</div>
<div style="background-color: white; color: #1d2129; font-family: Helvetica, Arial, sans-serif; font-size: 14px; margin-bottom: 6px; margin-top: 6px;">
Bet ir izdarīta otra vissliktākā izvēle. Nedaudz labāka, izejot no nacionāli politiskajām interesēm, jo „Saskaņas” ietekme pašvaldībā nozīmētu vēl mazāk latviskuma, toties daudz vairāk krievvalodīgo labi atalgotos pašvaldības amatos. Sliktākā ar to, ka nesola nekādas pārmaiņas. Sliktākā arī Vilnītim kā politiķim. Liela vēlētāju daļa, kas jūtas pievilti, būtu mazākā bēda, jo tik pat daudz pieviltos arī citādākā koalīcijā. Bet, kas ir daudz sliktāk: Liepājā pārmaiņu nebūs!!! Un nevis Vilnītis sagraus veco varas vertikāli, bet tā viņu lēnām noslīcinās savā purvā. Ar laiku un pieredzi. Vēlētāji, kas balsoja par Vilnīti, lai tiktu vaļā no Liepājas partijas stagnācijas, dabūs restartētu un atjaunotu Liepājas partiju. Būtībā divas līdzīgi domājošu cilvēku grupas, starp kurām vienīgā atšķirība bija, ka vieni bija pie varas, un negribēja to atdot, bet otri- nebija pie varas, bet gribēja to paņemt, ir atradušas kompromisu, un domājams faktiski saplūdīs vienā veselumā, pat, ja tas netiks juridiski noformēts. Domāju, ka LRA cilvēku ambīcijas tiks apmierinātas ar varu un amatiem (piemēram, vicemēra amats dažam labam jebkurā gadījumā ir karjeras griesti), kuros darbojoties zudīs jebkādas revolucionāras tieksmes. Ja Uldis pēc gada izdomās uzmest Jāni, un nelaist to savā vietā, domāju neviens dumpi netaisīs, ja tomēr vārdu turēs, tad Jānis būs viņa mantinieks.</div>
<div style="background-color: white; color: #1d2129; display: inline; font-family: Helvetica, Arial, sans-serif; font-size: 14px; margin-top: 6px;">
Visiem būs labi, visi būs apmierināti, būs viendabīga, stipra vara bez normālas opozīcijas. Ļoti labs variants koalīcijai, bet slikts liepājniekiem. „Saskaņu” par nopietnu opozīciju neuztveru, jo neviens normāls latvietis nebūs gatavs iet zem Agešina sarkanā karoga, pat ja viņam būtu 100% taisnība pašvaldības darbību skarošos jautājumos. Tā ir un paliks latviešiem kā valstsnācijai, maigi sakot, nedraudzīga krievu partija, un nekas vairāk. Tāpat ir ļoti skaidrs, ka Liepājā būs vieta arī īstai opozīcijai, un tā radīsies un augs, taču šoreiz ārpus domes ēkas. Tai nebūs ne vismazāko iespēju ko ietekmēt, uzraudzīt, pat iegūt nepastarpinātu informāciju, un tā nebūs pārstāvēta nevienā vietvaras struktūrvienībā. Tāpēc tā būs nikna opozīcija.</div>
Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05336230049735643880noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4041130968694658266.post-27261954676825857502017-04-09T21:35:00.002-07:002017-04-09T21:35:45.605-07:00Islāmistu terors tuvojas mūsu robežām<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgwWun1F2KjyQIIWyqYXN6pxXNDw6C-seg5lMxYRp4pcpt10ycJML7bKtZJMh5qwnANCV-Ddpgf6f_aeNWEABxwKPJx7jgmuMStNdfKxVEMWpXDhNlqQZuzUssyO3jiiML5Sd_3xFjHPQ/s1600/DSC_4115_.jpg" imageanchor="1" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="213" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgwWun1F2KjyQIIWyqYXN6pxXNDw6C-seg5lMxYRp4pcpt10ycJML7bKtZJMh5qwnANCV-Ddpgf6f_aeNWEABxwKPJx7jgmuMStNdfKxVEMWpXDhNlqQZuzUssyO3jiiML5Sd_3xFjHPQ/s320/DSC_4115_.jpg" width="320" /></a></div>
Parīze, Brisele, Londona, Minhene, nu arī tepat kaimiņos, Zviedrijā...
Imigrants, kam Zviedrija ir devusi pajumti, kas ir parazitējis uz
zviedru maksāto nodokļu rēķina, sarīko asinspirti. Mazāka mēroga islāma
fanātiķu rīkotu terora aktu pret vietējiem „kas neciena islāmu”, Eiropā
notiek visnotaļ bieži. Visus neuzskaitīt. Ikviens, kurš seko līdzi ziņām,
noteikti būs redzējis apokaliptiskus skatus no liesmojošās Parīzes, Londonas,
Stokholmas vai kādas citas pilsētas, kur laiku pa laikam satrakojušies <span class="text_exposed_show">melnādaino
un musulmaņu pūļi sarīko pa kādam iznīcinošam grautiņam, lai paustu
savu neapmierinātību, ka vietējie viņus „pietiekami labi neuzņem”.<br />
Mūs tas neskar, un es esmu darījis visu iespējamo, lai neskartu arī
nākotnē. Tāda bija mana motivācija, kad kopā ar domubiedriem rīkoju trīs
vērienīgas <a href="http://www.taisnigums.lv/2015/09/rezolucija-kas-pienemta-riga.html">protesta akcijas pret uzspiestiem imigrantiem 2015.gadā.</a> Un,
es varu teikt, ka atšķirībā no liekulīgajiem liberāļiem, kas atvēruši
robežas slepkavām un teroristiem, un kam ne prātā nenāk aizstāvēt
Latvijas robežas, neraudāšu krokodīla asaras par pašu radīto darbību
sekām, bet darīšu visu, lai šie slepkavas, teroristi un noziedznieki,
neeatnāktu līdz manai valstij, manai pilsētai! Latvijā mošeju nebūs!</span>Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05336230049735643880noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4041130968694658266.post-84532276498158977712017-03-15T23:21:00.001-07:002017-03-15T23:39:07.053-07:00Ko es pieminēšu 16.martā<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjBXV0xoStFrd8H2lACAwCphGmAht-_9lNY1WEEKR8CN9SgB4e2EcXACmkAnbUJd6qMe1uSiOCas15jWJEkE0chIHVybuuFbE_X_eU9joRc9IaJTLjy-tx2qCT6r2UDbhd8wIXG_-N8fA/s1600/legions_1.jpg" imageanchor="1" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="260" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjBXV0xoStFrd8H2lACAwCphGmAht-_9lNY1WEEKR8CN9SgB4e2EcXACmkAnbUJd6qMe1uSiOCas15jWJEkE0chIHVybuuFbE_X_eU9joRc9IaJTLjy-tx2qCT6r2UDbhd8wIXG_-N8fA/s320/legions_1.jpg" width="320" /></a></div>
<div class="MsoNormal">
Vakar „Kurzemes Vārdā” izlasīju sēru vēsti, ka mūžībā
aizsaukts leģionārs Arvīds Rozenbergs.
Viņam ritēja 90-tais mūža gads. Bagāts mūžs krietnam latvietim, kuru
bija tas gods pazīt, un kopā darboties Nacionālā Spēka Savienībā. Atcerējos bērnību. Ģimenē, tuvākos un tālākos
rados bija vairāki kādreizējie Latviešu leģiona cīnītāji, arī opis. Atceros
viņus vēl kā sparīgus, spēka pilnus sirmgalvjus dažādās dzimumdienās un citās
ģimeniskās pasēdēšanās. Nav vairs neviena, visi aizgājuši. Citus leģionārus
iepazinu vēlāk, kopīgi darbojoties Latviskas Latvijas labā. Sevišķi gribas
izcelt Liepājas Nacionālo Daugavas Vanagu enerģisko organizatoru Arvedu Vītolu,
vīru, kam ļoti patika būt jauniešu vidū, nododot tiem savu pieredzi un
patriotisko pasaules uzskatu. Tāpat vēstures pētnieku Vili Ustubu, Viktoru
Rozentālu un citus. Viņu vairs nav. Līdz ar Arvīda Rozenberga aiziešanu, nav
vairs neviena paša no tiem, ko pazinu.<br />
<a name='more'></a></div>
<div class="MsoNormal">
<br /></div>
<div class="MsoNormal">
Laiks rit nežēlīgi, paaudzes mainās.
Skatījos Jura Podnieka filmu „Strēlnieku Zvaigznājs”. Bija laiks, kad pēdējās
dienas vadīja nedaudzie vēl palikušie streļķi, tāpat Latvijas Brīvības cīņu
dalībnieki, tagad tie ir viņu dēli- leģionāri un partizāni, un reiz tādi paši
būs III Atmodas aizsācēji, un galu galā arī mēs, salīdzinoši jauna gadagājuma
cilvēki. Domāju, strēlnieku un brīvības cīnītāju paaudze izaudzināja
leģionārus. Viņu paaudze deva bērnus, kas saglabāja Latvietību un atnesa III
Atmodu. Manu paaudzi ir skāruši viņi. Bet, kas rādīs piemēru maniem bērniem un
mazbērniem? Pašiem jācenšas, nekas cits jau neatliek. <o:p></o:p></div>
<br />
<div class="MsoNormal">
<br /></div>
<div class="MsoNormal">
Nobeigumā vēlos pateikt: Es nevaru aiziet nolikt ziedus
katram leģionāram atsevišķi, nolikšu vectēvam, bet pārējos pieminēšu šovakar,
pulksten 18.00 Liepājas Centrālkapos pie leģionāru piemiņas akmeņa. <o:p></o:p></div>
Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05336230049735643880noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4041130968694658266.post-2657997015942423432016-12-26T01:00:00.000-08:002016-12-26T01:05:46.740-08:00Medības nav slepkavošana. Un otrādi.<span style="background-color: white; color: #1d2129; font-family: "helvetica" , "arial" , sans-serif; font-size: 14px;">Neesmu ne liberasts, ne vegāns, ne arī medību pretinieks, bet tas <a href="http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/239806/cilveki-sasutusi-cik-nozelojami-medniece-gunita-lepojas-ar-nosautu-lusu-mammu">tracis ap nošauto lūšu mammu un sekojošo plātību internetā</a>, man izraisa sekojošas pārdomas: </span><br />
<span style="background-color: white; color: #1d2129; font-family: "helvetica" , "arial" , sans-serif; font-size: 14px;">- Cilvēki dodas medībās, lai iegūtu pārtiku, lai regulētu procesus dabā (neproporcionāli nesavairotos sugas, kas var apdraudēt citu sugu pastāvēšanu), lai aizstāvētu savus laukus un ganāmpulkus no plēsējiem un postītājiem. Man tie liekas ļoti saprotami un noteiktās situācijās arī nepieciešami motīvi. </span><br />
<span style="background-color: white; color: #1d2129; font-family: "helvetica" , "arial" , sans-serif; font-size: 14px;">Ko es nesaprotu un</span><span class="text_exposed_show" style="background-color: white; color: #1d2129; display: inline; font-family: "helvetica" , "arial" , sans-serif; font-size: 14px;"> nesapratīšu, tas ir zvēru šaušana bez vajadzības, tikai dēļ izklaides.<br />Un, lai atvaino dāmas, bet es esmu visai konservatīvs savos uzskatos par tradicionālajām dzimumu lomām, un uzskatu, ka karošana un medības ir vīriešu nodarbe un aicinājums (vismaz cilvēku pasaulē), pie kā sievietēm būtu jāķeras vien ārkārtējās situācijās. Ja sieviete gūst baudu no šādām izklaidēm, man tas nešķiet normāli. Un skandalozo popularitāti ieguvušā foto ievietošanu publiskai apskatei, uzskatu labākajā gadījumā par lielu bezgaumību, lai neteiktu vairāk.</span>Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05336230049735643880noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4041130968694658266.post-85589516056600559692016-11-19T00:50:00.000-08:002016-11-19T02:14:55.622-08:00Pazīt savējos<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgscSpceyE7MOqvOtnNihMH1D9QBzHX3sntLZWWmmZ3xRFeaq25N2YXItexDRwbfb1OQuzVgvz1FqZyWaFMlSOK1mE5238gxoUjnYyEr7MX7IfVA0Sz7xuBg1Fy95-i26RIQEJZF-pkVA/s1600/karoglentit.jpg" imageanchor="1" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="197" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgscSpceyE7MOqvOtnNihMH1D9QBzHX3sntLZWWmmZ3xRFeaq25N2YXItexDRwbfb1OQuzVgvz1FqZyWaFMlSOK1mE5238gxoUjnYyEr7MX7IfVA0Sz7xuBg1Fy95-i26RIQEJZF-pkVA/s320/karoglentit.jpg" width="320" /></a></div>
Vakar biju Rīgā. Valsts svētki, 18.novembris. Laiks pelēcīgs, drūms, un tik pat drūma pati pilsēta. Varbūt Vecrīgā uzstrādītas kādas svētku dekorācijas, bet tur nebiju. Toties pilsētas centrā (Barona, Lāčplēša, Čaka ielās) no svētku sajūtas ne miņas. Tukšas dzertuves ar dārdošu krievu popsu, pakistāniešu kebabnīcas, un brīvdienā slēgtas rietumu humpalu bodes. Par svētkiem kaut cik atgādināja vien obligāti izkaramie karogi, un pat tie ne visur.<br />
Bet visā šajā pilsētvides pelēcībā, sirdi sasildīja tie daudzie cilvēki, kas savu apģērbu bija rotājuši ar sarkanbaltsarkano lentīti. Viņi ienesa svētku sajūtu pelēcībā.<br />
<a name='more'></a><br />
<br />
Nekādā gadījumā negribu teikt, ka tikai tas ir īstens patriots, kas novembrī rotājas sarkanbaltsarkanās krāsās. Varbūt tādās vietās kā Nīca, Dundaga vai Vecpiebalga tas nekādi nekrīt no svara. Bet stāsts par Rīgu ir cits. Diemžēl, mūsu galvenā pilsēta nav latviska. Ne politiski, ne ekonomiski, ne kulturāli, un vairāk nelatviska, nekā latviska, tā ir arī iedzīvotāju sastāva ziņā.<br />
<br />
Piesprausta sarkanbaltsarkanā lentīte ļauj pazīt savējos. Bet savējie ir visi latvieši, kuri tā jūtas. Un mūsu nav tik maz pat Rīgā. Vai bieži gadās, ka pilnīgi nepazīstams cilvēks Tevi apsveic svētkos? Man vakar tā gadījās divreiz. Atpazina savējo. Vidē, kur daudz svešo, šāda sajūta ir ļoti dārga. Tie bija mani svētki. Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05336230049735643880noreply@blogger.com2tag:blogger.com,1999:blog-4041130968694658266.post-62206142150374048682016-11-13T01:31:00.000-08:002016-11-13T01:32:24.970-08:00Novebra otrās nedēļas nogaleLāčplēša diena- man nozīmīgi svētki, jo vecvectēvi bijuši strēlnieki un piedalījušies Brīvības cīņās. Vienu no viņiem, no kura cīņu gaitām saglabājušās fotogrāfijas, varēs apskatīt arī Liepājas Muzeja ekspozīcijas "Liepāja okupāciju režīmos" rīkotajā tematiskajā izstādē. Uzzināju arī, ka no manas sievas dzimtas nākušais virsletnants <a href="http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/pirms-135-gadiem-dzimis-brivibas-cinitajs-roberts-radzins/">Roberts Radziņš</a> 1919.gadā bijis Liepājas Karostas komendants, 14.novembrī kritis kaujā pret bermontiešiem, un apbedīts Liepājas Ziemeļu kapos.<br />
<br />
<a name='more'></a><br /><br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgSHjBy9GmZm7cjGyDuyA_Htx-Dax_hnN9jiT9Ca6dTYgG5joJdggfmdVTkqXrDAoGAjE1d-pWytYr5m03sHfAdFBXeNRWjOlslSfGLbyLHb9FJpNzEYmMXmj9d_Qo9hFYhE2DAXhS_lg/s1600/ofic.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="298" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgSHjBy9GmZm7cjGyDuyA_Htx-Dax_hnN9jiT9Ca6dTYgG5joJdggfmdVTkqXrDAoGAjE1d-pWytYr5m03sHfAdFBXeNRWjOlslSfGLbyLHb9FJpNzEYmMXmj9d_Qo9hFYhE2DAXhS_lg/s400/ofic.JPG" width="400" /></a></div>
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgJ-i4-FddH-IlZkHUApcsHpy-p1JuiDXyFENBQTLn8XIJ3M3oqjvWnMvX8fWs5hf1wPbn7Zz_4uLMcTVsX_VLn6yF147NVHu_dXLlbkgL_gLEDCrrbpukBpLY9jB314p46oHldUIiJhg/s1600/15050220_1136436866394073_2012414653_n.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="225" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgJ-i4-FddH-IlZkHUApcsHpy-p1JuiDXyFENBQTLn8XIJ3M3oqjvWnMvX8fWs5hf1wPbn7Zz_4uLMcTVsX_VLn6yF147NVHu_dXLlbkgL_gLEDCrrbpukBpLY9jB314p46oHldUIiJhg/s400/15050220_1136436866394073_2012414653_n.jpg" width="400" /></a></div>
<br />
<br />
<a href="http://www.taisnigums.lv/">"Taisnīguma"</a> Liepājas nodaļa arī beidzot nodibināta pavisam oficiāli, lai gan neformāli pulcējāmies jau sen. Par Liepājas nodaļas līderi ievēlējām Kristeru Kraftu. 26.gadus vecs, enerģijas pārpilns, precēts trīs bērnu tēvs, skolotājs Liepājas Oskara Kalpaka 15.vidusskolā, un labi zināms Liepājas tūrisma nozares profesionālis, būs arī mūsu kandidāts Liepājas domes priekšsēdētāja amatam. Manuprāt laba izvēle un lieliska alternatīva sagurušajam, divdesmit gadus pilsētas mēra krēslā jau sēdošajam, kura vadībā pašvaldības aparāts sasirdzis ar visām kaitēm, kas raksturīgas ilgstošai stagnācijai. Tagad grūts un radošs darbs pie komandas, stratēģijas un programmas, jo vīzija par latvisku, taisnīgu un ģimenēm draudzīgu Liepāju, mums ir.<br />
<br />
Beidzamā labā ziņa, par ko sen esmu sapņojis- esmu sertificēts Karostas gids, un par to paldies jāsaka foršajiem skolotājiem no <a href="http://karostascietums.lv/">Karostas cietuma</a>! Vēlaties doties ekskursijā, dodiet ziņu!<br />
<br />
<br />Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05336230049735643880noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4041130968694658266.post-84316896170114125762016-11-06T01:56:00.001-07:002016-11-06T22:02:46.921-08:00Kāpēc Donalds Tramps? Jeb mana personiskā trampisma anatomija.<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhG5z3m1FHMUI3hG1rKw7xIxifp157t4WQcHpRHqY0hcrxX55sxWJtG2upePzt9QY9QFP9AVACbSSB54-fIaJFoJIusv9ZygxzjcayaCcJznGY0n0ONC6uxx_gT45AXeYXy0uX0pYY9yg/s1600/14479573_646715142158379_1573264844277619853_n.jpg" imageanchor="1" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="308" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhG5z3m1FHMUI3hG1rKw7xIxifp157t4WQcHpRHqY0hcrxX55sxWJtG2upePzt9QY9QFP9AVACbSSB54-fIaJFoJIusv9ZygxzjcayaCcJznGY0n0ONC6uxx_gT45AXeYXy0uX0pYY9yg/s320/14479573_646715142158379_1573264844277619853_n.jpg" width="320" /></a></div>
<div class="MsoNormal">
Kāpēc esmu ieinteresēts ASV prezidenta vēlēšanās? Tāpēc, ka
tā ir lielvara, kas neapšaubāmi kontrolē politiskos un ekonomiskos procesus
lielākajā pasaules daļā. Arī Latvijā. Mēs esam brīvprātīgi ASV vasaļi apmaiņā
pret militārās drošības garantijām, lai tiktu pasargāti no absolūti
neprognozējama un bīstama kaimiņa austrumos. Par to mēs maksājam meslus-
atbalstām ASV ģeopolitiskās, ekonomiskās
intereses, demonstrējam lojalitāti viņu vērtībām un integrējam tās savā
kultūrtelpā. Daudz par daudz, bet tā jau
ir pašu lokanā mugurkaula vaina. Viņu intereses un vērtības bieži vien ir pretējas
mūsējām, un mēs tās norijam kā rūgtas zāles, kas šķietami nepieciešamas, lai
amerikāņu armija trauksmes gadījumā nāktu mūs sargāt. Teiksim tieši- mēs
izvēlējāmies rāpot, lai nebūtu beigti, un laikam tā ir pareiza izvēle, jo no
rāpus stāvokļa vienmēr pastāv iespēja piecelties, bet ja esi beigts, tad: āmen!</div>
<a name='more'></a><o:p></o:p><br />
<div class="MsoNormal">
<br /></div>
<div class="MsoNormal">
Bet, tagad par to- kas ir ASV intereses un vērtības? Tā nav
nekāda abstrakcija, kuru izdomā un pauž lielvalsts politiskie pārstāvji. Tā ir
tieša to personu, kam vara pieder, interešu un vērtību projekcija. Aiz katra
ASV prezidenta administrācijas stāv ļoti bagātu, ietekmīgu personu pulciņš ar
savām korporatīvajām interesēm, tāpat noteiktu interešu grupu lobiji, un galu
galā, arī vēlētāju bloki, kas dalās pēc rases, etniskās piederības, reliģijas,
piederības politiskajai ideoloģijai, subkultūrai, dzīvesstilam. Saliekot šo
bagātnieku, korporāciju, lobiju, vēlētāju bloku un interešu grupu, kas kopīgā
koalīcijā panākuši kāda kandidāta ievēlēšanu, intereses un vērtības, iegūstam
arī to kopējo politisko kursu, ko realizēs ievēlētais prezidents. <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
<br /></div>
<div class="MsoNormal">
Kas stāv aiz Hilarijas Klintones un viņas pārstāvētās
Demokrātu partijas? <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Korporācijas un miljardieri (faktiski 90% lielā biznesa,
īpaši finansisti, baņķieri, un globālā tirgus spēlētāji, kas rezidē ASV, bet
biznesu izvietojuši trešās pasaules valstīs ar lētu darbaspēku), no kuriem
Latvijā zināmākais noteikti ir finanšu spekulants Džordžs Soross. <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Izklaides industrija, kuras simbols ir liberālā,
tradicionālās vērtības nivelējošā Holivudas elite.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Homoseksuālistu lobijs, feministu kustība,
kultūrmarksistiskie akadēmiskie mācībspēki, tā sauktie „zaļie” (Greenpeace un tamlīdzīgie),
ateisti, urbānās jauniešu subkultūras, un faktiski visi kreisi orientētie
politiskie grupējumi- „Black Lives matter” ielu bandīti, antifa, anarhisti,
komunisti un tamlīdzīgu ideju piekritēji. <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Intelektuālo,finansiālo un organizatorisko kodolu Klintones kampaņai nodrošina jau pieminētās grupas, bet
balsotāju masu šādas vēlētāju grupas- ebreji (tradicionāli 70-90% ebreju balso
par Demokrātu partiju), nēģeri (līdz pat 95%), spāniski runājošo imigrantu
masas (pārsvarā meksikāņi), kuru skaits ar katrām vēlēšanām pieaug par
vairākiem miljoniem, aziātu izcelsmes amerikāņi (kuru skaits arī aug ārkārtīgi
strauji), un salīdzinoši nelielais balto amerikāņu mazākums (jau pieminētās
grupas- LGBT, kreisi noskaņotie, pārsvarā pilsētnieki utml.) <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
<br /></div>
<div class="MsoNormal">
<a href="https://en.wikipedia.org/wiki/List_of_Hillary_Clinton_presidential_campaign_endorsements,_2016">Te pilns Hilarijas Klintones atbalstītāju saraksts</a></div>
<div class="MsoNormal">
<br /></div>
<div class="MsoNormal">
Katrā ziņā, vēlēšanas ir rasiski polarizētas, ja balsotu
tikai baltie amerikāņu (kuru īpatsvars intensīvas imigrācijas rezultātā strauji
dilst, un šobrīd ir vairs tikai 62%), par prezidentu ar stabilu pārsvaru kļūtu
Donalds Tramps. <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
<br /></div>
<div class="MsoNormal">
Trampa vēlētāji ir tie, ko pieņemts uzskatīt par īstiem
amerikāņiem- baltie, eiropeiskas cilmes angliski runājošie, kristieši (īpaši evaņģēliskie
protestanti). Strādnieki, fermeri un vidusslānis, īpaši Dienvidu pavalstīs
dzīvojošie, kā arī citu valsts daļu mazpilsētu un lauku apvidu iedzīvotāji,
militāristi, policisti, sportisti, ieroču īpašnieki. Šīs ir tās grupas, kas
radīja Amerikas varenību, un uz kuriem tā balstās vēl šodien. Un Trampa kampaņa lielā mērā atspoguļo šo
grupu viedokļus, skatījumu, un, jā, arī dusmas par valsts ekonomisko, morālo,
un etnodemogrāfisko lejupslīdi. <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
<br /></div>
<div class="MsoNormal">
Ko ASV un pasaulei nestu Hilarijas Klintones uzvara?<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Tas būtu intensīvs kultūras karš un politkorektuma
diktatūras pakāpeniska ieviešana, turpinot Obamas iesākto kursu. LGBT īpašās
prasības tiks apmierinātas par 200%, politkorektuma vārdā tiks vēl vairāk
nospiestas akadēmiskās brīvības, un pastiprināta cenzūra. Tiks koriģēta izglītības sistēma, un
tiesībsargājošajām institūcijām tiks uzdots pastiprināti vērsties pret ļoti
plaši interpretētiem „naida noziegumiem”, kas ietvers arī reliģiskās brīvības
likvidēšanu. <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Tas pats attieksies uz pārējām t.s. minoritātēm. Imigrācija, gan legāla, gan nelegāla
turpināsies esošajā apjomā, iespējams plūsma pat palielināsies. Nelegālo
imigrantu miljoni tiks amnestēti un iegūs balsstiesības (atceramies- t.s.
minoritāšu balsis ir Demokrātu partijai kritiski svarīgas, lai uzvarētu visu
līmeņu vēlēšanās!). Būs lielāka izdabāšana nēģeru prasībām, aizvien tālāk
virzīsies „dažādības” progress, notiks kultūrkarš pret balto amerikāņu
simboliem un kultūras mantojumu, kas tiks interpretēts kā „atsvabināšanās no
rasistiskās pagātnes”, un visvairāk tiks dēmonizēti baltie vīrieši. Pavisam
nesen, Hilarija Klintone sava oponenta vēlētājus (kas ir vairāk par pusi no ASV
baltajiem iedzīvotājiem!) nosauca par pabirām (deplorables).<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Ekonomikā tiks stiprināts neoliberālais globālisma virziens
(kas cita starpā nav populārs arī pašu Demokrātu kreisā spārna vidū) un brīvā
tirdzniecība. Būs plaša ASV ekonomiskā ekspansija pasaulē, vienlaikus
samazinoties darbavietu skaitam pašu valstī, kas primāri skars balto strādnieku
šķiru.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Ārpolitika būs agresīva, ko noteiks tas, ka redzamākie t.s. „neokonservatīvie”
ir pārbēguši uz demokrātu nometni. Paredzams, ka īpaši tiks manipulēts ar starptautiskajām
organizācijām. Visticamāk pastiprināsies valsts iesaistīšanās militāru
konfliktu izraisīšanā un uzturēšanā „humānisma” un „demokrātijas ieviešanas”
vārdā. Vienlaikus, kā Klintone jau lika
saprast, atrodoties valsts sekretāres amatā, būtiski pastiprināsies
diplomātiskais un ekonomiskais spiediens (lasi- šantāža), lai ieviestu „universālās
demokrātijas vērtības” un „cilvēktiesības” visā pasaulē. Kādas būs šīs
vērtības, par to jau uzrakstīju. Gribat iegūt Klintones ideoloģisko portretu-
sakrustojiet Juri Kažu un Ivetu Kažoku!<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Vienīgais, kas latviešiem varētu patikt, Klinones
administrācija noteikti nebūtu izteikti draudzīga putiniskajai Krievijai, šajā
ziņā turpinot Baraka Obamas politiku.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
<br /></div>
<div class="MsoNormal">
Un, Tramps?<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
ASV „mainstream” konservatīvisms, ko pārstāv Republikāņu
partijas elite, faktiski ir izgāzies. Tieši šis virziens Republikāņu partijā
kļuvis par vadošo. Līdz Trampa uznācienam, protams. Tas pat vairs nav
konservatīvisms, tā ir nodokļu politika, algas un daži Konstitūcijas relikti.
Mazāki nodokļi turīgākajiem, minimālās algas iesaldēšana, brīvs ieroču
glabāšanas likums. Ja par sociāliem eksperimentiem ar sabiedrību, un
kultūrkaru, tad „mainstream” konservatīvie no Klintones demokrātiem atšķiras
vienīgi ar tempiem. Kultūras erozija, negatīvie etnodemogrāfiskie procesi, tiek nevis apturēti, bet mazliet piebremzēti,
palēnināti jeb aste tiek cirsta pa gabaliņam. <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
<br />
Donalda Trampa uznāciens bija kā svaigs vējš sasmakušajā
Republikāņu partijas konservu kambarī, kas šī kambara pārvaldniekus, šķiet,
pārbiedēja vairāk nekā to politiskos konkurentus. Imigrācijas apturēšana,
atteikšanās no politkorektuma, ASV interešu stādīšana pāri virzībai uz globālu
pasaules valsti- tik spēcīgs un noteikts piedāvājums prezidenta vēlēšanās
nebija redzēts kopš 1968.gada.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Neanalizēsim Trampa
politisko programmu, bet tā ir radikāli atšķirīga no Klintones, un tā var
apturēt dekadenci, eiropeiskās kultūras eroziju, un tā vēršas primāri uz iedzimto
amerikāņu sociālo un ekonomisko interešu aizstāvību. Paskatieties uz Trampa
tūkstošgalvīgo priekšveēlēšanu sapulču sejām, un jūs redzēsiet, ka īstā Amerika
redz, kurš ir viņu pārstāvis. <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
<br /></div>
<div class="MsoNormal">
Lecīgais temperaments, vulgāra izrunāšanās nevietā,
piekrītu, tas viņu padara vājāku, un tā ir problēma. Bet, ņemiet vērā, ka ASV
prezidenta administrācija, lai cikarī ietekmīga, tomēr darbojas līdzsvarā ar kongresu un tiesu
varu. <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Ja kāds uztraucas, ka ASV ārpolitika attiecībā pret Krieviju
kardināli mainīsies- aizmirstiet. Trampa komandā ir pietiekami ietekmīgi „vanagi”.
Un, <a href="http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/234669/toms-baumanis-ja-tramps-klutu-par-prezidentu-vina-retorika-vairs-nebutu-tik-asa">ja kādam ir neskaidrs vēstījums, ka ASV nav jāsargā valstis, kas nemaksāpar savu aizsardzību, tad no tā būtu jābaidās ļurkabiksēm Latvijas valdībā, kasne par ko negrib aizsardzībai piešķirt NATO prasītos 2% no IKP, bet paļaujas uzmūžīgu Tēvoča Sema labdarību. </a><o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
<br /></div>
<div class="MsoNormal">
Faktiski, mēs esam visvairāk ieinteresēti stiprā Amerikā.
Hilarijas Klintones un liberālo demokrātu Amerika īstermiņa var tēlot pasaules
policistus, sankcionistus, demokrātijas ieviesējus, bet viņas savtīgā
iekšpolitika, ASV ved pa Dienvidāfrikas un Brazīlijas ceļu. Kāda būs ar
politkorektumu un forsēto eiropeiskas izcelsmes amerikāņu nomaiņu ar
imigrantiem, no iekšienes novājinātā un uzspridzinātā Amerika pēc 20-30 gadiem?
Nebūs eiropeiska, un nebūs spēcīga! <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Es uzskatu, ka Donalda Trampa ievēlēšana šos negatīvos
procesus var, ja ne pavisam apturēt, tad jūtami bremzēt. <o:p></o:p></div>
<br />
<div class="MsoNormal">
Un vēl, būsim reālisti, lai cik tas bēdīgi nekanētu, ņemot
vērā dažādu varas centru ietekmes, pat priekš mums lielāka nozīme ir tam, kas
valdīs Baltajā namā, nevis-Rīgas pilī sēž Vējonis, Bondars, Bērziņš vai Levits. Šobrīd jebkurš no viņiem klausītu
diriģentus ārpus mūsu zemes robežām.<o:p></o:p></div>
Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05336230049735643880noreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-4041130968694658266.post-19814266560387627432016-10-31T23:00:00.003-07:002016-10-31T23:00:58.264-07:00Komjauniešu un nomenklatūristu tipi mūsdienu Latvijā. <div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
</div>
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjzwzHYfukFJMhnqxGMvi1-mED08b_Dy-AcxzfiHxlTk9qTHu3qf7Go5NSvhj04emxxql-fLYT8JPWbaSu6UQZxaV9l5vN_-JL6Fht-pdmaatWBJgZ9rKHVBQo54YAEeQ4OGtNA0gZymQ/s1600/14606419_1429144623763146_8337911192622063817_n.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="358" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjzwzHYfukFJMhnqxGMvi1-mED08b_Dy-AcxzfiHxlTk9qTHu3qf7Go5NSvhj04emxxql-fLYT8JPWbaSu6UQZxaV9l5vN_-JL6Fht-pdmaatWBJgZ9rKHVBQo54YAEeQ4OGtNA0gZymQ/s400/14606419_1429144623763146_8337911192622063817_n.jpg" width="400" /></a></div>
<span style="background-color: white; color: #1d2129; font-family: Helvetica, Arial, sans-serif; font-size: 14px;">Alvi Hermani citēt kļuvis populāri:) Un ir vērts. Bet, pie šīs atziņas piebildīšu, ka komjaunieša mentalitāte varbūt raksturīga tā sauktajiem liberāļiem, bet ir arī nomenklatūrista mentalitāte, kas raksturīga ierēdņu-stabilizatoru tipam, kuri tik bieži sastopami valsts pārvaldē un pašvaldībās. Šie ierēdņi-stabilizatori paši neizdomā celt gaisa pilis, un kaismīgi nebļaustās par progresu un gaišo nākotni, bet stabili sēž savās vietās, neuzdodot liekus jautājumus. Ja pie varas </span><span class="text_exposed_show" style="background-color: white; color: #1d2129; display: inline; font-family: Helvetica, Arial, sans-serif; font-size: 14px;">ir progresīvo gaisa piļu cēlāji, stabilizatori palīdzēs tās celt, iekšēji pat saglabājot skepsi. Viņi nedomā kategorijās "labi", "slikti", "taisnīgi", "netaisnīgi", "pareizi" vai "nepareizi". Kas jādara, tas jādara. Robusti, apzinīgi, centīgi jāievieš dzīvē jebkuri politiskie lēmumi.Un, nesakiet, ka viņi vienmēr ir radoši apdalīti. Nē, reizēm viņi izrāda apbrīnojamu iniciatīvu, bet nevis, lai labāk kalpotu sabiedrībai, neitralizētu debīlus lēmumus un direktīvas, bet gan, lai efektīvāk ieviestu tos dzīvē. Un, viņiem ļoti patīk dažādu institūciju izsniegti godaraksti, diplomi, un ja vēl tiek pie kāda ordeņa... Lai arī dziļākajā būtībā robusti, konjunktūru viņi jūt labi. Ar muguras smadzenēm. Un piemērojas pārmaiņām. Viņi ir stabilitātes garants, un vienlaicīgi akmens pie kājām. Okupācijas gados, ja paspēja, šie tipāži kāpa pa karjeras kāpnēm, un sistēmai brūkot veidoja tā saukto "gaišo komunistu" mugurkaulu, kas vēlāk kļuva par Latvijas valdošo kastu. Neatkarīgi no vecuma, šis cilvēku tips ir nemainīgs, viņi arī šodien veido valsts iestāžu un pašvaldību struktūru nomenklatūru.</span>Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05336230049735643880noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4041130968694658266.post-34283122174838512842016-10-30T09:46:00.000-07:002016-10-30T09:46:53.050-07:00Liepājas pēdas Latvijas valstiskuma tapšanā<div class="MsoNormal">
<br /></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg3is2Ry2hzZImtdLWAQFCl9IlwIwA9F6uKHA6ZGFLj6ychGDJSN4fVS41qdEzn2Al-n5-JNW2kI36_KJEFov2IReVormSjTgi71fZ-dYVruNFwYrzG8BR3YTD0mEri6pY99TFEbzlnMg/s1600/IMG_0446.JPG" imageanchor="1" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="240" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg3is2Ry2hzZImtdLWAQFCl9IlwIwA9F6uKHA6ZGFLj6ychGDJSN4fVS41qdEzn2Al-n5-JNW2kI36_KJEFov2IReVormSjTgi71fZ-dYVruNFwYrzG8BR3YTD0mEri6pY99TFEbzlnMg/s320/IMG_0446.JPG" width="320" /></a></div>
<div class="MsoNormal">
Ir
grūti tvert mirkli, kurā latvieši apzinājās sevi ne vien kā tautu ar kopīgu
izcelsmi, valodu, kultūru, vēsturisko likteni, bet kā savas zemes saimniekus,
kam pienākas tiesības uz savu valsti.Tomēr, vēsturnieki ir nonākuši pie
viedokļa, ka latviešu tautas piederība Eiropas civilizācijai noteica loģisko
ceļu uz Latvijas Republikas proklamēšanu 1918.gada 18.novembrī.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Modernā
nacionālisma, etniskās, kulturālās un politiskās kopības apzināšanās pirmsākumi
rodami 18.gadsimta Eiropā, bet jau 19.gadsimtā šīs idejas attīstās un izplatās
tik lielā mērā, ka pilnībā maina Eiropas politisko karti un nosaka Rietumu
civilizācijas tālāko virzību.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Ja
līdz tam valstis veidojas ap monarhu dinastijām, tad 19.gadsimtā tautas sāk
apzināties savu asiņu, valodas, kultūras kopību, un loģisks ir tālākais solis-
organizēties un apvienoties savās valstīs. Eiropā sākas procesi, ko tagad
apzīmē ar jēdzienu „tautiskā atmoda”, mazās tautas, kas iekļautas lielu
impēriju sastāvā, ceļ prasības pēc brīvības, šur tur izceļas revolūcijas ar
nacionālu raksturu, sāk šūpoties impērijas, bet galvenais- norisinās intensīvs
kultūrnacionāls darbs. Tautas rada savu nacionālo ideoloģiju, formulē savu
identitāti.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Šie
procesi nevar neskart arī latviešus. Tie plašāku atbalsi rod 19.gadsimta <i>otrajā</i> pusē notiekošajā Pirmajā Atmodā
jeb jaunlatviešu kustībā. Tautiskums, latviešu kultūras izkopšana, latviešu
literārā valoda, rakstniecības aizsākumi, folkloras apkopošana un
sistematizēšana, sava skola, pulcēšanās nacionālās biedrībās, apziņa, ka
latviešiem ir savas ekonomiskās intereses, ka tautas labklājība jāceļ
izglītojoties un kļūstot saimnieciski aktīvai. Šis bija laiks, kad formējās
nacionālā ideoloģija.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
<b></b><br />
<a name='more'></a><b><br /></b></div>
<div class="MsoNormal">
<b><br /></b></div>
<div class="MsoNormal">
<b>Jaunlatviešu pēdas Liepājā:</b> <i>Kurzemnieks,
Liepājas ģimnāzijas 1854.gada absolvents Krišjānis Valdemārs (1825-1891)- viens
no jaunlatviešu kustības aizsācējiem un galvenajiem ideologiem. Latviešu
ekonomiskā patriotisma tēvs. Aicināja latviešus un igauņus pievērsties
jūrniecībai un celt savu nacionālo pašapziņu un kultūru, sekmējot sabiedrisko
kustību, kas vēlāk ieguva Pirmās atmodas nosaukumu. Daudz darba veicis
jūrniecības popularizēšanai un tās nozīmes apzināšanai. Valdemāra nopelns ir
pirmās latviešu jūrasskolas atvēršana Ainažos 1864.gadā. <o:p></o:p></i></div>
<div class="MsoNormal">
<i><br /></i></div>
<div class="MsoNormal">
<i>Bunkas pagasta iedzimtais, Liepājas
augstākajā apriņķa skolā skolotāja tiesības ieguvušais Atis Kronvalds(1837-1875)-
jaunlatvietis, dedzīgākais latviešu tautas tiesību, valodas un kultūras
aizstāvis. Rakstījis mācību grāmatas, publicējis rakstus par valodniecību un pedagoģiju,
izdevis savu slaveno brošūru „Nationale Bestrebungen” (Tautiskie centieni). Tā
bija atbilde vācu ideologiem, kas pauda uzskatu, ka latviešiem nevar būt ne
savas kultūras, ne izglītotu cilvēku, jo izglītots latvietis esot neiedomājams.Kronvalda
sirdslieta bija latviešu literārās valodas izkopšana, viņš tajā ieviesis ap 100
jaunvārdu. Kronvalds latviešu valodā iedzīvinājis vārdus arods, josla, oma,
ķermenis, viela, aizbildnis, apstāklis, burtnīca, dzeja, gleznot, līdzekļi,
nākotne, pagātne, vēsture, vēstule, cietoksnis u.c.<o:p></o:p></i></div>
<div class="MsoNormal">
<br /></div>
<div class="MsoNormal">
Jaunlatviešu
devums latviešu apziņas celšanā bija nepārvērtējams, taču šī kustība neizauga
līdz politiskajam nacionālismam un idejai par neatkarīgu Latvijas valsti.</div>
<div class="MsoNormal">
<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
19.gadsimta
nogale atpalikušajā Krievijas impērijā un tās visattīstītākajā un
eiropeiskākajā Baltijas provincē iezīmējās ar strauju pāreju no feodālisma uz
kapitālistisko saimniekošanu. Latvieši noslāņojās mantīgajos un trūcīgajos gan
laukos gan pilsētās. Sabiedriskās rosības un politiskās aktivitātes ziņā dominē
pilsētas, kaut arī lielākais tautas vairums joprojām dzīvo laukos. <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Krievijas
tronī kāpis imperators Aleksandrs III un viņa valdīšanas laiks iezīmējās ar
smagu impērijas nekrievu tautu pārkrievošanas politiku. Jaunlatviešu kustība
apsīkst un tās idejas dzīvo pārsvarā turīgākajās pilsētu latviešu aprindās. Tas
ir piekāpīgs kultūrnacionālisms, kas demonstrē lojālu attieksmi pret varu un
naivi cer uz reformām, kas pakāpeniski uzlabos latviešu labklājības līmeni.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Taču,
latviešiem izglītojoties, un aizvien lielākā skaitā ieceļojot pilsētās, rodas
jauna kustība, kas piesaista sevišķi gados jaunākos . Tā ir „Jaunā strāva” jeb
Rietumeiropā modē nākušā marksisma vietējā atbalss. Marksisti tautību
jautājumam lielu vērību nepiegriež, bet uz pasaules attīstību skatāsa šķiriski.
Ir bagātie- apspiedēji un nabagie- apspiestie. Visu zemju nabagiem
jāapvienojas, jāgāž bagāto vara, un manta jāpārdala visiem vienādās daļās.
„Strādniekam nav tēvzemes!”: skan viņu lozungs. No jaunstrāvnieku inteliģences
grupas izaug Latvijā lielā un ietekmīgā sociāldemokrātija.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Liepāja
19.gadsimta nogalē kļūst par rūpnieciski attīstītu ostas pilsētu. Te ir daudz
strādnieku šķirai piederīgo, un sociāldemokrātija kļūst populāra. 1881.gadā
Liepājā ir 29 611 iedzīvotāju, no tiem 9 344 latvieši. 1897.gadā
pilsētas iedzīvotāju skaits sasniedz 64 489., bet latviešu ir 24 918.
Daudz, bet tomēr mazākumā. Varā latvieši pārstāvēti vēl mazāk. Piemēram,
1878.gada pilsētas domes vēlēšanās, no 54.domnieku vietām, tikai 1. tiek
latvietim.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Paradoksāli,
bet tieši no nacionālās intereses noliedzošās sociāldemokrātu vides nāk
latviešu politiskā nacionālisma radītāji. Viņu saknes ir Kurzemē, un izcilāko
vietu ieņem dzimušais liepājnieks Miķelis Valters, un tepat netālu- Asītes
pagastā dzimušais Ernests Rolavs.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
<b><br /></b></div>
<div class="MsoNormal">
<b><br /></b></div>
<div class="MsoNormal">
<b>Liepāja un Latvijas
valstiskuma ideja: </b><i>Miķelis Valters(1874-1968)-
latviešu jurists, politiķis, diplomāts un sabiedrisks darbinieks, viens no
Satversmes izstrādātājiem. Pirmais latviešu sabiedriskais darbinieks, kurš
publiski izvirzīja suverēnas Latvijas valsts izveidošanas nepieciešamību (1903.
gadā žurnālā „Proletārietis” rakstā „Patvaldību nost! Krieviju nost!”). Dzimis
Liepājā, strādnieku ģimenē. Pamatizglītību guvis Liepājas Sv. Annas baznīcas
elementārskolā, vēlāk Liepājas pilsētas skolā, vienlaikus bija burtliča
māceklis. No 1889. gada sāka strādāt dzelzceļa darbnīcās, absolvēja Liepājas
reālskolu. Aktīvi piedalījās jaunstrāvnieku kustībā, tādēļ tika politiski
vajāts. Nelegāli pārgājis Krievijas-Vācijas robežu, vēlāk nokļūst Šveicē, kur
kļūst par tiesību zinātņu doktoru.Kopā ar domubiedriem nodibina nacionāli
orientēto Latviešu sociāldemokrātu savienību. Pēc 1918.gada 18.novembra kļūst
par Latvijas pagaidu valdības iekšlietu ministru.</i> <i>1919. gada oktobrī Valteru kā vienu no izglītotākajiem un
Eiropu zinošākajiem latviešu politiķiem un daudzu svešvalodu pratēju iecēla par
Latvijas sūtni Romā, pēc tam Parīzē. Bija viens no tuvākajiem pirmā LR ārlietu
ministra Zigfrīda Annas Meierovica palīgiem, gādājot par Latvijas atzīšanu de
iure un uzņemšanu Tautu Savienībā.Diplomātisko karjeru turpina visu Latvijas
brīvvalsts pastāvēšanas laiku. Pēc 1940. gada Miķelis Valters dzīvoja Šveicē un
Francijā, nodarbojies ar jurisprudenci un publicistiku un turpināja kalpot
Latvijai kā diplomāts arī pēc tās okupācijas divdesmit astoņus gadus. Miris kā
tridinieks Nicā, Francijā.<o:p></o:p></i></div>
<div class="MsoNormal">
<i>Ernests Rolavs(1874-1907)
latviešu publicists un sabiedriskais darbinieks, revolucionārs. Dzimis Asītes
pagastā, zemnieku ģimenē.</i> <i>Mācījās pagasta skolā, tad
Liepājas pilsētas skolā, bet 1895. gadā pabeidza Liepājas Nikolaja ģimnāziju.Kontrabandas
ceļā cariskajā Krievijā ieveda revolucionāro literatūru. Vairākkārt
apcietināts, aizbēga uz Šveici, un kopā ar Miķeli Valteru dibināja nacionālo
Latviešu sociāldemokrātu savienību.</i> <i>1907. gadā viņš
ieradās Odesā, lai kā eksterns kārtotu valsts eksāmenus tieslietās Novorosijas
(Jaunkrievijas) universitātē, bet tika apcietināts. Vedot uz Liepāju, viņu pēc
baronu Noldes, Ropa un Henkeļa rīkojuma piekāva un 1907. gada 18. augustā
"bēgot" nošāva netālu no Grobiņas.<o:p></o:p></i></div>
<div class="MsoNormal">
<br /></div>
<div class="MsoNormal">
<br /></div>
<div class="MsoNormal">
Nav
vairs kam pajautāt, cik patiesa vai nepatiesa ir laikabiedru zīmētā leģenda,
kur kādā Cīrihes
krodziņā pie alus kausiem sēž latviešu politemigranti, un Miķelis Valters ar
pirkstu alus putās zīmē Krievijas impērijas sadalīšanos un nākamās Latvijas
valsts robežu aprises. Taču jau 1930.gadu pētījumos Miķeli Valteru diezgan
pārliecinoši uzskatīja par latviešu politiskā nacionālisma izveidotāju. <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Zīmīgs
ir viņa 1900.gadā, laikrakstā „Latviešu strādnieks” ievietotais raksts „Iz
latviešu sadzīves”. Valters polemizē ar iesūnojušajām kādreizējo jaunlatviešu
aprindām, pieprasot nacionālo centienu tālāku attīstību: „Starp iesākumu [..]
un tagadni ir milzīga aiza. [..] latvietis vairs nekaunējās, ka tas latvietis -
šis tautiskās kustības pirmais mērķis bija sasniegts; vajadzēja iet tālāk -
vajadzēja mūsu tautībniekiem prasīt latvisku tiesu, latvisku skolu, pašvaldību.
Tas nenotika: mūsu nacionālistiem pietika ar to, ko tie bij sasnieguši, tie
apmierinājās ar mazumiņu un atmeta domas par nacionāli autonomām iestādēm."<o:p></o:p></div>
<br />
<div class="MsoNormal">
Liepāja
un liepājnieki vēlāk ierakstīs savu vārdu Latvijas valstiskuma izveidošanas
vēsturē pēc 1918.gada 18.novembra valsts neatkarības proklamēšanas akta. No
1919.gada janvāra līdz jūlijam Liepāja būs jaunizveidotās valsts galvaspilsēta.
Te drukās pirmo Latvijas naudu, izdos svarīgākos rīkojumus,formēs armiju un
tiks izīnītas izšķirošas Brīvības cīņu kaujas. Tepat tuvumā bojā ies pirmais
nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieks Oskars Kalpaks, un tiks izvadīts pēdējā
gaitā no Sv Annas baznīcas. Taču, tas būs vēlāk, kad valsts tiks dibināta.
Vispirms bija ideja, ka sava valsts nepieciešama.<o:p></o:p></div>
Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05336230049735643880noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4041130968694658266.post-37418336452425688392016-10-30T01:00:00.001-07:002016-11-01T23:31:41.819-07:00Historia.lv intervija: "Liepājas arhitekts Makss Pauls Berči (1840–1...<span style="font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif;"><span style="background-color: white; color: #1d2129; font-size: 14px;">Pirms kāda laika bija tas prieks sarunāties ar vienu īstu latviešu inteliģentu, spilgtu personību un vienkārši jauku cilvēku- Rundāles pilskungu Imantu Lancmani. Runājāmies par </span><a class="_58cn" data-ft="{"tn":"*N","type":104}" href="https://www.facebook.com/hashtag/liep%C4%81jas?source=feed_text&story_id=1327893473887702" style="background-color: white; color: #365899; cursor: pointer; font-size: 14px; text-decoration: none;"><span class="_5afx" style="direction: ltr; unicode-bidi: isolate;"><span aria-label="hashtag" class="_58cl _5afz" style="color: #4267b2; unicode-bidi: isolate;">#</span><span class="_58cm" style="text-decoration: underline;">Liepājas</span></span></a><span style="background-color: white; color: #1d2129; font-size: 14px;"> pilsētvidei nozīmīgo arhitektu Maksu Paulu Berči. Intervija tagad klausāma lielākajā Latvijas vēstures portālā <a href="http://historia.lv/">historia.lv</a> </span></span><br />
<br />
<br />
<iframe allowfullscreen="" frameborder="0" height="270" src="https://www.youtube.com/embed/TkJP9FPExHk" width="480"></iframe>Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05336230049735643880noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4041130968694658266.post-14398703742673860422016-10-30T00:55:00.000-07:002016-10-30T00:55:43.011-07:00Cilvēki svešumā iegūst pieredzi, bet ne vienmēr tā viņus padara par labākiem un vērtīgākiem cilvēkiem...<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi3r318VECEooar9WCI_1Gv-gpRBzjcKYpwAA9QNtpIcZ2wshTzuOCFKkZKvnBjmJzzLSgqFtYzlDN-HgUlWBV2H3rH14H6Msxo4ngrqunJBtX6X8cj2dFzmrnsh0ekOb_ns-MQeMQtug/s1600/Cv-_WoSW8AAVo0_.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="385" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi3r318VECEooar9WCI_1Gv-gpRBzjcKYpwAA9QNtpIcZ2wshTzuOCFKkZKvnBjmJzzLSgqFtYzlDN-HgUlWBV2H3rH14H6Msxo4ngrqunJBtX6X8cj2dFzmrnsh0ekOb_ns-MQeMQtug/s400/Cv-_WoSW8AAVo0_.jpg" width="400" /></a></div>
<span style="background-color: white; color: #1d2129; font-family: Helvetica, Arial, sans-serif; font-size: 14px;">No Alvja Hermaņa "Dienasgrāmatas". Un, es arī par to esmu domājis. Starp simtiem tūkstošu aizbraukušo ir cilvēki, kuru pieredze un enerģijas lādiņš daudzas lietas vērstu labākas, ir arī tādi, kas nokāvuši sevī latvieti, un kļuvuši par neglābjami samaitātiem "pasaules pilsoņiem". Ir tie, kas vienmēr sevī glabās rūgtumu, tie, kuri par jaunu būs jāmāca runāt latviski, ir pat tādi, kuriem aizbraucot, par laimi ir atslogoti Latvijas cietumi, un noteikti būs vienaldzīgo masa, kam tikai pasē rakstīts "latvietis". Domāju, ka Hermanis ļoti idealizē aizbraukušo potenciālu. Tāpat kā 90-to sākumā tika idealizēts vecās trimdas iespējamais pienesums. Cilvēki svešumā iegūst pieredzi, bet ne vienmēr tā viņus padara par labākiem un vērtīgākiem cilvēkiem. No sevis reti izdodas aizbēgt. Bet, pavisam noteikti, šie cilvēki te dzīvotu, audzinātu bērnus, kas runātu latviešu valodā, un aizpildītu tos robus, uz kuriem sāpīgi skatīties. Jau tā būtu pārmaiņa</span>Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05336230049735643880noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4041130968694658266.post-67989285397385368932016-10-30T00:42:00.001-07:002016-10-30T00:42:51.275-07:00Gunāra Janovska pravietiskie domugraudi<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjf19QQYggNpOzoElHIGNxV6dhcmmObdnSX70yklELUlYV7ZlPIfjgUHbwHlsmPdrlHWBgOU3lAWyp6jwtsGVN5NNDW829xoXKvumfbXHNPAqKn4S7FShqlTt8jA8pd6vfjsZmeamPjfA/s1600/JG223_lpp15.jpg" imageanchor="1" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjf19QQYggNpOzoElHIGNxV6dhcmmObdnSX70yklELUlYV7ZlPIfjgUHbwHlsmPdrlHWBgOU3lAWyp6jwtsGVN5NNDW829xoXKvumfbXHNPAqKn4S7FShqlTt8jA8pd6vfjsZmeamPjfA/s320/JG223_lpp15.jpg" width="283" /></a></div>
<div style="background-color: white; color: #1d2129; font-family: Helvetica, Arial, sans-serif; font-size: 14px; margin-bottom: 6px;">
Ir divi latviešu rakstnieki, kurus varu lasīt, lasīt un pārlasīt. Anšlavs Eglītis un <a href="http://nra.lv/kultura/162668-gunars-anatolijs-janovskis-stastnieks-ar-latviju-sirdi.htm">Gunārs Janovskis</a>. Laikam tādēļ, ka viņu darbos varu atrast atziņas, kas man tuvas. Janovskis daudz raksta par latviešiem trimdā. Es gan neesmu bijis trimdinieks tiešā nozīmē, bet dažus gadus esmu pavadījis brīvprātīgā-piespiedu emigrācijā. Tur dzīvojot nekad neesmu centies aptaukoties, apaugt ar mantām, pienākumiem, saistībām, kļūt par savējo. No tā apzināti izvairījos, jo dzīve ārpus savas z<span class="text_exposed_show" style="display: inline;">emes man likās pilnīgi nedabisks un nenormāls stāvoklis, un šo sajūtu es apzināti uzturēju. Kautkā līdzīgi svešumā dzīvo tēli "Sōlā" un "Pār Trentu kāpj migla". Un tagad, agros brīvdienu rītos, kad normāli cilvēki guļ, atkal pārlasu šos darbus. Janovskis svu varoņu dialogos ielicis tik daudz domu, kuras būtu vērts citēt, bet es izvēlējos vienu. To, kurā viņš jau pirms 50 gadiem, Rietumeiropā dzīvodams, lieliski noraksturojis Austrumus un Rietumus, pateikdams to, kam arī es ticu: ja no Eiropas kultūras kas ir palicis, un tā vēl celsies, tad zemēs starp barbariskajiem Austrumiem, kuru robeža ir pie Zilupes, un garīgi un kulturāli izsīkušajiem Rietumiem. Tas ir <a class="_58cn" data-ft="{"tn":"*N","type":104}" href="https://www.facebook.com/hashtag/intermarium?source=feed_text&story_id=1325727587437624" style="color: #365899; cursor: pointer; text-decoration: none;"><span class="_5afx" style="direction: ltr; unicode-bidi: isolate;"><span aria-label="hashtag" class="_58cl _5afz" style="color: #4267b2; unicode-bidi: isolate;">#</span><span class="_58cm">Intermarium</span></span></a></span></div>
<a name='more'></a><br />
<div class="text_exposed_show" style="background-color: white; color: #1d2129; display: inline; font-family: Helvetica, Arial, sans-serif; font-size: 14px;">
<div style="margin-bottom: 6px;">
<i>"... šodien Eiropas sirdi žņaudz divas varas, divi simboli: no Austrumiem- sirpis ar āmuru, no rietumiem- Coca-Colas pudele. Kur vien iespiežas viens vai otrs, tur panīkst kultūra, deģenerējas cilvēka gars, par galvenajiem dominantiem kļūst peļņa un vara, meli tiek pārvērsti par patiesību, kroplums par daiļumu. Tie ir kā briesmīgi plūdi, kuros pamazām noslīkst vienīgā īpašība, ar kuru varēja lepoties baltā rase: cildenums. Rietumu dvēsele vairs nepazīst kultūras, austrumu kultūrai nav dvēseles, un tad, kad abas šīs nekultūras sadosies rokās, beigs dzīvot cilvēks, kas radīts pēc Dieva vaiga un līdzības, un tā vietā stāsies bara dzīvnieks.Vai tiešām Tu domā, ka man jāsamierinās un jāakceptē šī tendence, šis lavīnai līdzīgais pagrimuma process?<br />- Jā, bet ko tad? Vai staigāšana skrandās ko spēj grozīt?<br />-Spēj gan! Vismaz manī pašā paliek apziņa, ka esmu ticējis mūsu kultūras sūtībai. Paklausies, vai Tu domā, ka tā jau ir mirusi? Vēl ne! Vēl ne!<br />Un Baigais sāka runāt klusāk, kā tālu vīziju skatīdams.<br />- Sabradāta un nospiesta pie zemes un varmācīgi apklusināta, tā savā iedīglī vēl ir dzīva Bohēmijas gāršās, Vislas, Nemunas un Daugavas krastos. To vēl glabā Vidzemes sili, Lubānas klāni un Karēlijas purvāji. No turienes vēl dzims jaunā renesanse, kas paglābs balto rasi un cilvēci. Tas- velns lai mani parauj- ir mans kredo, kura dēļ man ir vērts dzīvot." (Gunārs Janovskis, "Pār Trentu kāpj migla", 1966)</i></div>
</div>
Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05336230049735643880noreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-4041130968694658266.post-38977508045542626942016-10-30T00:33:00.000-07:002016-10-30T00:33:01.045-07:00Intermarium jeb Baltijas-Melnās jūras valstu savienība-nākotnes ģeopolitiskā perspektīva<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhqlVBcbMabY9ulbOM4flzjHZqm1UKER7P5hozJL14FbMB5FzYFP0xZjd0YSBrZG1LD-6fSnxL1HHY0fjEOlKT89Fc4uYJc6NVDNEk-P13Wi-XsMi7O0J2Td1yq7z0kDNWOLnPQ7XSHYg/s1600/%25D0%2591%25D0%25A7%25D0%25A1-2+-+Copy.jpg" imageanchor="1" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="256" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhqlVBcbMabY9ulbOM4flzjHZqm1UKER7P5hozJL14FbMB5FzYFP0xZjd0YSBrZG1LD-6fSnxL1HHY0fjEOlKT89Fc4uYJc6NVDNEk-P13Wi-XsMi7O0J2Td1yq7z0kDNWOLnPQ7XSHYg/s320/%25D0%2591%25D0%25A7%25D0%25A1-2+-+Copy.jpg" width="320" /></a></div>
<div class="Standard">
Retrospektīvi aplūkojot 20. un nu jau arī 21. gadsimta
Baltijas un Melnās jūras telpas (turpmāk <span style="color: #545454;">–</span> <i>Intermarium</i>)
vēsturi, redzam, ka šo Austrumu un Vidus-centrālās Eiropas reģionu apvienojis
kopīgs ģeopolitiskais liktenis.<o:p></o:p></div>
<div class="Standard">
Kaut arī jau senākā vēsturē mūsu dzīves telpā bija radušies
valstiski veidojumi ar impērisku potenciālu (Kijevas Krievzeme, Lietuvas
Lielkņaziste, Polijas-Lietuvas valsts), 19.gadsimtā gandrīz visas <i>Intermarium</i>
reģionu veidojošās tautas bija zaudējušas patstāvību, un atradās svešu impēriju
<span style="color: #545454;">–</span> cariskās Krievijas, Vācijas un
Austroungārijas pakļautībā. Vietām šī atkarība izpaudās kā vasaļa vai „mazākā
brāļa” statuss (piemēram ungāriem Austroungārijas impērijas sastāvā), citur
pakļautās tautas izjuta visus nebrīves spaidus <span style="color: #545454;">–</span>
gan nacionālo, gan sociālo un saimniecisko apspiestību. Pakļauto zemju denacionalizācija
rusifikācijas vai ģermanizācijas veidolā katrā konkrētajā teritorijā varēja
atšķirties savā brutalitātes pakāpē un līdzekļu izvēlē, bet visas ārējās
impēriskās varas centās asimilēt <i>Intermarium</i> pamattautas (politiski,
kulturāli, lingvistiski), iznīcinot to nacionālo lepnumu, neatkarības centienus
un virknē gadījumu <span style="color: #545454;">–</span> pat etniskās iezīmes.<o:p></o:p></div>
<div class="Standard">
</div>
<a name='more'></a><br /><br />
<div class="Standard">
Pēc 1815.gada Vīnes kongresa cariskās Krievijas varā nonākusī
sadalītās Polijas daļa, kas sākotnēji baudīja plašu autonomiju, soli pa solim
nonāca stāvoklī, kad 19.gadsimta nogalē poļu valodā bija iegūstams tikai
zemākais izglītības līmenis. Vēl skarbāk denacionalizēta tika Polijas rietumu
daļa, kas pēc 1871.gadā notikušās vācu zemju apvienošanas kļuva par jaunās
Hohencollernu dinastijas impērijas daļu, un tika pakļauta ģermanizācijai.
Rietumpolijā nometināja simtiem tūkstošu vācu tautības kolonistu, poļu valoda pilnībā
tika izskausta no pašpārvaldes, izglītības un sabiedriskās dzīves.<o:p></o:p></div>
<div class="Standard">
Pārvaldot baltkrievu etniskās teritorijas, krievu cara
ieceltais vietvaldis 19.gadsimtā, Mihails „Kārējs” Muravjovs vadījās pēc devīzes: „Ko nav paveicis krievu
durklis, paveiks krievu skola un baznīca”. 19.gadsimta pirmajā pusē tika
pilnībā iznīcināta vēl no Lietuvas lielkņazistes laikiem lielu baltkrievu daļu
vienojošā Grieķu katoļu jeb uniātu baznīca, un baltkrievi ar spaidiem tika
piespiesti pāriet pareizticībā. Uniātu baznīcas tika atdotas pareizticīgo
popiem, pārbūvētas Maskavijai raksturīgā arhitektūras stilā. Lai piešķirtu šai
zemei krieviskus vaibstus, cariskā administrācija organizēja intensīvu, simtiem
jaunu līdzīgu, tipveida pareizticīgo baznīcu celtniecību. Izglītība, administrācija,
tiesvedība <span style="color: #545454;">–</span> viss tika krieviskots,
baltkrievu valodai saglabājoties vien zemnieku sētās.<o:p></o:p></div>
<div class="Standard">
Ne tik agresīvas, bet arīdzen spēcīgas rusifikācijas
tendences bija vērojamas ukraiņu zemēs. Ukraiņus krievu cari uzskatīja par
krievu tautas daļu, bet viņu valodu par nepilnvērtīgu krievu valodas dialektu.<o:p></o:p></div>
<div class="Standard">
Baltijas zemes (tagadēja Latvija un Igaunija) vēsturisko
apstākļu rezultātā jau kopš viduslaikiem bija pakļautas vācu izcelsmes elitei,
kas uz iedzimtajiem raudzījās kā zemākas kārtas radījumiem. Nonākot Krievijas
impērijas pakļautībā, vācu privilēģijas tika skartas vien nedaudz, bet latvieši
un igauņi papildu ģermanizācijai tika pakļauti vēl rusifikācijas spaidiem.
19.gadsimta nogalē šie procesi aizgāja tik tālu, ka, piemēram, latviešu
apdzīvotajās teritorijās, skolās ne tikai bija jāmācās krieviski, bet skolēni
savā starpā pat nedrīkstēja sarunāties mātes valodā. Par sarunāšanos latviski
tie tika sodīti ar pazemojošu kauna dēli, kas bija jānēsā pakārts kaklā līdz
skolēns uzrādīja citu savu biedru, kas atļāvies runāt latviski.<o:p></o:p></div>
<div class="Standard">
Cenzūra, pilnīgs vai gandrīz pilnīgs aizliegums izdot
iespieddarbus dzimtajā valodā, kā arī tādas politikas īstenošana, lai panāktu
iespējami lielāka krievu skaita nometināšanu latviešu, igauņu, baltkrievu un
ukraiņu etniskajās teritorijās un veicinātu šo tautu piederīgo izceļošanu uz
Iekškrievijas nolaistajām un neapgūtajām zemēm, bija raksturīgi rusifikācijas
politikas instrumenti Krievijas impērijā.<o:p></o:p></div>
<div class="Standard">
Atšķirīgu politiku īstenoja pārnacionālā Austroungārijas
impērija. Tajā iekļautās tautas baudīja
visai plašas tiesības uz savas etniskās kultūras saglabāšanu un dzimtās valodas
brīvu lietošanu, bet tika īstenota administratīvi politiskā asimilācija.<o:p></o:p></div>
<div class="Standard">
Kas vienoja visas impērijām pakļautās <i>Intermarium</i>
reģiona tautas? Vispirms <span style="color: #545454;">– m</span>ēģinājumi
iespēju robežās atbrīvoties no apspiedējiem. Atsevišķos gadījumos brīvības
cīņas ieguva vispārējas bruņotas sacelšanās raksturu (1831. un 1863.gadā Polijā
un tajā pašā laikā baltkrievu un leišu zemēs Kastusa Kaļinovska vadībā, 1848.-1849.gados Ungārijā). Citos gadījumos
nacionālās atbrīvošanās kustības kā metodi izmantoja bruņotu pagrīdes cīņu un
terora aktus pret patvaldību, tās varas iestādēm un ierēdņiem (Krievijas
impērijā iekļautajā Polijas daļā). Arī 1905.gada revolūcijā Krievijā,
atsevišķās nekrievu apdzīvotajās impērijas nomalēs, vispārējā sociālā
taisnīguma motīvi savienojās ar nacionālās atbrīvošanās cīņas elementiem
(Polijā, Latvijā).<o:p></o:p></div>
<div class="Standard">
Visās <i>Intermarium</i> zemēs izteiktāk vai mazāk izteikti
notika nacionālās atmodas procesi, savas etniskās unikalitātes apzināšanās,
cīņa par tiesībām brīvi lietot savu valodu, kopt savu kultūru, nacionālu skolu
un pārvaldi. Tika formulētas prasības pēc neatkarības vai, iesākumā, <span style="color: #545454;">–</span> vismaz pēc kultūrautonomijas. Attīstīta
nacionālā kultūra, elementārās
pilsoniskās brīvības un pilsoniskā apziņa, salīdzinot ar Rietumeiropas
neatkarīgajām valstīm 19./20.gadsimtu mijā, šīm tautām nebija kaut kas pats par
sevi saprotams. Šeit tie bija ideāli par kuriem bija jācīnās <span style="color: #545454;">–</span> līdz ar to nacionālajām vērtībām, etniskumam,
valodai tika un joprojām tiek piešķirta daudz lielāka nozīme.<o:p></o:p></div>
<div class="Standard">
Visas trīs <i>Intermarium</i> reģionu sadalījušās impērijas
tika ierautas tuvredzīgo impērisko ambīciju izraisītajā milzu apmēru eiropiešu
tautu masu slaktiņā jeb Pirmajā Pasaules karā. Šo tautu iedzīvotāji, neatkarīgi
no etniskās piederības, aktīvi vai pasīvi bija spiesti piedalīties karadarbībā,
tiekot iesaistīti kādā no karošajām pusēm.
Vienlaikus, nacionālās kustības karu uzskatīja par iespēju atbrīvoties
no impēriju gūsta.<o:p></o:p></div>
<div class="Standard">
Neizmērojamais kara radītais posts novājināja un beigu beigās
arī sagrāva impērijas. Brūkošo impēriju armiju karavīri sāk grupēties pēc
etniskās piederības, liekot pamatus jaunajām nacionālajām armijām.<o:p></o:p></div>
<div class="Standard">
1918.gadā neatkarību pasludināja sabrukušajā Krievijas
impērijā iekļautās Ukraina, Lietuva, Igaunija, Baltkrievija un Latvija.
Ungārijas un Čehoslovākijas valstis radās sabrūkot Habsburgu monarhijai, bet
neatkarīgā Polija tapa no veselās trijās impērijās iekļautām zemēm.<o:p></o:p></div>
<div class="Standard">
Likvidēt jauno valstu neatkarību tīkoja gan impēriju
restauratori <span style="color: #545454;">–</span> vācu un krievu monarhisti
(balto kustība), gan arī Krievijā varu sagrābušie boļševiki. Brīvība bija
jāaizstāv gan ar ieročiem, gan diplomātiju. Vairumā gadījumu tas izdevās,
izņēmumi bija Baltkrievija un Ukraina.<o:p></o:p></div>
<div class="Standard">
Starpkaru periods, varētu šķist, bija <i>Intermarium</i>
reģionā dzīvojošo tautu zelta laiks. Tas bija laiks, kad tautas varēja realizēt
nacionālo interešu augstāko formu <span style="color: #545454;">–</span>
nacionālo valstiskumu un dažām no tām (latviešiem, igauņiem) tā bija pirmoreiz
dota pašnoteikšanās iespēja. Ar visām politiskajām kļūdām ko līdzi nesa
mācīšanās dzīvot patstāvīgi. <o:p></o:p></div>
<div class="Standard">
Taču mieram un labklājībai nevarēja būt ilgtspēja, jo
Austrumos, vecās Krievijas impērijas vietā, bija radusies boļševiku lielvalsts <span style="color: #545454;">–</span> Padomju Savienība. Tā, bruņojusies ar saukļiem par pasaules
revolūciju (de facto realizējot pakāpeniski pieaugošu, kaut arī maskētu,
lielkrievu impērisma ģeopolitisko apetīti) un pa pasauli izkaisītu graujošu
politisko aģentūru, bija daudz bīstamāka par savu valstisko priekšteci <span style="color: #545454;">– daļēji aziātisko, daļēji rietumniecisko carisko
"ģeržāvu"</span>. Rietumos vācu imperiālisms atdzima Hitlera nacismā
ar tā neslēptajiem mērķiem pakļaut, paverdzināt, ģermanizēt lielu daļu Eiropas.<o:p></o:p></div>
<div class="Standard">
Šajos apstākļos <i>Intermarium</i> jeb Baltijas-Melnās jūras
savienības projekta īstenošana būtu spējusi, uzdrošinos apgalvot, mainīt
vēstures gaitu, un nodrošināt jauno valstu pastāvēšanu ilgtermiņā. Vairākos
variantos šo ideju mēģināja virzīt toreizējais Polijas faktiskais vadītājs
maršals Juzefs Pilsudskis. Pirmais no tiem paredzēja radīt daudzvalodu,
daudzkultūru federāciju, ko līdzīgu vēsturē nogrimušajai Lietuvas
lielkņazistei, bet, protams, ar izteiktu poļu hegemoniju. Otrs, vēl
nereālistiskāks, piedāvājums bija veidot plašu savienību, kurā bez <i>Intermarium</i>
reģiona tautām iekļautos arī savstarpēji tik atšķirīgās Skandināvijas valstis,
Balkānu valstis, un pat Itālija. Domas bija labas, bet minētie koncepti dažādu
iemeslu dēļ palika pretrunīgi un neizstrādāti.<o:p></o:p></div>
<div class="Standard">
Iemesli, kas neļāva īstenoties <i>Intermarium</i> projektam
bija vairāki. Vispirms jau izsvērta, politiskajā realitātē balstīta konceptuāli
ideoloģiska uzstādījuma trūkums. Bet, ja skatāmies dziļāk, līdz tam neļāva
nonākt etnisko konfliktu un saprotama, bet ilgtermiņa mērķiem traucējoša,
nacionāla egoisma rezultātā radušās pretrunas tautu un viņu jauno valstu
starpā. Valstu robežas, kuras tika novilktas pēc I Pasaules kara beigām, bija
tālu no ideāla, un ne vienmēr saskanēja
ar reālajām etniskajām robežām <span style="color: #545454;">–</span> tas
izraisīja iredentisma jeb etniska separātisma epidēmiju reģionā. Kādai valstij
tika piešķirta teritorija, ko pārsvarā apdzīvo kaimiņu tautas piederīgie, kuri,
savukārt, vēlas savienoties ar savējiem, un arī kaimiņam rodas kārdinājums
anektēt sev pieguļošu teritoriju, ko apdzīvo viņa tautieši (Viļņas apgabals,
Cešina, Transilvānija, u.c.). Tāpat situāciju sarežģīja tas, ka ne visas
tautas, kas vēlējās, varēja realizēt savu valstiskumu. Slovāki bija spiesti
samierināties ar „mazākā brāļa” lomu Čehoslovākijas republikā, bet ukraiņu un
baltkrievu zemes tika pārdalītas starp boļševikiem un jauno Polijas valsti. Un
te jāmet akmens poļu (un arī ungāru) dārziņā. Piemēram Polija, stiprākā valsts
reģionā ar vēsturisku sava valstiskuma pieredzi, lai arī pati vairāk kā
gadsimtu sadalīta starp svešām impērijām, pārdzīvojot nacionāli kulturālo
apspiestību, atdzimstot pati loloja impēriskas ambīcijas. Poļi savu
pašsaprotamo tieksmi veidot etniski monolītu valsti, diemžēl izvēlējās realizēt
ne tikai savās etnokulturālajās robežās, bet arī veicot visnotaļ agresīvu
kolonizācijas un asimilācijas politiku baltkrievu un ukraiņu etniskajās teritorijās,
tādējādi paši kļūstot par apspiedējiem un iemantojot šo tautu naidu, kas vēlāk
pārvērtīsies simtiem tūkstošu upuru prasošos asiņainos etniskajos konfliktos
Otrā Pasaules kara gados.<o:p></o:p></div>
<div class="Standard">
Kopumā var sacīt, ka neveiksmīgi vilktas robežas,
netālredzīgs nacionālais egoisms un nespēja diplomātiski risināt radušos
konfliktus, noveda pie tā, ka līdz Otrajam Pasaules karam reģiona valstis ne
vien nespēja attīstīt sadarbību, bet to sagaidīja izolētas, slīgstošas
savstarpējos konfliktos un rēķinu kārtošanā.<o:p></o:p></div>
<div class="Standard">
Molotova-Rībentropa pakts reģiona ziemeļu daļu atkal sadalīja
starp impērijām, sekoja boļševistiskais un nacistiskais genocīds un visas Otrā
Pasaules kara konsekvences. Nacionālā pretestība tādā vai citādā formā radās
ikvienā okupētajā teritorijā.<o:p></o:p></div>
<div class="Standard">
Otrais Pasaules karš beidzās ar nacistiskās Vācijas pilnīgu
sagrāvi, un boļševiku kontrolē nonāca viss <i>Intermarium</i> reģions, kurā
tagad var ietilpināt arī Rumāniju un Bulgāriju. Rietumu lielvaras, jo sevišķi
ASV, kuru ārlietu dienestā bija iefiltrēti padomju ietekmes aģenti, veica
neiedomājami cinisku nodevības aktu, 1945.gada Jaltas konferencē <i>de facto</i> atzīstot boļševiku tiesības uz
Molotova-Rībentropa pakta rezultātā okupētajām teritorijām. Baltijas valstis
tika iznīcinātas un iekļautas Padomju Savienībā. Par nekādu Ukrainas un
Baltkrievijas neatkarību netika pat runāts. Rietumu gļēvās politikas rezultātā,
boļševikiem savlaicīgi netika dots enerģisks pretspars, un to kontrolē nonāca
arī citas <i>Intermarium</i> zemes - Polija, Ungārija, Čehoslovākija, Rumānija
un Bulgārija, kuras kaut arī netika tieši iekļautas Padomju Savienības sastāvā,
bet tika varmācīgi boļševizētas, izveidojot šajās zemēs
marionešu režīmus, kuri, padomju militāristu atbalstīti un kontrolēti,
noturējās līdz pat Padomju Savienības sabrukumam.<o:p></o:p></div>
<div class="Standard">
Tieši šis laiks, šie 45 gadi no Otrā Pasaules kara beigām
līdz Padomju Savienības krišanai, cita no Rietumiem atšķirīga vēsturiskā
pieredze, vislielākajā mērā veidoja reģiona savdabību, pasaules uzskatu,
vērtību sistēmu un domāšanas veidu.<o:p></o:p></div>
<div class="Standard">
Komunistiskā režīma brutalitāte, kas vissmagāk skāra pēc II
Pasaules kara Padomju Savienībā varmācīgi iekļautās tautas, radīja krasu
pretreakciju, kas izpaudās masu antikomunistiskā noskaņojumā (pat kolaborācija
pārsvarā bija bezcerības un dzīves nepieciešamības, ne ideoloģisku apsvērumu
vadīta). Masu deportācijas uz Krievijas GULAG vergu nometnēm un tur piedzīvotās
šausmas, izveidoja veselu sabiedrības slāni ar spēcīgu imunitāti pret
komunistisko režīmu un ideju nesējiem. Līdztekus sociālajam genocīdam <span style="color: #545454;">–</span> kolektivizācijai, privātīpašuma atsavināšanai,
līdz ar Staļina varas apogeju, padomju režīms atgriezās pie cariskās Krievijas
laika lielkrievu šovinisma un impērisma, kas izpaudās nekrievu zemju kolonizācijā un rusifikācijā.
Padomju līderis Ņikita Hruščovs atklāti
deklarēja: „Jo ātrāk mēs visi pāriesim uz krievu valodu, jo ātrāk uzcelsim
komunismu”. Nekrievu zemēs masveidā tika iepludināti krievi (piemērs <span style="color: #545454;">–</span> 1935.gadā Latvijā latviešu īpatsvars bija 77%,
tad PSRS okupācijas rezultātā, 1989.gadā pamattauta savā zemē sastādīja vairs
52% no kopējā iedzīvotāju skaita). Ļoti intensīvi rusificētas tika slāvu zemes <span style="color: #545454;">–</span> Baltkrievija un Ukraina. Koloniālā rusifikācijas
politika veicināja etniskās identitātes kā kopjamas un sargājamas vērtības
apzināšanos.<o:p></o:p></div>
<div class="Standard">
Padomju satelītvalstīs vietējie komunistiskie marionešu
režīmi īstenoja līdzīgu sociālo genocīdu, ideoloģiskus spaidus, politiskās
represijas, bet rusifikācijas politika tās tieši neskāra. Tā tika kompensēta ar
vasalisku atkarību no Maskavas, un padomju karaspēka soda ekspedīcijām, kas
bija sagaidāmas mazākās nepakļaušanās gadījumā (Ungārijā 1956.gadā,
Čehoslovākijā <span style="color: #545454;">–</span> 1968.).<o:p></o:p></div>
<div class="Standard">
Protams, šie procesi izraisīja masu pretestību, un pirmajā
desmitgadē pēc II Pasaules beigām visā reģionā notika bruņota antikomunistiska
pretestība, kas tika apspiesta ar milzu brutalitāti. Pēc tam pretestība
okupantiem izpaudās spēcīgās disidentu kustībās, un šeit bija desmitiem
tūkstošu politiski ieslodzīto un citādi represēto.<o:p></o:p></div>
<div class="Standard">
Padomju Savienības sabrukums bija neizbēgams un 1991.gadā
neatkarību bija atguvušas visas okupētās Austrumeiropas tautas, Centrāleiropā
tajā pašā laikā bija krituši vietējie komunistiskie režīmi. Pirmā brīža
eiforija un vispārējā sajūsma par Rietumu vērtībām, atvērtība mežonīgā
kapitālisma eksperimentiem, sociālā noslāņošanās, postkomunistiskās elites
rašanās, vilšanās un nostaļģija pēc vecajiem laikiem daļā sabiedrības, vēstures
pārvērtēšana, un daudzi līdzīgi tikai šim reģionam raksturīgi notikumi radīja
unikālu vēsturisko pieredzi.<o:p></o:p></div>
<div class="Standard">
Tas viss kopā izveidoja skaidru apziņu, ka, lai arī esam tādi
paši eiropieši kā franči vai zviedri, mēs tomēr esam atšķirīgi. Savā domāšanā,
vērtībās, tikumos. Un laika ritējums rāda, ka šī atšķirība ir nevis trūkums,
bet spēks!<o:p></o:p></div>
<div class="Standard">
Rietumnieki gandrīz nekad (izņemot sporādiskus komūnistu
apvērsuma mēģinājumus Vācijā 1918.-1919.g.)
nav praksē piedzīvojuši boļševismu un tā vārdā veiktos noziegumus.
Viņiem tā bija un ir palikusi teorētiska eksotika. Daudziem pat pievilcīga un
atdarināšanas vērta abstrakcija. Rietumu
intelektuāļi, protestējot pret kapitālisma patērētājsabiedrību, ideālus meklēja
marksismā un tam tuvajās kreisajās teorijās. Universitātēs, jo sevišķi
sociālajās zinātnēs, ienāca kultūrmarksisms (neortodoksāla marksisma forma).
Studenti meklēja ideālus veco vērtību (nacionālo ideju, patriotisma, reliģijas)
noliegumā, narkotikās, seksuālajā izlaidībā un visatļautībā (hipiju kustība,
LGBT). Aizgājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados viņi
dumpojās, apbruņojušies ar Marksa, Mao un Čegevaras lozungiem un plakātiem. Un
šī, ar kreisajām idejām sirgstošā paaudze ir tā, kas šodien veido Rietumu
sabiedrisko domu, un turpina sevi intelektuāli atražot.<o:p></o:p></div>
<div class="Standard">
Turpretī mūsu, <i>Intermarium</i> valstu, gaišākie cilvēki
šajā laikā veidoja intelektuālo kodolu pretestībai komunismam visās tā formās.
Mūsu varoņi bija politiski ieslodzītie, mūsu studenti bija barikādēs pret
komunistisko varmācību Budapeštā, Prāgā, Polijas „Solidaritātē”, no 1980-tajiem
<span style="color: #545454;">– </span>visās Padomju Savienības okupētajās
teritorijās. Mūsu varoņi nebija Markss, Mao vai Čegevara, mēs nekultivējām
internacionālismu, multikulturālismu, feminismu, freidismu un homoseksuālismu,
bet meklējām ideālu savā kultūrā, nacionālajās idejās, savas vēstures varoņos
un dižgaros. Pie mums reliģija, pretēji uzspiestajam ateismam, neatmira, bet kļuva par vienu no nacionālās
pretestības balstiem.<o:p></o:p></div>
<div class="Standard">
Mūsu sabiedrība ir savādāka, mūsu jaunatne ir savādāka
(Rietumu studentu aktīvā ideoloģiski kreisie ("progresīvie
humānisti") joprojām ir vairākumā, pie mums pretēji <span style="color: #545454;">– </span>niecīga saujiņa). Mūsos ir augstāks patriotisma
līmenis, nesalīdzināmi lielāka vērtība tiek piešķirta nacionālajai identitātei,
etniskajai kultūrai un tradīcijām. Mums ir stiprākas ģimenes un paaudžu
solidaritāte to ietvaros. Mūsu sievietes ir sievišķīgākas, un apzinās savu
īpašo lomu un sūtību. Morālais relatīvisms, dekadence un seksuālā izlaidība
mūsu sabiedrības absolūtajā vairākumā netiek akceptēta.<o:p></o:p></div>
<div class="Standard">
Paradoksāli, bet Rietumeiropa, kas nekad nav piedzīvojusi
komunistu varu, sabiedrības apziņas līmenī šodien ir daudz marksistiskāka nekā
mēs, kas šīs ideoloģijas spiedienam bijām tieši pakļauti vairāk nekā 50 gadus,
jebkad esam bijuši. Turklāt, kultūrmarksisma un multikulturālisma piesātinātā
Rietumu pasaule, tā sauktajai "liberālajai demokrātijai" kļūstot
absolūti nedemokrātiskai, pamazām kļūst ideoloģiski hegemoniska, groteski sāk
atgādināt PSRS un virzās uz totalitārismu.<o:p></o:p></div>
<div class="Standard">
Demogrāfiskā situācija ir bēdīga visā Eiropā. Eiropiešu
dzimstība ir vienlīdz zema kā Austrumos tā Rietumos. Taču ir kāda ļoti būtiska
atšķirība. Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis ir etnokulturāli
viendabīgas, un migrācijas procesi šeit ir norisinājušies vienas rases
ietvaros. Piemēram, Latvija un Igaunija vēl šobrīd saskaras ar uzspiestās
krievu migrācijas sekām (tā ir nozīmīga politiska problēma), taču tā ir
kardināli savādāka situācija nekā tā, ko tagad piedzīvo Rietumeiropa. Kopumā
var teikt, ka <i>Intermarium</i> reģiona valstis pēc etniskā sastāva ir
faktiski 100% eiropeiskas. Mūs neskar svešu rasu un kultūru masu imigrācija,
kas Rietumeiropā kļuvusi par demogrāfisku bumbu ar laika degli. Pie mums
nenotiek islamizācija, mūsu pilsētās netiek veidotas šariata patruļas, terora
akti vēl nav kļuvuši par ikdienas realitāti. Un, mūsu tautu apziņa vēl nav tā
deformēta, ka mēs būtu gatavi apātiski akceptēt savu etnokulturālo pašnāvību.
Zīmīgi, ka aptaujas liecina, ka vislielākā sabiedrības pretestība ārpus Eiropas
imigrācijai ir tieši <i>Intermarium</i> reģiona valstīs.<o:p></o:p></div>
<div class="Standard">
Ja vēsturiski Eiropas kultūra uzplauka Rietumeiropā, tad
šobrīd tās stiprākais bastions ir Eiropas centrs un austrumi.<o:p></o:p></div>
<div class="Standard">
Vēl viena robežšķirtne starp Rietumeiropu un <i>Intermarium</i>
reģionu ir mūsdienu Krievijas faktors, jo īpaši zemēm, kuras bija iekļautas
cariskajā Krievijā un Padomju Savienībā.<o:p></o:p></div>
<div class="Standard">
Pēdējos gados ir novērojama tendence, ka Rietumu valstu
nacionālistiski un konservatīvi orientētās aprindas Krievijā, kas nu jau ir
sinonīms Vladimira Putina autoritārajam režīmam, saskata idejisku un
reālpolitisku sabiedroto. Un, izteikti daudzsejainais Putina režīms šo ilūziju
pašreizējā etapā arī palīdz uzturēt.<o:p></o:p></div>
<div class="Standard">
Tomēr jāatzīmē, ka rietumnieki Krieviju nepazīst, un nekad
nav pazinuši, kā pazīstam mēs <span style="color: #545454;">–</span> tuvākie
kaimiņi. Krievija ir unikāls veidojums <span style="color: #545454;">– </span>autoritārs
režīms, kurā vara pieder šaurai specdienestu un nekrievisku oligarhu kliķei, ar
simbolisku līderi priekšgalā, kas savu varu uztur izmantojot Krievijas
iedzīvotājos populāras ideoloģiskas klišejas <span style="color: #545454;">–</span>
nostaļģiju pēc padomju laikiem, pareizticību, lielkrievu šovinismu un impērismu
(kas nebūt nav sinonīms etniskam nacionālismam).<o:p></o:p></div>
<div class="Standard">
Putina režīmā, un tā atbalstītājos lieliski sadzīvo šķietami
pretrunīgās idejas: komunistiskā režīma un tā noziegumu attaisnošana, padomju
varas un armijas (jo sevišķi Staļina valdīšanas posma) kults, NKVD un VDK
glorifikācija, pareizticīgais reliģiskais fundamentālisms, cariskās Krievijas
laika impērisms, eirāzisms, aukstā kara laikmeta antagonisms pret Rietumiem kā
tādiem un, vienlaikus, neoliberālais ekonomikas modelis. Putina Krievijas komplekso nacionālo politiku
grūti noraksturot, bet viennozīmīgi tās
daļa ir izdabāšana daudzveidīgajiem etniskajiem klaniem, piemēram,
bandītiskajam Čečenijas vietvalža Kadirova klanam. Par impērisko vēlmi noturēt
Kaukāzu „krievu pasaules” zonā, tiek maksāts ar to, ka Krievijas pilsētās
apmetušies miljoniem musulmaņu un siro etniskie organizētās noziedzības
grupējumi. Putina režīma mērķis ir iespējami liela teritorija Maskavas
pakļautībā, kontrolē vai ietekmē, nevis sakārtota, nacionāla krievu valsts.
Krievijas impērijas un tās turpinājuma <span style="color: #545454;">–</span>
Padomju Savienības <span style="color: #545454;">– </span>politika tiek turpināta
kā „krievu pasaules” būvēšana, kurai cauri spīd vāji maskēti centieni tieši vai
netieši (radot butaforiskas vasaļvalstis) paplašināt Krieviju bijušajās PSRS
robežās. Šim nolūkam tiek izmantotas krievu (un krievvalodīgo) diasporas
(pārsvarā PSRS laika posmā ievestie imigranti) kaimiņvalstīs, ar kuru palīdzību
tiek destabilizēta politiskā situācija un kuru vidū tiek veidota ietekmes
aģentūra, tiek uzkurinātas separātiskas tieksmes. Karadarbība Ukrainā ir šīs
politikas spilgtākais piemērs, piesardzīgākā un slēptākā veidā līdzīga politika
tiek īstenota Latvijā un Igaunijā, bet īpašs krievu impēristu veiksmes stāsts
ir spēcīgi rusificētā, sovjetizētā un ekonomiski atkarīgā Baltkrievija.<o:p></o:p></div>
<div class="Standard">
Valstīm, kas atrodas tiešā Krievijas ģeopolitisko ambīciju
zonā (kādreizējās cariskās Krievijas un/vai PSRS okupētās zemes), Putina
agresīvā „krievu pasaules” politika ir
primārs neatkarības apdraudējums. Tāds pats kā Rietumeiropas totalitārais
liberālisms un multikulturālisms, turklāt īstermiņā vēl reālāks un bīstamāks.<o:p></o:p></div>
<div class="Standard">
Mēs noraidām Rietumu totalitāro liberālismu, tā centienus
pārveidot mūsu sabiedrību, iznīcināt mūsu tradicionālās vērtības; jo īpaši
vēršamies pret neprātīgo, pašnāvniecisko imigrācijas un multikulturālisma
politiku, ko šobrīd politiskām metodēm tiecas ieviest arī mūsu dzīves telpā, to
uzskatām par pazudinošu ilgtermiņā. Ja šāda politika šobrīd raksturo Rietumu
pasauli, mēs nevēlamies būt tās daļa, un šīs politikas īstenotāji nav mūsu
sabiedrotie.<o:p></o:p></div>
<div class="Standard">
Mēs nelolojam ilūzijas, ka varēsim paļauties uz Rietumeiropas
nacionāli konservatīvajiem politiķiem (kuru nākotnes potenciāls arī ir
apšaubāms), ka pārliecināsim viņus par to, ka Putins nav „Eiropas atbrīvotājs”,
bet agresors un ļaundaris. Pat, ja rastos izpratne par Putina režīma
neosovjetisko būtību, viņi savas pragmatiskās intereses, kā jau tas
"Realpolitik" ietvaros ir iepriekš noticis, vienalga stādītu pirmajā
vietā. Viņi nepazīst un neizprot krievus, un vadās no savām prioritātēm <span style="color: #545454;">– </span>ienaidnieks numur 1. viņiem ir Briseles multikulturālisti un
Vašingtonas globālisti, pret kuriem tiek meklēti jebkuri sabiedrotie. „Krievu pasaules” tīkojumi Austrumeiropā nav
viņu darīšana un mūsu situāciju viņi spētu izprast tikai tad, ja Putins sāktu
klauvēties pie viņu robežām.<o:p></o:p></div>
<div class="Standard">
Mūsu potenciālais spēks var būt vienīgi līdzīgo savienība ar
līdzīgajiem. Baltijas-Melnās jūras savienība jeb <i>Intermarium</i> projekts kā
ģeopolitiska alternatīva impēriskajai „krievu pasaulei” un bojā ejai
nolemtajiem Rietumiem jeb tā sauktajai "liberālajai demokrātijai".<o:p></o:p></div>
<div class="Standard">
Mēs esam līdzīgi <span style="color: #545454;">–</span> pēc
vēsturiskā likteņa, politiskajām interesēm, vērtību sistēmas un demogrāfiskajām
tendencēm.<o:p></o:p></div>
<div class="Standard">
Mums kopā ir milzīgs ģeogrāfiskais, ekonomiskais, militārais
un cilvēkresursu potenciāls.<o:p></o:p></div>
<div class="Standard">
Ja mēs vadāmies pēc ideāla, un <i>Intermarium</i> reģionu
redzam kopumā, kurā ietilpst Baltijas valstis, Baltkrievija, Bulgārija, Čehija,
Moldova, Rumānija, Polija, Slovākija, Ukraina un Ungārija, kopējais
cilvēkresursu potenciāls ir 155 miljoni iedzīvotāju. Reģionam ir potenciāls
ievērojams militārais spēks, izeja uz divām jūrām, derīgie izrakteņi, pašpietiekamas
un reģiona vajadzības nodrošināt spējīgas rūpniecības un lauksaimnieciskās
ražošanas potences. Tā ir potenciāla
ģeopolitiska lielvara, kas būtu spējīga neatkarīgi no ārējiem apstākļiem un
citu lielvaru atbalsta, garantēt savu drošību un īstenot neatkarīgu
iekšpolitiku un ārpolitiku.<o:p></o:p></div>
<div class="Standard">
Ja pieejam reālpolitiski, tad, protams, jāņem vērā šā brīža
politiskās tendences un dažādu valstu gatavību šo projektu realizēt.
Visreālistiskākais modelis izskatās, ka savstarpējā integrācija varētu būt
vairākos līmeņos vai kārtās. Kā pirmo kārtu veidojošais kodols, ņemot vērā
interešu kopību, varētu būt Baltija, Polija un Ukraina. Pārējās Višegradas
valstis, Bulgārija, Rumānija un Moldova varētu iekļauties otrajā kārtā, bet
Baltkrievijas jautājums ir īpašs, ņemot vērā tās vasalisko atkarību no
Krievijas, un mazticamo atsvabināšanos no tās mierīgā ceļā.<o:p></o:p></div>
<div class="Standard">
Cerības raisa, ka <i>Intermarium</i> ideja tiek cilāta
Polijas valdošajās politiskajās aprindās un, ņemot vērā poļu vadošo lomu un
pozitīvās ambīcijas reģionā, ticams, ka tieši Polija varētu būt projekta
dzinējspēks.<o:p></o:p></div>
<div class="Standard">
Baltijas-Melnās jūras savienība ir saskatāms kā militārs,
kolektīvās drošības bloks (NATO ilgtspēja ir apšaubāma, jo īpaši vērojot
politiskās un demogrāfiskās tendences ASV). Iespējams un vēlams arī kā
politiska un ekonomiska neatkarīgu valstu savienība pēc Eiropas Savienības
parauga, protams, uz citu ideoloģisko vērtību un līdzdalības modeļa
(atgriežoties pie atsevišķo valstu veto tiesībām) bāzes, un izdarot
secinājumus, kas radīja problēmas ES pārvaldes mehānismos un ekonomiskajās
iniciatīvās.<o:p></o:p></div>
<div class="Standard">
Šie jautājumi prasa plašu diskusiju, ir analizējami un
diskutējami.<o:p></o:p></div>
<div class="Standard">
Austrumu un Centrāleiropas nacionāli noskaņotajiem politiķiem
un kustībām būtu jābūt vadošajiem Baltijas-Melnās jūras savienības idejas
nesējiem un popularizētājiem savās valstīs, jo šis ir visreālistiskākais
modelis, ja vēlamies saglabāt savu nacionālo identitāti, eiropeisko kultūru,
politisko neatkarību un tradicionālās vērtības. Labāku ģeopolitisko alternatīvu
vienkārši nav.<o:p></o:p></div>
<br />
<div class="Standard">
<br /></div>
Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05336230049735643880noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4041130968694658266.post-18268872552457875472016-06-24T11:33:00.000-07:002016-06-24T11:33:56.704-07:00Eiroeksits<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjW-1hGNoQ_ewo_1puHpT0IPSJ2iOqqGsAv7c-_cQxt-Qd3a3qk6MhqT9ul2u8NwOZo9P557y5DB0vHS2pv8cq0E_JhPVNENdXFgWRUVO4nyGsgDiRynuQw8As-uTJFpJr0ZHzfM6TIJg/s1600/Intermarium1.jpg" imageanchor="1" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjW-1hGNoQ_ewo_1puHpT0IPSJ2iOqqGsAv7c-_cQxt-Qd3a3qk6MhqT9ul2u8NwOZo9P557y5DB0vHS2pv8cq0E_JhPVNENdXFgWRUVO4nyGsgDiRynuQw8As-uTJFpJr0ZHzfM6TIJg/s320/Intermarium1.jpg" width="264" /></a></div>
Ar #Brexit balsojumu noiets kāds būtisks etaps pēdējo desmitgažu vēsturē, un lauzts kāds stindzinošs stereotips: Eiropas Savienība ir nesatricināma.<br />
<span style="background-color: white; color: #1d2129; font-family: helvetica, arial, sans-serif; font-size: 14px; line-height: 19.32px;">Nekā nebija- Bābeles tornis sākt brukt!</span><br />
<span style="background-color: white; color: #1d2129; font-family: helvetica, arial, sans-serif; font-size: 14px; line-height: 19.32px;">Paredzu, ka totalitārais liberālisms, nacionālo valstu suverenitātes sagraušana un neatkarīgo ekonomiku izcnīcināšana, un, protams, masu imigrācijas akceptēšana, un centralizēta imigrantu uztiepšana visiem, kas ilgtermiņā Eiropu pārvērstu par trešās pasaules zemi, ko līdzīgu Brazīlijai, liks par līdzīgu rīcību izšķirties arī citām eiroimpērijas pavalstīm. </span><br />
<span style="background-color: white; color: #1d2129; font-family: helvetica, arial, sans-serif; font-size: 14px; line-height: 19.32px;">Vieta, dabiski, tukša nepaliks. Eiropas ietvaros jārodas jauniem ģeopolitiskiem veidojumiem, savienībām, aliansēm, kas</span><span class="text_exposed_show" style="background-color: white; color: #1d2129; display: inline; font-family: helvetica, arial, sans-serif; font-size: 14px; line-height: 19.32px;"> apvienos valstis ar līdzīgām vērtību sistēmām un politiskajām interesēm. Latvijas vietu es redzu idejas līmenī sen izlolotajā Baltijas-Melnās jūras savienībā. Kopā ar Lietuvu, Poliju, Ukrainu, un citām Austrum/Centrāleiropas valstīm. Šis reģions varētu būt vieta, kurā tiks saglabāta Eiropas civilizācija klasiskajā izpratnē, un mūsu bastions pret izmirstošo, pašnāvniecisko Rietumeiropas dekadenci, kā arī pret neosovjetisko barbarismu tā sauktās "krievu pasaules" veidolā.</span>Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05336230049735643880noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4041130968694658266.post-61447932286638382482016-01-30T01:47:00.002-08:002016-10-30T07:30:56.651-07:00Leons Taivāns Liepājas Universitātē<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
</div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
</div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<iframe allowfullscreen="" class="YOUTUBE-iframe-video" data-thumbnail-src="https://i.ytimg.com/vi/fdetq5IbVCU/0.jpg" frameborder="0" height="266" src="https://www.youtube.com/embed/fdetq5IbVCU?feature=player_embedded" width="320"></iframe></div>
<span style="font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif;">Kaut kāds lūzuma punkts sabiedrības apziņā ir noticis. Kas par to liecina? Kaut vai tas, ka profesora Leona Taivāna lekcija "Kristietība, islāms un civilizāciju sadursme. Statistika, pētījumi un prognozes"</span><br />
<h2 class="news-h2" style="background-color: white; font-size: 16px; line-height: 16px; margin: 0px; padding: 4px 0px 3px;">
<span style="background-color: transparent; font-weight: normal;"><span style="font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif;">Liepājas Universitātē pulcēja vairākus simtus dažādu vecumu grupu klausītājus. Un, šo lekciju organizēja neviens cits kā Latvijas evanģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Liepājas bīskapa kanceleja. </span></span></h2>
<div>
<span style="font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif;">Profesors Taivāns ir viens no tiem mācībspēkiem, kas jau gadiem brīdina par Rietumu civilizācijas norietu, un iznīcinošajām sekām, ko rada nekontrolētā svešu kultūru masu masu migrācija. Tagad, kad migrantu invāzija, un tās blakusparādības iegūst apokaliptiskas iezīmes, un arī Latvijai draud "vecās" Eiropas neapskaužamais liktenis, viņa domas raisa plašāku interesi un atsaucību arī ārzpus līd šim šaurā kultūrkonservatīvo entuziastu pulciņa. </span></div>
<div>
<span style="font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif;">Un, kas mani personīgi iepriecina, ir tas, ka latviešu garīdznieki pozicionējas blakus Teivānam, atšķirībā no kultūrmarksisma skartajiem kolēģiem Rietumeiropā, kas nevis ir pirmajās rindās cīņā pret Eiropas islamizāciju, bet gan cīņā pret saviem cilvēkiem, kas pēdējiem pēkiem tai pretojas. Izskatās, ka Latvijā nenotiks kas tik apkaunojošs kā Ķelnē, kad katedrālē tiek izslēgtas gaismas protestējot pret... nevis migrantu veiktajām masveida izvarošanām, bet PEGIDA gājieniem pret Eiropas islamizāciju.</span><br />
<a name='more'></a></div>
<div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<span style="font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif;"><br /></span></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: left;">
<span style="font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif;">Par ko runāja profesors Taivāns? Dažas tēzes, kas iespiedās atmiņā:</span></div>
</div>
<div>
</div>
<div>
<span style="font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif;"> Civilizācijas mirst kā pašnāvnieki... Mēs visi (eiropieši) šobrīd izdarām pašnāvību... Homoseksuālisms ir pašnāvnieciska tieksme, lielpilsētu kultūra nes līdz gara kroplības... Līdz ar to eiropieši nerada ģimenes, bērni nedzimst, bet daba necieš tukšumu.</span></div>
<div>
<span style="font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif;"><br /></span></div>
<div>
<span style="font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif;">Jautāts par to, kāpēc daudzi iedzimtie eiropieši pievienojas islāmistiem, Taivāns izteica domu, kas jau sen neliek mieru arī man: Tāpēc, ka kristīgai baznīcai nav ko piedāvāt, tā ir kļuvusi sekla. Bet, ir cilvēki, kuriem nepieciešams garīgums, to atrod svešā reliģijā. Ne visi var dzīvot, lasot dzeltenos žurnālus, ar visu to drazu, kas tur iekšā (domāta Eiropas sekularizācija), bet kristīgā baznīca kļuvusi pliekana, un sen zaudējusi pamatu, lokoties līdzi visiem vējiem (izdabājot homoseksuālistiem utml.). </span></div>
<div>
<span style="font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif;"><br /></span></div>
<div>
<span style="font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif;">Profesors uzskata, ka islāmisti nepieņems tā sauktās mūsdienu Eiropas "vērtības", kuras par vērtībām nemaz nevar nosaukt- feminismu, dženderismu, homoseksuālismu, alkoholu, narkotikas- tādēļ dzīvojot šādi, mums nav ne vismazāko iespēju uzvarēt civilizāciju sadursmē.</span></div>
<div>
<span style="font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif;"><br /></span></div>
<div>
<span style="font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif;">Un, vēl, protams, interesantā statistika. Tikai daži piemēri- Somijā tikai 7% no visiem somāliešu imigrantiem strādā, un apmēram 5% no arābiem. Pārējie dzīvo no pabalstiem. Toties no visiem kriminālnoziegumiem 70-80% uz viņu sirdsapziņas. Zinājām jau, bet dažreiz ir labi, ka to atkārto.</span></div>
Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05336230049735643880noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4041130968694658266.post-53377398315863860562015-07-20T03:48:00.002-07:002016-10-30T01:13:18.352-07:00Uzspiestai imigrantu ievešanai Latvijā ir jāsaka pārliecinošs „NĒ”<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgyLXJtU6m0e8Ru16WxUuWAEmEqm8n3_zpTXRIW-xcQBFiPJG8XZJPm-rVcqObzDcJmObvpfXJSsO9w6a3GjGKptQYNpNjh-9UOngGjQ4QmN86rjTQIHyuWU_z_YDYsJGgElGezfNGb9g/s1600/logojs1.jpg" imageanchor="1" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="313" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgyLXJtU6m0e8Ru16WxUuWAEmEqm8n3_zpTXRIW-xcQBFiPJG8XZJPm-rVcqObzDcJmObvpfXJSsO9w6a3GjGKptQYNpNjh-9UOngGjQ4QmN86rjTQIHyuWU_z_YDYsJGgElGezfNGb9g/s320/logojs1.jpg" width="320" /></a></div>
<div class="MsoNormal">
Latvijas valdība pieņēmusi lēmumu „brīvprātīgi” uzņemt 250
bēgļus jeb nelegālos imigrantus – lielāko daļu no Grieķijas un Itālijas, un arī
tieši no to izcelsmes valstīm Āfrikā. Lai saprastu ko nozīmē šis lēmums un
kādas sekas tas radīs, tas jāvērtē daudzpusīgi, kliedējot mītus, un runājot par
faktiem, kurus valdošā elite tiecas noklusēt. Vispirms par mītiem.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
<b><br /></b></div>
<div class="MsoNormal">
<b>1) Bēgļi vai
tikai nelegāli imigranti?</b><o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Jebkurš , kas bēg no kara briesmām, loģiski patvērumu meklē kādā sev ģeogrāfiski tuvākajā kaimiņvalstī
Āfrikā vai Tuvajos Austrumos. Tur šobrīd arī atrodas faktiski visi īstie bēgļi.
Tie jaunie vīrieši, kas mēro tūkstošiem kilometru garu ceļu, maksājot tūkstošus
eiro cilvēku kontrabandistiem, lai iekļūtu tieši Eiropas Savienībā, nav nekādi
bēgļi. Tie ir nelegāli imigranti, kuru mērķis ir tīri ekonomisks. Vēlēšanās par
katru cenu iekļūt Eiropas Savienībā, kur automātiski tiek nodrošinātas sociālās
garantijas un ar izcelsmes valsti nesalīdzināmi augstāks dzīves līmenis. Ne Latvijai, ne Eiropas Savienībai kopumā nav
morāla pienākuma izmitināt un nodrošināt ar komfortablu eksistenci šos
imigrantus!<br />
<a name='more'></a><o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
<br /></div>
<div class="MsoNormal">
<b>2)Mīts par „brīvprātību”</b>.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Viss sākās ar Briseles varas struktūru izdomātajām
obligātajām „bēgļu kvotām”, saskaņā ar kurām katrai Eiropas Savienības (ES)
valstij būtu jāuzņem noteikts skaits nelegālo imigrantu, kas šķērsojuši ES
ārējo robežu. Kvotu sistēma bija neveiksmīgs formulējums, ko vairākas ES
valstis nevarēja akceptēt, jo vēlējās tirgoties par imigrantu skaitu, cik kurai
no tām konkrēti jāuzņem. Pēc tam ES dalībvalstu politiskās elites vienojās, ka
nelegālie imigranti tiks pārdalīti „brīvprātīgi”, bet par katrai valstij
uzņemamo skaitu tās "vienprātīgi" vienosies līdz jūlija beigām,
"ievērojot dalībvalstu specifiskās situācijas”. Tātad, iznākums ir faktiski tas pats,
vienalga kā to nosauc- „kvotas” vai „brīvprātība”. Protams, „brīvprātība” skan
labāk, latvieši to jau zina, kopš 1940.gadā „brīvprātīgi” pievienojāmies
Padomju Savienībai.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
<b><br /></b></div>
<div class="MsoNormal">
<b>3)Vai var ticēt valdībai, ka 250 imigrantu uzņemšana ir
vienreizējs pasākums, un nākotnē Latviju imigrantu pieplūdums neapdraud? </b><o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Nē, tam nevar ticēt. Latvijas politiskā elite ļoti viegli
piekāpās ārējam spiedienam šajā jautājumā šoreiz, un piekāpsies arī citu reizi.
Ļoti zīmīgi izteicies eiroparlamentārietis Artis Pabriks „…Latvija tagad nav
gatava uzņemt lielu bēgļu skaitu. Tāpēc prātīgākais būtu sākt ar minimālu bēgļu
skaitu. Tādējādi gan pašvaldības, gan sabiedrība vieglāk pierastu pie bēgļiem.
[…]Arī Latvijas sabiedrība jāsagatavo bēgļu uzņemšanai. Pabriks domā – ja kādā ciematā ieradīsies
divi vai trīs bēgļi, vietējie cilvēki viņus vieglāk pieņems nekā 20 vai 30
cilvēkus. «Mums jābūt uzmanīgiem. Esam maza sabiedrība un valsts. Mums ir sava
dzīves pieredze. Jābūt uzmanīgiem, lai neradītu pretsparu. Ja būsim pārāk ātri,
mūsu cilvēki radīs pretestību. Arī latvieši ir jāpieradina pie bēgļiem.””
(TVNET, 15.07.2015) Citiem vārdiem te aprakstīta taktika, ko sauc „astes
ciršana pa gabaliņam”. No sākuma tiks atvesti daži simti, vietējie pieradīs, jo
nav jau tik briesmīgi, tad būs jau daži tūkstoši, un galu galā nemaz
nepamanīsim pa kuru laiku mūsu valsts neatgriezeniski pārmainījusies. Līdzīgi
notika Rietumeiropā- viss sākās ar dažiem simtiem un tūkstošiem, un vietējo
„pieradināšanu”… <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Ja kāds tiešām tic, ka uz mūžīgiem laikiem tiksim cauri ar
250 Āfrikas imigrantiem, tad tas ir ārkārtīgs naivums. <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Pirmkārt, mums tiks pieprasīts ievērot starptautisko
likumdošanu, konkrēti Dublinas Regulu, kas cita starpā garantē tiesības uz
ģimeņu apvienošanos. Tas nozīmē, ka katrs afrikānis vai musulmanis, kurš iegūs
bēgļa statusu Latvijā, būs tiesīgs aicināt šurp arī savu ģimeni. Pieņemot, ka
vidēji statistiskā ģimene šajos pasaules reģionos ir daudzkārt lielāka par
vidējo latviešu ģimeni, potenciāli šeit var ierasties veseli radinieku klani,
radinieku sarakstos var iekļaut veselu ciemu, jo izkontrolēt ziņu patiesību ir
tik pat kā neiespējami, un kopējais
imigrantu skaits var pat desmitiem reižu pārsniegt sākotnēji domāto. <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Otrkārt- neviens nopietni neapdomā par kopējo Eiropu
apsēdušo imigrantu skaitu. Ja to mēra dažās desmitgadēs tad tie ir vairāki
desmiti miljonu. Tikai 2014.gadā ES „patvērumu” pieprasījuši 625 000 migrantu,
un to saņēmuši 185 000, bet daļa joprojām uzturas nelegāli. Protams, ņemot vērā
iepriekšējo pieredzi, ir skaidrs, ka arī šie nelegālie agrāk vai vēlāk tiks
legalizēti. Vārdu sakot, skaitļi ir biedējoši iespaidīgi- Rietumeiropa ir
pilna, valstu sociālie budžeti pārslogoti, pamatiedzīvotāji neapmierināti ar
masu imigrācijas radītajām sekām, tādēļ ir pilnīgi skaidrs, ka Brisele, kurā
toni nosaka bagātās Rietumvalstis turpmākā nākotnē centīsies imigrācijas radīto
slogu vismaz daļēji novelt uz Austrumeiropu. Neapšaubāmi, lietā tiks likti visi līdzekļi- politiskā šantāža,
uzpirkšana, solījumi, un, atsaukšanās uz jau notikušu precedentu- ja mēs to
tagad pieļausim.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
<b><br /></b></div>
<div class="MsoNormal">
<b>4) „Bēgļi” nebūšot slogs Latvijai?</b></div>
<div class="MsoNormal">
Kliedzošs fakts ir, ka
vien imigrants mēnesī saņems vairāk kā pensionārs, kas visu mūžu nostrādājis
Latvijas labā, bet viņu bērni izrādās ir vairāk vērti nekā latviešu bērni. Katram
„bēglim” pienākas 256 eiro mēnesī + par katru bērnu vēl 76eiro. Vidējā pensija
Latvijā noslēdzot 2014.gadu bija 266 eiro, bet latviešu ģimene par bērnu, kurš
sasniedzis pusotra gada vecumu, sākot no 11 eiro mēnesī. <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
<b><br /></b></div>
<div class="MsoNormal">
<b>Eiropas noriets jeb
imigrācijas sekas<o:p></o:p></b></div>
<div class="MsoNormal">
Eiropas liberālā
multikulturālisma politika, kas ietver arī attiecībā pret saviem
pamatiedzīvotājiem pašnāvniecisku imigrācijas politiku, pašos pamatos
izmainījusi kontinentu, un liek nopietni analizēt, cik gadus Eiropā atlicis
nācijvalstīm kā konkrētu tautu identitātes nesējām, un, esam jau tik tālu, ka
pat atsevišķi politiskajai elitei piederīgi politiķi (piemēram, kādreizējā
Igaunijas ārlietu ministre Kristīna Ojulande) tiešos vārdos atzīst, ka baltās
rases pastāvēšana ir apdraudēta. Vēl pirms dažiem gadiem, runāt par rases
apdraudējumu atļāvās tikai visdrosmīgākie un ideālistiskākie nacionālisti, jo tas faktiski nozīmēja politiska
ekstrēmista birku un līdz ar to arī marginalizāciju. <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Tas, ka kultūrmarksisma ideju apmātā Rietumeiropas politiskā
elite un to apkalpojošā inteliģence nenogurstoši cenšas eiropiešos iedvest ar
mazohismu robežojošos pataloģisku altruismu (atsakieties no sevis, savas
identitātes, tradīcijām, labklājības svešinieku labā), politkorektuma vārdā
izliekas nemanām acīmredzamo, un ar propagandu un represijām cenšas to pašu
uzspiest visai sabiedrībai, nemaina faktus. <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Ikviens, kas pabijis Rietumeiropas metropolēs- Londonā,
Parīzē, Briselē un citur, savām acīm redz, ka angliskais, franciskais,
flāmiskais saglabājies vairs tikai iepriekšējo paaudžu radītajos vēstures
pieminekļos. Ja tūristu apmeklētajās vietās vēl redzēsiet labu tiesu baltu
seju, tad nejauši nomaldoties varat nokļūt rajonos, kur musulmaņu vai
melnādaino vidū būsiet vienīgais baltais. Un, situācija ar katru gadu vēršas
aizvien drūmāka- to tādu padara kārtējie simti tūkstošu jaunu imigrantu, un
demogrāfija- gan musulmaņi gan citi tumšādainie, kas iekļuvuši Eiropā, rada
pēcnācējus vairāk nekā Eiropieši. Kāda šobrīd ir situācija skaitļos?<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Eiropas Savienībā šobrīd ir aptuveni 9 miljoni turku, 5
miljoni arābu (no dažādām izcelsmes valstīm) 5 miljoni ekvatoriālo afrikāņu jeb
nēģeru, aptuveni 2,5 miljoni indiešu, 2 miljoni kurdu, 1,1 miljons pakistāņu, 1
miljons ķīniešu un vēl miljons citu Austrumāzijas izcelsmes migrantu, un citu
skaitliski mazāk nozīmīgu grupu pārstāvji. Šie skaitļi gan ir visai aptuveni,
un domājams nesniedz pilnu ainu, un, kā jau tika minēts- rindā gaida nākamie
miljoni. Eiropas nākotni daiļrunīgi ilustrē arī fakts, ka 2014 gadā
populārākais vārds jaundzimušajiem zēniem Lielbritānijā bija Muhameds (gana
daudz arī Omāru, Alī un Ibrahimu).<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Protams, imigranti, pa reģioniem nav izkliedēti vienādi. Ir
vietas, kurās nekas neliecina par migrācijas problēmām, bet kaimiņos var būt
apdzīvota vieta, kur baltie jau ir skaitliskā mazākumā. Lielpilsētās ir
izveidojušies bīstami geto rajoni, kurus kontrolē imigrantu bandas (Zviedrijas
policija nesen apliecināja, ka viņu valstī tādu ir 55), zeļ noziedzība,
darbojas bīstamas islāmistu sektas. Eiropa ir saskārusies ar jaunu parādību-
islāma terorismu un politisko vardarbību. Nesen kāds islāmists Lielbritānijā
gaišā dienas laikā ģimenes acu priekšā sadūra bruņoto spēku kareivi, un līdzīgu
islāma fanātiķu rīkotu terora aktu pret vietējiem „kas neciena islāmu” ir
daudz, visus neuzskaitīt. Ikviens, kurš seko līdzi ziņām, noteikti būs redzējis
skatus no liesmojošās Parīzes, Londonas, Stokholmas vai kādas citas pilsētas,
kur laiku pa laikam satrakojušies melnādaino un musulmaņu pūļi sarīko pa kādam
iznīcinošam grautiņam, lai paustu savu neapmierinātību, ka vietējie viņus
„pietiekami labi neuzņem”. <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Taču, Eiropas politisko eliti tas nepārliecina, tā pat kā
brīdinošie signāli, ka kopā ar pārējiem „bēgļiem”, Eiropā iekļūst „Islāma
valsts” un citu teroristisko grupējumu dalībnieki. Noziedzības statistika pa
dažādām valstīm ir vesela raksta vērta, bet pieminēsim dažus šokējošākos
faktus, kas skar tik jūtīgu tēmu kā dzimumnoziegumi. Itālijā imigranti pagaidām
sastāda 7% no kopējā iedzīvotāju skaita, taču uz viņu rēķina ir 40% valstī
reģistrēto izvarošanas gadījumu. No Norvēģijas galvaspilsētā Oslo 2007.-2010. radam
reģistrētajiem izvarošanas gadījumiem, pilnīgi visus veikuši imigranti,
pārsvarā no Somālijas un Pakistānas. Stavangeras pilsētā jaunie „norvēģi”
pastrādājuši 90 % no visām izvarošanām. 2014.gadā pasaule šausminājās par
notikumiem nelielajā Roterhamas pilsētiņā (Lielbritānijā). Izrādās desmit gadu
garumā Āzijas imigrantu bandai par upuriem bija krituši tūkstoši britu meiteņu,
pat bērnu, kas tikušas izvarotas un seksuāli izmantotas. Ilgstošā noziegumu
slēpšana bija iespējama, "pateicoties" politkorektumam - vietējiem
baidoties sūdzēties par imigrantiem, lai neiegūtu rasista zīmogu, un kreisajiem
(leiboristu) pilsētas domniekiem nevēloties atzīt leiboristu partijas piekoptās
imigrācijas politikas sakāvi.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
<b><br /></b></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjFlqiNUg-dt6Xok9XT6LC595Ua9h7wZ0NfS3sFndJco9A-FNlIyOjibtukjxVE7ehP8VLj7o9rdaEORy3ZstoEFgTAVuJcO_UTy0N9puQsHGfzDb2GMWzkWm8d3G3Y6vam9IZmgii3YA/s1600/4723353_kvotam_ne.jpg" imageanchor="1" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="213" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjFlqiNUg-dt6Xok9XT6LC595Ua9h7wZ0NfS3sFndJco9A-FNlIyOjibtukjxVE7ehP8VLj7o9rdaEORy3ZstoEFgTAVuJcO_UTy0N9puQsHGfzDb2GMWzkWm8d3G3Y6vam9IZmgii3YA/s320/4723353_kvotam_ne.jpg" width="320" /></a></div>
<div class="MsoNormal">
<b>Un, Latvijā?<o:p></o:p></b></div>
<div class="MsoNormal">
Skatoties uz šo visu Latvijas kontekstā, mēs, protams, varam
atsaukties uz vēsturi un Latvijas etnodemogrāfiju. Neviena ES valsts nav
piedzīvojusi proporcionāli tik lielas iedzīvotāju sastāva izmaiņas kā Latvija
padomju okupācijas, kolonizācijas un rusifikācijas rezultātā. Atgādināšu, ka 1989.gadā
latviešu Latvijā bija vien 52 %, un pa 25 gadiem esam sasnieguši vien 10%
proporcionālu pieaugumi, sastādot 62% no visiem valsts iedzīvotājiem. Joprojām
kritiski maz. Mēs esam pārliecinājušies, cik grūti vai pat praktiski
neiespējami ir integrēt imigrantu jeb kolonistu masu, kas ieradušies no
kādreizējās Padomju Savienības. Mūs šķir viss- valoda, vēsturiskā pieredze, attieksme pret
valsti, ģeopolitiskās simpātijas, kas jo sevišķi svarīgi dzīvojot impēriskā
revanša pārņemtās Putina Krievijas pierobežā. Bet, ir arī otrā puse- mēs esam puslīdz
līdzīgi gan rases ziņā, gan savās sadzīviskajās ieražās, attieksmē pret darbu,
piederībā kristīgajai pasaulei, mentalitātē. Noliekot malā politiku, cilvēciski
latvietis ar krievu var saprasties visai normāli, un apdzīvotās vietās ar
izteiktu latviešu vairākumu, ejot latviešu skolā, ikdienā runājot latviski, ikdienā
neuzsūcot Krievijas TV kanālu propagandu, viņi veiksmīgi var iekļauties
latviešu sabiedrībā. <o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Atverot valsti imigrantiem no Āfrikas un Tuvajiem
Austrumiem, un tā nenovēršami notiks, ja tiks pieļauts precedents, mēs iegūsim
pavisam cita tipa imigrantus- faktiski neasimilējamus un neintegrējamus. Tā būs
pavisam cita rase, mentalitāte, reliģiskās un sadzīves tradīcijas, kas nosaka
pavisam citu attieksmi pret cilvēka dzīvību (reģionos, kur paaudžu gaitā notiek
nemieri, cilvēka dzīvībai ir maza vērtība). Cita attieksme pret darbu, īpašumu,
vidi, sievietes ķermeni, nemaz nerunājot par viņu īpašajām politiskajām un
sociāli ekonomiskajām interesēm. Tas būs pilnīgs svešķermenis un tāds arī
paliks, jo kā rāda citu valstu pieredze- gan mežonīgajos imigrantu rīkotajos
grautiņos, gan islāmistu teroristu grupējumos visbiežāk iesaistās otrās un
trešās paaudzes imigranti.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Pēc šo faktu apkopojuma, rodas jautājums- kāda ir izeja? Ja
skatās visas Eiropas kontekstā, risinājumu ir daudz, tikai ir skaidrs, ka
valdošai elitei trūkst politiskās gribas tos īstenot. Piemēram- izveidojot
vienotu Eiropas jūru robežapsardzības spēku, un neielaižot savos teritoriālajos
ūdeņos nevienu migrantus vedošo ūdens transportlīdzekli. Tāpat, ja reiz
deklarēts ir motīvs palīdzēt tieši karu upuriem un bēgļiem to efektīvāk var
veikt, sniedzot palīdzību to mītnes zemēs un tuvākajās kaimiņvalstīs, nevis
pārceļot Āfriku uz Eiropu, un ievazājot viņu problēmas arī mūsu zemēs.<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNormal">
Latvijai šobrīd ir nepieciešams tik vien kā politiskā griba
pateikt nē imigrantu ievešanai un precedenta radīšanai. Tik vienkārši, un tomēr
tas netiek darīts. Realitātē saskaramies
ar to, ka latviešiem nav nacionālo interešu reālu pārstāvju valdībā. Divas
valdības partijas (Vienotība un ZZS) tieši atbalstīja imigrantu ievešanu, trešā
(Nacionālā Apvienība), ņemot vērā elektorāta noskaņojumu, pateica, ka
neatbalsta, publicēja rakstiņus, pēc tam paziņoja, ka valdības stabilitāte dēļ
imigrantiem netiks apdraudēta, un faktiski atteicās no reālas pretdarbības,
sākot runāt par to, ka „bēgļus” jāsūta latviešu skolās un jāveido par
latviešiem. Reāla pretdarbība būtu tautas referendums par nelegālo imigrantu
uzņemšanu, ko cita starpā atbalsta arī tiesībsargs Juris Jansons. Konkrētā
valdības partija, kas operē ar ievērojamiem administratīviem, naudas un cilvēku
resursiem, referenduma ideju ir „norakusi”, acīmredzot nejūtot pietiekami
apņēmīgu spiedienu no saviem nacionāli noskaņotajiem vēlētājiem, tik lielu, lai
sajustu apdraudējumu personiskajai politiskajai karjerai un daudzajām deputātu
vietām. Skaidrs, ka ārpus parlamenta esošajiem nacionālo interešu paudējiem, ir
visnotaļ grūti savākt nepieciešamos 30 000 notariāli apstiprināto parakstu
referenduma rosināšanai. Ļoti iespējams, ka līdz tam mēs tomēr būsim spiesti
nonākt, un organizēties no apakšas.<o:p></o:p></div>
<br />
<div class="MsoNormal">
Šobrīd, par ļoti svarīgu uzskatāma tautas attieksmes
paušana. Bēdīgi, bet tas ir faktiski vienīgais, ko varam. Tādēļ, aicinu
ikvienu, kam rūp savas tautas nākotne nebūt vienaldzīgam, nākt pašam, vest
līdzi radus, draugus, kolēģus 4.augustā, pulksten 18.00 pie Ministru kabineta,
Brīvības ielā 36 uz protesta akciju pret uzspiesto imigrantu ievešanu.
Pasākumu, lai izvairītos no politizēšanas un šķelšanās pēc partejiskās
piederības, pieteica biedrība „Tēvijas Sargi”, kas pamatā nodarbojas nevis ar
politiku, bet jaunatnes patriotisko audzināšanu un militārās tuvcīņas apmācību.
Šim pasākumam būtu jāapvieno visus latviešus, kam nav vienalga. Jo, šoreiz tas
ir nopietni. Man ļoti gribas ticēt, ka konkrētā akcija izdosies, un, ja tiešām
būs redzams, ka cilvēki uzvarējuši apātiju un vienaldzību, tad arī varēs domāt
par nākamajiem rīcības mehānismiem.<o:p></o:p></div>
Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05336230049735643880noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4041130968694658266.post-24433208271070169632015-06-27T08:31:00.004-07:002015-06-27T09:24:36.290-07:00Nekur neesmu pazudis...<span style="background-color: white; font-family: 'Trebuchet MS', Trebuchet, Verdana, sans-serif; font-size: 13.1999998092651px; line-height: 18.4799995422363px;">Tie, kuri šad tad mani piemin ar labu vai ne tik labu vārdu, un paseko līdzi, kā man klājas, un ko daru, būs ievērojuši, ka krietns laiks pagājis, kopš neesmu neko jaunu uzrakstījis ne šajā vietnē, ne arī citur. Šeit klusums ieildzis, bet citādi varētu runāt par pauzi gada garumā. Kāpēc?</span><br />
<br style="background-color: white; font-family: 'Trebuchet MS', Trebuchet, Verdana, sans-serif; font-size: 13.1999998092651px; line-height: 18.4799995422363px;" />
<span style="background-color: white; font-family: 'Trebuchet MS', Trebuchet, Verdana, sans-serif; font-size: 13.1999998092651px; line-height: 18.4799995422363px;">Jāsaka, personiski ļoti smags gads, ar ļoti sāpīgiem zaudējumiem. Citu pēc cita gada laikā pazaudēju trīs tuvākos ģimenes locekļus. Kāda rakstīšana, kādas aktivitātes...?</span><br />
<br style="background-color: white; font-family: 'Trebuchet MS', Trebuchet, Verdana, sans-serif; font-size: 13.1999998092651px; line-height: 18.4799995422363px;" />
<span style="background-color: white; font-family: 'Trebuchet MS', Trebuchet, Verdana, sans-serif; font-size: 13.1999998092651px; line-height: 18.4799995422363px;">Bet, ja kāds/kādi aiziet, kādam ir jānāk vietā. Šogad sieviņa man dāvāja pirmdzimto. Meitiņu, ko nosaucām par Līvu Annu. Un, jāsaka, meitas gaidīšanas laikā sapratu, kāpēc grūtniecību sauc par grūtniecību. Tas ir tāpēc, ka tas lielais prieks grūti nāk:)</span><br />
<br style="background-color: white; font-family: 'Trebuchet MS', Trebuchet, Verdana, sans-serif; font-size: 13.1999998092651px; line-height: 18.4799995422363px;" />
<span style="background-color: white; font-family: 'Trebuchet MS', Trebuchet, Verdana, sans-serif; font-size: 13.1999998092651px; line-height: 18.4799995422363px;">Tikai nevajag domāt, ka ģimenes rūpes mani pavisam notrulinājušas, tā gan nebūs patiesība. Idejas ģenerējas, jauni projekti rodas, bet paliek gan tikai ieceru līmenī, rokas niez, darboties gribas, tikai visu laiku kautko atlieku uz priekšdienām. Gribas pielikt punktu šai atlikšanai, un sākt darīt.</span><br />
<br style="background-color: white; font-family: 'Trebuchet MS', Trebuchet, Verdana, sans-serif; font-size: 13.1999998092651px; line-height: 18.4799995422363px;" />
<span style="background-color: white; font-family: 'Trebuchet MS', Trebuchet, Verdana, sans-serif; font-size: 13.1999998092651px; line-height: 18.4799995422363px;">Un, ja tā labi padomā, kaut kas jau ir darīts. Varbūt ne tas, ko sirds saka, bet vismaz godprātīgi padarīts maizes darbs. Paziņas saka, ka šad tad šajā sakarā redz mani TV. Te neliels </span><a href="http://liepajasras.lv/lv/dzivo-zalak/video/" style="background-color: white; color: #666666; font-family: 'Trebuchet MS', Trebuchet, Verdana, sans-serif; font-size: 13.1999998092651px; line-height: 18.4799995422363px; text-decoration: none;">videoapkopojums</a><span style="background-color: white; font-family: 'Trebuchet MS', Trebuchet, Verdana, sans-serif; font-size: 13.1999998092651px; line-height: 18.4799995422363px;">. Iespēju robežā papildinu arī patriotisko pasākumu apmeklētāju rindas. Ne uz visiem paspēju, kur gribējās būt, piedodiet! Jā, vēl jau paliek twitter mikroblogs. Tur šad tad ierakstu un padiskutēju ar draugiem un pretiniekiem. Man patīk tā vietne, jo tai ir viens liels + - pamatīga laika ekonomija.</span><br />
<br style="background-color: white; font-family: 'Trebuchet MS', Trebuchet, Verdana, sans-serif; font-size: 13.1999998092651px; line-height: 18.4799995422363px;" />
<span style="background-color: white; font-family: 'Trebuchet MS', Trebuchet, Verdana, sans-serif; font-size: 13.1999998092651px; line-height: 18.4799995422363px;">Lai kā arī nebūtu, ja Dievs dos uz priekšu izvairīties no visādiem šķēršļiem, solos laboties un cītīgi rakstīt gan šeit, gan citur, un sākt realizēt visas tās ieceres un projektus, kas izsapņoti un izloloti prātā. To solos vispirms sev.</span><br />
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="-webkit-box-shadow: rgba(0, 0, 0, 0.0980392) 1px 1px 5px; background: rgb(255, 255, 255); border: 1px solid rgb(70, 2, 2); box-shadow: rgba(0, 0, 0, 0.0980392) 1px 1px 5px; color: black; font-family: 'Trebuchet MS', Trebuchet, Verdana, sans-serif; font-size: 13.1999998092651px; line-height: 18.4799995422363px; margin-left: auto; margin-right: auto; padding: 5px; position: relative; text-align: center;"><tbody>
<tr><td><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiiGOHkq5Zw4g_4He_5lHXHrMnIIHktMPBq3YcKTy67FYS9L1y15E2XVmvceIGCu-LfzoFXyF3K9xAUx_POJNkoJhFc-ABpQn6mSZzrMF4kwR493AJWNKICXnbB4-MJaSTuiCPW4Mh-pg/s1600/4399c1dbb7da7f01151493bcecc37876bd1edb8b.jpg" imageanchor="1" style="color: #666666; margin-left: auto; margin-right: auto; text-decoration: none;"><img border="0" height="425" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiiGOHkq5Zw4g_4He_5lHXHrMnIIHktMPBq3YcKTy67FYS9L1y15E2XVmvceIGCu-LfzoFXyF3K9xAUx_POJNkoJhFc-ABpQn6mSZzrMF4kwR493AJWNKICXnbB4-MJaSTuiCPW4Mh-pg/s640/4399c1dbb7da7f01151493bcecc37876bd1edb8b.jpg" style="-webkit-box-shadow: rgba(0, 0, 0, 0.0980392) 0px 0px 0px; background: transparent; border: none; box-shadow: rgba(0, 0, 0, 0.0980392) 0px 0px 0px; padding: 0px; position: relative;" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="font-size: 10.5600004196167px;">2014.gada Lāčplēša dienas gājiens Liepājā</td></tr>
</tbody></table>
<br style="background-color: white; font-family: 'Trebuchet MS', Trebuchet, Verdana, sans-serif; font-size: 13.1999998092651px; line-height: 18.4799995422363px;" />
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="-webkit-box-shadow: rgba(0, 0, 0, 0.0980392) 1px 1px 5px; background: rgb(255, 255, 255); border: 1px solid rgb(70, 2, 2); box-shadow: rgba(0, 0, 0, 0.0980392) 1px 1px 5px; color: black; font-family: 'Trebuchet MS', Trebuchet, Verdana, sans-serif; font-size: 13.1999998092651px; line-height: 18.4799995422363px; margin-left: auto; margin-right: auto; padding: 5px; position: relative; text-align: center;"><tbody>
<tr><td><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi_-ByJgtfgyy9H28bbNxGN4IDXxSrH7NJDYV8JsCQN-uYua8PkGEA_YwxxPw8s7noDBlJCYH_1MNqwSU6nALq55pxT2Pcp_DyhyjZlANR6gXbAbgZ10pYJsfat_YRjeKVyOcs3xd208g/s1600/_MG_0179.jpg" imageanchor="1" style="color: #666666; margin-left: auto; margin-right: auto; text-decoration: none;"><img border="0" height="416" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi_-ByJgtfgyy9H28bbNxGN4IDXxSrH7NJDYV8JsCQN-uYua8PkGEA_YwxxPw8s7noDBlJCYH_1MNqwSU6nALq55pxT2Pcp_DyhyjZlANR6gXbAbgZ10pYJsfat_YRjeKVyOcs3xd208g/s640/_MG_0179.jpg" style="-webkit-box-shadow: rgba(0, 0, 0, 0.0980392) 0px 0px 0px; background: transparent; border: none; box-shadow: rgba(0, 0, 0, 0.0980392) 0px 0px 0px; padding: 0px; position: relative;" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="font-size: 10.5600004196167px;">2014.gada Lāčplēša dienas gājiens Liepājā</td></tr>
</tbody></table>
<br style="background-color: white; font-family: 'Trebuchet MS', Trebuchet, Verdana, sans-serif; font-size: 13.1999998092651px; line-height: 18.4799995422363px;" />
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="-webkit-box-shadow: rgba(0, 0, 0, 0.0980392) 1px 1px 5px; background: rgb(255, 255, 255); border: 1px solid rgb(70, 2, 2); box-shadow: rgba(0, 0, 0, 0.0980392) 1px 1px 5px; color: black; font-family: 'Trebuchet MS', Trebuchet, Verdana, sans-serif; font-size: 13.1999998092651px; line-height: 18.4799995422363px; margin-left: auto; margin-right: auto; padding: 5px; position: relative; text-align: center;"><tbody>
<tr><td><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhAivwrtVIioG4R1riKHJi1pNkXEVr8cAzBk8Nm8ZLEU1zyt7fB4Ozf39U6xkFgvEm4A-58RhC7dXDY3zU26Gw1RksWLUFgQERkOevnOfu0TPPPuGtu-Pz2qqu1Jpt5k_bH6g2ZeiDYvg/s1600/tore.jpg" imageanchor="1" style="color: #666666; margin-left: auto; margin-right: auto; text-decoration: none;"><img border="0" height="426" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhAivwrtVIioG4R1riKHJi1pNkXEVr8cAzBk8Nm8ZLEU1zyt7fB4Ozf39U6xkFgvEm4A-58RhC7dXDY3zU26Gw1RksWLUFgQERkOevnOfu0TPPPuGtu-Pz2qqu1Jpt5k_bH6g2ZeiDYvg/s640/tore.jpg" style="-webkit-box-shadow: rgba(0, 0, 0, 0.0980392) 0px 0px 0px; background: transparent; border: none; box-shadow: rgba(0, 0, 0, 0.0980392) 0px 0px 0px; padding: 0px; position: relative;" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="font-size: 10.5600004196167px;">Pieminot komunistiskā genocīda upurus 25.03.2015 Tores stacijā, Grobiņas novadā</td></tr>
</tbody></table>
<br style="background-color: white; font-family: 'Trebuchet MS', Trebuchet, Verdana, sans-serif; font-size: 13.1999998092651px; line-height: 18.4799995422363px;" />
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="-webkit-box-shadow: rgba(0, 0, 0, 0.0980392) 1px 1px 5px; background: rgb(255, 255, 255); border: 1px solid rgb(70, 2, 2); box-shadow: rgba(0, 0, 0, 0.0980392) 1px 1px 5px; color: black; font-family: 'Trebuchet MS', Trebuchet, Verdana, sans-serif; font-size: 13.1999998092651px; line-height: 18.4799995422363px; margin-left: auto; margin-right: auto; padding: 5px; position: relative; text-align: center;"><tbody>
<tr><td><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhiUh8ehV4OWhm5d07jTUgmn2O0AfyRKugbayVYRcZIaNqjfNY9IGHY8FMKOJ8yu2Gn0yzGu5PU2eXvJTVSLPvpQYucIIVSrMfRXhU-3lb5FunnH-tmF8HnnXphWgRqjW5y8MVyY3LfzA/s1600/LivaAnna4.jpg" imageanchor="1" style="color: #666666; margin-left: auto; margin-right: auto; text-decoration: none;"><img border="0" height="462" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhiUh8ehV4OWhm5d07jTUgmn2O0AfyRKugbayVYRcZIaNqjfNY9IGHY8FMKOJ8yu2Gn0yzGu5PU2eXvJTVSLPvpQYucIIVSrMfRXhU-3lb5FunnH-tmF8HnnXphWgRqjW5y8MVyY3LfzA/s640/LivaAnna4.jpg" style="-webkit-box-shadow: rgba(0, 0, 0, 0.0980392) 0px 0px 0px; background: transparent; border: none; box-shadow: rgba(0, 0, 0, 0.0980392) 0px 0px 0px; padding: 0px; position: relative;" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="font-size: 10.5600004196167px;">Sieva un meita- man visvissvarīgākie cilvēki</td></tr>
</tbody></table>
<br style="background-color: white; font-family: 'Trebuchet MS', Trebuchet, Verdana, sans-serif; font-size: 13.1999998092651px; line-height: 18.4799995422363px;" />
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="-webkit-box-shadow: rgba(0, 0, 0, 0.0980392) 1px 1px 5px; background: rgb(255, 255, 255); border: 1px solid rgb(70, 2, 2); box-shadow: rgba(0, 0, 0, 0.0980392) 1px 1px 5px; color: black; font-family: 'Trebuchet MS', Trebuchet, Verdana, sans-serif; font-size: 13.1999998092651px; line-height: 18.4799995422363px; margin-left: auto; margin-right: auto; padding: 5px; position: relative; text-align: center;"><tbody>
<tr><td><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjvXBgRs_sKBlC5-hgSyAGeGMZfDNzUXc1679kYUVj404d-1TIyZ0HLDK0ICSFbKk4SeDjdgfoh061LOI2ZZCzgCRz2Lh2TBm_0yLJfMe1H9elvL-E4C3ItsbDHV6Et_hsLf09RNe4PhQ/s1600/tetisarmeitu.jpg" imageanchor="1" style="color: #666666; margin-left: auto; margin-right: auto; text-decoration: none;"><img border="0" height="640" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjvXBgRs_sKBlC5-hgSyAGeGMZfDNzUXc1679kYUVj404d-1TIyZ0HLDK0ICSFbKk4SeDjdgfoh061LOI2ZZCzgCRz2Lh2TBm_0yLJfMe1H9elvL-E4C3ItsbDHV6Et_hsLf09RNe4PhQ/s640/tetisarmeitu.jpg" style="-webkit-box-shadow: rgba(0, 0, 0, 0.0980392) 0px 0px 0px; background: transparent; border: none; box-shadow: rgba(0, 0, 0, 0.0980392) 0px 0px 0px; padding: 0px; position: relative;" width="488" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="font-size: 10.5600004196167px;">Ar Līvu Annu</td></tr>
</tbody></table>
<br style="background-color: white; font-family: 'Trebuchet MS', Trebuchet, Verdana, sans-serif; font-size: 13.1999998092651px; line-height: 18.4799995422363px;" />Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05336230049735643880noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4041130968694658266.post-84184666791972994202015-06-27T08:23:00.001-07:002016-10-30T01:10:26.964-07:00Lieciet mierā Herbertu Cukuru!<div style="background-color: white; color: #161718; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 13px; line-height: 20px;">
<table cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="float: left; margin-right: 1em; text-align: left;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhAh5zXeIPWNn1nx3xhVfB9NUfUtebX-dxOZV_tOgG0lOLhbjNHthi5aIjkut36YSkOnCiafT4SeMtxqkg9t4FHwIJAL7qo-OQmu52K2Qqri5Q7_weZiXltIG0ax5ze5-6jvKo7sUHptg/s1600/Kapteinis_Herberts_Cukurs.png" imageanchor="1" style="clear: left; margin-bottom: 1em; margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhAh5zXeIPWNn1nx3xhVfB9NUfUtebX-dxOZV_tOgG0lOLhbjNHthi5aIjkut36YSkOnCiafT4SeMtxqkg9t4FHwIJAL7qo-OQmu52K2Qqri5Q7_weZiXltIG0ax5ze5-6jvKo7sUHptg/s320/Kapteinis_Herberts_Cukurs.png" width="228" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;">Herberts Cukurs</td></tr>
</tbody></table>
Neesmu vēl redzējis mūziklu, tādēļ arī neuzskatu, ka būtu kompetents to komentēt, taču iespēju paklusēt nav izmantojuši ne profesionālais holokausta biznesmenis Efraims Zurofs, ne Latvijas krievu kopiena un tās pārstāvis, partijas „Saskaņa” politiķis Romans Miloslavskis, un pat ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Viņu izteikumi liek vēlreiz atgriezties pie jautājuma: vai mēs esam gatavi atteikties no nevainības prezumpcijas?<br />
<br />
Efraima Zurofa izteikumi par Cukuru kā „nežēlīgu ebreju slepkavu” nevajadzētu būt pārsteigumam nevienam, kas pēdējo desmitgadi ir sekojis līdzi šī odiozā darboņa pārstāvētā „Simona Vīzentāla centra” publiskajai darbībai. Holokausta vēstures falsifikācija, pārspīlējumi, faktu sagrozīšana, provokatīva retorika ir raksturīga šai organizācijai, kuras mērķis ir gūt materiālu labumu uz holokausta patieso upuru rēķina.<br />
<br />
Skaļās un pilnīgi absurdās aktivitātes ik gadu pirms Latviešu leģiona cīnītāju atceres dienas 16.marta, pielīdzinot kādreizējos Latviešu leģiona karavīrus „noziedzīgas organizācijas” dalībniekiem, salīdzinājumi ar „ Osamas bin Ladena teroristiem” un „masu slepkavām” vislabāk raksturo Efraima Zurofa un „Simona Vīzentāla centra” darbības nopietnību, kas ir aptuveni tik pat liela kā Tatjanas Ždanokas pārstāvētajai „Latvijas krievu savienībai” vai Jevgēņija Osipova „Par dzimto valodu”. Ne velti Zurofs ir pastāvīgs Jakova Plinera, Josifa Korena un tamlīdzīgu zemas klases provokatoru 16.marta balagānveidīgo „antifašistisko” sarīkojumu dalībnieks. Pasaki, kas ir tavi draugi, es pateikšu, kas esi tu pats…<br />
<a name='more'></a></div>
<div style="background-color: white; color: #161718; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 13px; line-height: 20px;">
Līdzīga rakstura organizācija ir tā sauktā „Liepājas krievu kopiena”, kas pieder pie Latvijas krievvalodīgo organizāciju ekstrēmistiskā gala, darbojas ciešā sasaistē ar Krievijas vēstniecību, savās rindās pulcē dažādus politiskos ekstrēmistus, sākot ar Valēriju Kravcovu un beidzot ar Jevgēņiju Osipovu un viņa bandītisko grupu. Ja šajā organizācijā ir iesaistīts arī Liepājas domes deputāts, partijas „Saskaņa” pārstāvis Miloslavskis, tad tas jau ir ne tik vien šīs personas reputācijas jautājums, bet prasītu plašāku valsts drošību sargājošo iestāžu izvērtējumu<br />
<br />
Ārlietu ministrs Rinkēvičs ir diplomātiskāks. Viņš nelamā Herbertu Cukuru par masu slepkavu, taču aizfilozofējas par to, kas ir gaumīgi un kas ne: „ Es drīzāk teiktu, ka šāda veida uzvedumi nav laba gaume, un nav nekādā veidā no manas puses atbalstāmi”.<br />
<br />
Gaumes, protams, var būt atšķirīgas, taču ministram, kas pretēji Latvijas sabiedrības absolūtā vairākuma viedoklim un izpratnei par vērtībām un morāli, kopā ar vulgāri grimētiem pervertiem piedalās saujiņas agresīvu homoseksuālistu rīkotajā izvirtības parādē jeb tā sauktajā „praidā”, vajadzētu atturēties dot pamācības par labu gaumi.<br />
<br />
Pastāv tāds jēdziens kā nevainības prezumpcija.<strong> Kamēr kāda cilvēka vainu nav atzinusi tiesa, viņš ir nevainīgs.</strong> Ja pievēršamies Herberta Cukura gadījumam, tad tiesa vispār nav bijusi. <strong>Neviena tiesa pret viņu nekad nav izvirzījusi nekādas apsūdzības. </strong>Kad Brazīlijā atsevišķas žīdu organizācijas sāka nomelnošanas kampaņu, apsūdzot Cukuru holokausta noziegumos, viņš pats pieprasīja, lai Brazīlijas valdība organizē oficiālu tiesas procesu. Valdība, nesaskatot pamatu tiesvedības uzsākšanai, viņam atteica.</div>
<div style="background-color: white; color: #161718; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 13px; line-height: 20px;">
Lai arī neviennozīmīgi vērtējams no vēsturiskā taisnīguma viedokļa, Nirnbergas process bija autoritatīvākā starptautiska tiesa, kurā tika izmeklēti nacistu pastrādātie noziegumi un tiesāti par tiem atbildīgie. Galvenajiem noziedzniekiem tika piespriests nāvessods, citiem dažādu termiņu cietumsodi. Tie nacistiskajos kara un noziegumos pret cilvēci vainojamie, kas nebija sasniedzami, vienalga tika dokumentēti, tiesāti aizmuguriski vai izsludināti meklēšanā. Nirnbergas procesa materiālos ir iekļauti faktiski visu tā saukto nacistisko noziedznieku vārdi, kuri tika apvainoti kā kara noziedznieki. <strong>Sarakstā uz burta “C” – Cukura vārda nav. Tātad Nirnbergas procesā viņš nav apvainots kā starptautiskais kara noziedznieks.</strong><br />
<br />
Ar holokausta noziegumiem Latvijā II Pasaules kara laikā visvairāk saistās tā sauktās „Arāja komandas” vārds. Komanda sastāvēja no dažiem simtiem latviešu, kuru iesaistīšanās motīvi bija dažādi (piemēram, atriebība par 1940./41. jeb Baigā gada komunistu noziegumiem pret latviešiem), un atsevišķi tās dalībnieki, bet nebūt ne visi, piedalījās komunistu un žīdu nošaušanā. Komandu vadīja kādreizējais policists Viktors Arājs, bet Herberts Cukurs bija tehniskais virsnieks, kas atbildēja par garāžu.</div>
<div style="background-color: white; color: #161718; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 13px; line-height: 20px;">
Arājs 1978.gadā Rietumvācijā tika notiesāts ar mūža ieslodzījumu. Prāva vilkās gadiem ilgi, pamatīgi tika vētīta „Arāja komandas” un tās dalībnieku dalība konkrētās noziedzīgās epizodēs. Un, atkal <strong>pretēji visiem Herberta Cukura nomelnotājiem, viņa vārds neparādās nevienā epizodē, kas būtu vērtējama kā noziegums pret cilvēci!</strong><br />
<br />
Šķiet, vislabākais piemērs absurda teātrim jeb to argumentu, ka Herberts Cukurs ir masu slepkava, „nopietnībai”, ir šie savādie stāsti, kas tiek dēvēti arī par „pierādījumiem” vai „liecībām”.</div>
<div style="background-color: white; color: #161718; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 13px; line-height: 20px;">
Makss Tukacīrs 1948.gadā liecināja, ka 1941.gada 1.jūlijā Cukurs esot iestājies organizācijā “Pērkoņkrusts”, kas nav patiesība (H.Cukurs nekad nav bijis šīs organizācijas biedrs vai atbalstītājs), un ievācies pazīstamā žīdu baņķiera Šmulana namā, kas atradies Valdemāra ielā 19 (Rīgā). Viņš arī liecināja, ka Cukuram bijis revolveris, ar ko viņš sistemātiski sitis un nogalinājis žīdu sievietes. Katru dienu ar savu “naganu” viņš esot nositis no desmit līdz piecdesmit cilvēkiem. Makss Tukacīrs ir viens no tiem lieciniekiem, kas esot redzējis, kā Cukurs Rīgas geto centrālajā laukumā apstaigājot rindas, kurās stāvēja ap 30 000 žīdu. Viņš esot bijis akcijas vadītājs, kas pavēlējis vairākas dienas pēc kārtas vest uz Biķernieku mežu un nošaut 4000 žīdu. Tos, kuri negribēja vai nevarēja paiet, Cukurs esot sitis un nošāvis ar pieminēto “naganu”. Tā tas esot noticis līdz pat 1941.gada 8.decembrim.<br />
<br />
Gluži vai Holivudiskas šausmu ainas savās liecībās minējusi Sonja Kalmanoviča no Telavivas (Izraēla), kura Cukura sakarā stāstījusi, ka 1941.gada 30.novembrī viņš esot sitis žīdus ar lielu pātagu, kuras galā bijis piesiets smags metāla gabals. Ar šo pātagu Cukurs esot sitis ap 300 žīdu sievietes. Vēlāk viņas visas esot nošautas divu dienu laikā. Īzaks Karms no Ņujorkas esot pat redzējis, kā Cukurs nošauj kādu vecu žīdieti, bet pēc tam kādu mazu žīdu bērnu.</div>
<div style="background-color: white; color: #161718; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 13px; line-height: 20px;">
Kā “īpašs” liecinieks minams Dāvids Fiškins, kurš apgalvojis, ka Herbertu Cukuru pazīstot personiski. Fiškins apgalvoja, ka Cukurs esot sadists un liels kara noziedznieks, jo viņš personīgi nogalinājis simtiem žīdu. Cukurs personīgi esot konvojējis 10 000 žīdu, kuri vesti uz nošaušanu. Tos, kas nav varējuši paiet, Cukurs atkal nošāvis. Starp nošautajiem bijuši desmit bērni un zīdaiņi. Tajā pašā dienā Cukurs mežā personīgi esot nošāvis piecsimt žīdu. Gerds Vanreihs savā liecībā min vēl šaušalīgākas ainas – Cukurs kādai žīdu sievietei no rokām izrāvis divus zīdaiņus un sašķaidījis tiem galvaskausus. Tas esot noticis Rīgas žīdu slimnīcā un tā ārsta klātbūtnē, kas H.Cukuru esot izmeklējis pirms slavenā lidojuma uz Gambiju…”<br />
<br />
Šīs baisās liecības publicētas Antona Kincles un Gada Šimrona grāmatā “Rīgas bendes nāve”. Faktiski šīs arī ir tās liecības, uz kuru pamata Izraēlas valsts specdienests organizēja Herberta Cukura sadistisko noslepkavošanu 1965.gada 23.februārī Montevideo (Urugvajā).<br />
<br />
Jautājums: jūs varat tam visam noticēt? Vai tiešām Herbertam Cukuram bija tik pārcilvēciskas spējas, lai ar revolvera spalu vienas dienas laikā nosistu piecdesmit cilvēku? Tāpat maz ticams, ka Cukurs izmantojis milzīgu pātagu ar tajā iesietu dzelzs gabalu, lai piekautu trīssimts žīdu sievietes. Un kāpēc tieši 300? Kas tie par skaitļiem? Ir grūti iedomāties, kā Cukurs varēja uzspēt dažu dienu laikā nogalināt tūkstošiem žīdu, vairākus simtus no tiem personiski, atrodot vēl laiku un, galvenais, spēku staigāt pa turīgo Rīgas žīdu dzīvokļiem, lai tos izlaupītu.</div>
<div style="background-color: white; color: #161718; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 13px; line-height: 20px;">
Tāpat liekas neticams tas, ka izdzīvojušie liecinieki pauž pārliecību par to, ka H.Cukurs 1941.gada 2.jūlijā nodedzinājis gan divas sinagogas, kas bija stāvgrūdām pilnas ar žīdiem, paspējis apšaut dažus simtus un vēl sist ar savu slaveno “naganu” ducim nelaimīgo.<br />
<br />
Šāda līmeņa lietiskos pierādījumus, lai pierādītu kāda vainu, izmantoja vien totalitārais staļinisms bēdīgi slavenajās 1930-to gadu nogales paraugprāvās pret trockistiem un citiem kaitniekiem. Pēc to satura primitīvās uzbūves, neloģiskuma, pretrunām ar veselo saprātu, ļoti grūti šīs „liecības” saukt par liecībām un „pierādījumus” par pierādījumiem. Ļoti žēl, ka nekritiska pieeja vēstures avotiem, nespējot atšķirt faktus no vulgāras beletristikas, ir arī mūsdienu Latvijā. Paldies Dievam, vadoties pēc šāda līmeņa murgiem, tiesa netaisa spriedumus, taču tie acīmredzami ir pietiekams arguments, lai publiskajā telpā mētātos ar bezatbildīgiem paziņojumiem un apsūdzībām.</div>
<div>
<br /></div>
<div>
irliepaja.lv, 11.10.2004</div>
Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05336230049735643880noreply@blogger.com3tag:blogger.com,1999:blog-4041130968694658266.post-24641706886763247432015-06-27T03:36:00.000-07:002017-06-22T16:29:44.787-07:00Intervija laikrakstam DDD<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhrbOBeAP2TisSk3wq8knuITDiwL1oH8Wl-1a03QxPlXHXLhoJKxTF8vW2Q71zi9iAx14yhLWaG-tlyY_vAm6nMF-AQwIM7vEHKpek1zRQl-Xpu2ghx_0f4G475mIhwEHgXNvClTWMQIg/s1600/birzedddmb.jpg" imageanchor="1" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhrbOBeAP2TisSk3wq8knuITDiwL1oH8Wl-1a03QxPlXHXLhoJKxTF8vW2Q71zi9iAx14yhLWaG-tlyY_vAm6nMF-AQwIM7vEHKpek1zRQl-Xpu2ghx_0f4G475mIhwEHgXNvClTWMQIg/s320/birzedddmb.jpg" width="213" /></a></div>
<b><u>2014.gada sākumā Liepājā viesojās laikraksta "DDD" veidotājas Liene Apine un Līga Muzikante. Nebijām tikušies teju 10 gadus. Daudz atmiņu par kopīgi piedzīvoto, par pagātni, tagadni un nākotni... Un, cita starpā, tapa arī šī diezgan apjomīgā intervija, kuras laikā paudu savu skatījumu par politisko stāvokli, protams, no latviešu nacionālista pozīcijām.</u></b><br />
<b><u><br /></u></b>
<em style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;"><br style="border: none; color: inherit; font-family: inherit; font-size: inherit; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit; text-transform: inherit;" />DDD: Vai partija “Nacionālo spēku savienība” vēl darbojas? Kādas ir latviešu nacionālistu aktivitātes Liepājā?</em><br />
<br style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;" />
<span style="background-color: #fafafa; font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif; font-size: 12px;">Viktors Birze: Kā politiska partija “Nacionālo spēku savienība” (NSS) darbību pārtrauca jau 2008. gadā. Kādēļ? Atbildēšu vienkārši: cilvēciskais faktors spēlēja ne to pēdējo lomu. No politiskas partijas ir jēga, ja ir cilvēki, komanda, kas ir gatava pašaizliedzīgi darboties. Nerunāsim par darbības imitāciju, bezjēdzīgu vārīšanos savā sulā, protokolu rakstīšanu un tīksmināšanos par sevi, bet reālu darbību. Jāsaka, ka pārāk maz bija to vilcēju, bet daudz līdzskrējēju, pasīvu cilvēku, kas labākā gadījumā atnāca uz kādu sapulci, nereti „aiz matiem” tika aizvilkti uz kādu piketu vai mītiņu. Vārdos jau daudzi bija vareni nacionālisti, nereti vēl ar savu „es”, kas prata gan kritizēt, gan pamācīt, bet realitātē bija mazs, teju uz rokas pirkstiem skaitāms kodoliņš, kas piecus gadus vilka kopīgo lietu, lika uz spēles savu karjeru, privāto dzīvi, nervus. Kādu brīdi vienkārši izdegām. Toreiz šķita neiespējami sasniegt partijas izvirzītos mērķus, tādēļ nolēmām uz laiku apturēt darbību. Tie biedri, kuri vēlējās turpināt kaut ko darīt, nedaudz vēlāk izveidoja biedrību “Nacionālais spēks”, kas būtībā apvienoja aktīvākos organizācijas veterānus un jaunus cilvēkus, kuriem tuvas ir NSS savulaik popularizētās idejas, būtībā latviešu sociālnacionālisms.</span><br />
<span style="background-color: #fafafa; font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif; font-size: 12px;">Tagad, kad NSS kā partija darbību neveic, dzirdu nožēlas pilnus vārdus, ka latviešu nacionālistiem, kam neiet pie sirds tā sauktās „Nacionālās Apvienības” karjerisms, laipošana, konformisms, dalība mūsu valūtas iznīcināšanā, vairāk nav sava politiskā spēka, nav alternatīvas. Ja runa ir par politisku partiju, kā juridisku mehānismu, tad tāds ir, partija pastāv, tā ir reģistrēta, to var atdzīvināt kaut rīt, bet es to esmu gatavs darīt tikai gadījumā, ja būs komanda, kas ir gatava reāli darboties, nevis atkal visu smagumu, ikdienišķo darbu uzkraut uz dažiem vilcējiem. Ja būs cilvēki, kas to vēlēsies, un šī vēlēšanās būs kas vairāk par runāšanu, ja būs cīņu biedri, ne pasīvi atbalstītāji, esmu gatavs kopā ar viņiem atjaunot partijas darbību.</span><br />
<a name='more'></a><br />
<span style="background-color: #fafafa; font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif; font-size: 12px;"><br /></span>
<em style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;">DDD: Ja ir nodibināta nevalstiskā organizācija, vai tas nepierāda to, ka partijai ir grūti ietekmēt valstī notiekošo? </em><br />
<br style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;" />
<span style="background-color: #fafafa; font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif; font-size: 12px;">V.B.: Uz šo jautājumu laikam ir vairākas atbildes. Pirmkārt. Cik vispār Latvijā ir latviešu nacionālistu? Es teiktu – varētu būt ap 10 000 cilvēku. No viņiem viens tūkstotis ir ļoti stingras pārliecības nacionālisti, bet no tā tūkstoša varbūt būs 100 nacionālās idejas fanātiķu, kuri ikdienā gatavi strādāt (upurēt savu dzīvi, labklājību, brīvo laiku utt.), lai šo mērķi- nacionālu Latviešu valsti, sasniegtu. Ļoti pietrūkst cilvēku, es teiktu ne vienkārši cilvēku, bet disciplinētu, mērķtiecīgu cīnītāju, politisko kareivju. Un tas skar ne jau tikai mūs, bet arī citas nevalstiskās organizācijas. Otrkārt, ja jautājums ir par partiju lietderību, vismaz šajā laika posmā, es domāju, ka partijai ir zināmas iespējas kaut ko darīt. Vispirms tieši vietējās varas, pašvaldību līmenī. Tāds ir mans viedoklis par pašreizējām politiskajām iespējām. Mūsu valstī ir vietas, kurās nacionālistiem vismaz teorētiski ir iespējams paņemt varu, un, ja pietiks prāta, arī lietderīgi izmantot, radot latviskuma saliņas ar savu latviešu kārtību, kuras var tapt par atspēriena punktiem tālākajā virzībā uz lielāku ietekmi valstī. Par vietām, kur izaudzēt jaunus, kvalitatīvus cilvēku un administratīvos resursus. Patiesībā, šī ir teju vai vienīgā iespēja. Kļūda ir domāt, ka lieli panākumi ir sasniedzami ejot tradicionālo parlamentāro ceļu, cerēt uz lieliem panākumiem Saeimas vēlēšanās. Milzīgais okupācijas laikā ieceļojušais kolonistu skaits, nebaidīšos teikt- noziedzīgā un dziļi nepareizā naturalizācijas politika, ir radījusi tādu situāciju, ka latviešu nacionālistiem ka parlamentārā ceļā nekad negūt vairākumu, pat ne tik lielu ietekmi, lai tie varētu kaut teorētiski kļūt par virzošu spēku jebkādās koalīcijās. Milzīgais sveštautiešu īpatsvars, kas sasummējas ar okupācijas laikā rusificēto un sovjetizēto latviešu daļu, klāt pieskaitot vēl degradēto, kosmopolītisko Rietumu „vērtībās” augušo lielu daļu jaunās paaudzes, ir nāvējošs kokteilis latviešu izredzēm.</span><br />
<em style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;"><br style="border: none; color: inherit; font-family: inherit; font-size: inherit; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit; text-transform: inherit;" />DDD: Tātad Saeimas vēlēšanās godīgā ceļā nav iespējams uzvarēt un mainīt situāciju par labu latviešiem?</em><br />
<br style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;" />
<span style="background-color: #fafafa; font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif; font-size: 12px;">V.B.: Jebkura partija ir tieši tik stipra, cik stipri ir cilvēki, kas to veido. Cik šie cilvēki ir spējīgi ienest intelektu, idejas, naudu, ietekmi noteiktās cilvēku aprindās, arī fizisko spēku. Nacionālistiem, diemžēl, pagaidām šo resursu nav, un arī nav bijis, vismaz pietiekamā daudzumā. Kad būs, būs arī lielāks spēks un ietekme. </span><br />
<span style="background-color: #fafafa; font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif; font-size: 12px;">Naturalizācija ir izdarījusi to, ko izdarījusi. Tāpat, padomiskā internacionālisma, modernā liberālisma, kosmopolītisma un multikulturālisma propaganda, kas saindējusi lielas daļas latviešu apziņu. Savu ir paveikuši arī korumpētās, zaglīgās un liekulīgās varas elites valdīšanas gadi, saimnieciskais sabrukums valsts nozagšanas un izputināšanas rezultātā. Tam sekas ir vairāku simtu tūkstošu latviešu izceļošanu, un vēl vairāk tādu, kas vilšanos remdē alkoholā, narkotikās, iekrītot apātijā un vienaldzībā. Tīri matemātiski latviešiem Saeimā vairākums praktiski vairs nav iespējams. Protams, mērķtiecīgi, pašaizliedzīgi darbojoties, teorētiski kādu daļu ir iespējams izraut gan no maldu mācību tīkla, gan no apātijas gan atkarībām. Bet tas prasīs laiku. Vēl, manuprāt, ļoti lielu ļaunumu idejai nodarījuši viltus saulveži, kas nacionālisma ideju veiksmīgi lieto savam biznesam, savas karjeras veidošanai un labklājības stutēšanai. </span><br />
<em style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;"><br style="border: none; color: inherit; font-family: inherit; font-size: inherit; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit; text-transform: inherit;" />DDD: Tevī klausoties, man liekas, ka tu runā par “Visu Latvijai”. Viņi ir pierādījuši, ka tas, ko tu saki, ir patiesība.</em><br />
<br style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;" />
<span style="background-color: #fafafa; font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif; font-size: 12px;">V.B.: Jautājums – kāds ir mērķis šai partijai? Es nešaubos, ka šīs partijas ierindas biedru ir ļoti daudz godīgu, patriotisku, nacionāli noskaņotu cilvēku – tas ir nenoliedzami. Tāpat arī partijas “Tēvzemei un brīvībai” vecākajā daļā ir daudz brīnišķīgu cilvēku. Bet, politiskie procesi liecina, ka ne jau šie godīgie, sirdskaidrie cilvēki veido no šīm partijām izveidotās „Nacionālās Apvienības” politiku. Šobrīd viņiem ir milzīgs uzticības kredīts, biedru un ierindas vidū, pat tāda aprobežota, suniska uzticība, kas neredz darbus, bet klausās saukļos un tic gaišajam vadoņu tēlam. Līdzīgi, desmit un vairāk gadu pagātnē uzvedās TB/LNNK atbalstītāji. Tas nekas, ka partijas spice morāli izvirta, vienu pēc otra darīja lietas, kas bija pretējas savu vēlētāju gribai, iepinās visnepatīkamākajos skandālos. Ierindas biedri un atbalstītāji aiztaisīja acis, lai to neredzētu, un, kad to vairs nevarēja, meklēja jebkurus aizbildinājumus savu vadoņu nedarbiem: sauca tos par ienaidnieku un čekistu safabricējumiem, gan taisnojās’, ka „citi vēl sliktāki”, apelēja pie vēlētāju jūtām, ka „lai kādi blēži šie arī nebūtu, vienalga jābalso par viņiem, jo viņi esot vienīgie, kas kaut cik aizstāv latviešus". Apelēja pie mazākā ļaunuma. Visu Latvijai! daļa bija TB/LNNK jaunā maiņa, kas nāca īstajā brīdī, kad vecā gvarde bija pat uz āru sāka izskatīties gaužām bēdīgi- jaunāki, atraktīvāki, ārišķīgāki, mācēja dziedāt, karogus nest, teatrālus uzvedumus rīkot. Sejas jaunas, bet tikumi taču tie paši. Uz āru skaļi saukļi, daži lipīgi un pievilcīgi politiskie jājamzirdziņi: uzturēšanās atļaujas un tā sauktās māmiņu algas, un aktīvs propagandas aparāts, kas visu laiku šos jautājumus „uzsilda”’. Bet, realitāte: latu likvidēja ar NA jūdasu balsojumu, kandidāts uz Eiroparlamentu Roberts Zīle- pirmā kalibra „Briseles Pelše”, kas sapņo par ķīniešu kvartāliem jeb čainataunām Rīgā, jo ķīnieši it kā nerunāšot krieviski, un labi integrēsies… Kultūras ministriju vada NA ministres, un ko viņas izdarījušas? Painteresējieties, kādi projekti par trešo valstu imigrantu integrāciju top šīs ministrijas paspārnē! Vēl trakāk, Kultūras ministrija tiešā veidā pabalsta karojošo homoseksuālistu trieciengrupas "Mozaīka" kultūras projektus, jeb, pareizāk būtu teikt, ārdošo darbību tradicionālo vērtību graušanai. Ārprāts sorosītu vissliktākajās tradīcijās! Un, tā varam turpināt un turpināt. Nevarētu jau pārmest, ja viņi skaidri definētu, ka pēc būtības ir tās pašas „Vienotības” labējais spārns. Bet viņu polittehnologi grib sēdēt ar vienu pakaļu uz diviem krēsliem: būt labie zēni, gan koalīcijā un Eiropas Savienībā, gan arī savākt to stingrās līnijas nacionālistu balsis, kuri grib patiesu neatkarību, arī no Briseles, un sagaida arī visādi citādi radikālu bezkompromisa nacionālo politiku. Ilgi šāda laipošana nevar turpināties.</span><br />
<em style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;"><br style="border: none; color: inherit; font-family: inherit; font-size: inherit; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit; text-transform: inherit;" />DDD: NSS vairākus gadus Liepājā ir rīkojusi 16. marta gājienu. Vai tāds būs arī šogad? </em><br />
<br style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;" />
<span style="background-color: #fafafa; font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif; font-size: 12px;">V.B.: Pagājušogad bija. Mēs, daži NSS veterāni to pieteicām kā privātpersonas. Arī šogad ir ieceres, jo Liepājā gājienu tradīciju iedzīvinājām 2000-šo gadu sākumā. Ja atceraties, 2006. un 2007. gadā NSS kopā ar Latviešu Nacionālistu klubu bija starp Rīgā notiekošā 16. marta gājienu organizētājiem – arī, kad žogs bija apkārt Brīvības piemineklim. Tāpat kā visus gadus, nozīmīgākais pasākums tomēr būs gājiens uz Brīvības pieminekli. Vienīgi neiet pie sirds daži politkorekti plakāti, kas pēdējos gados uzradušies gājiena laikā, un manuprāt nav īsti ne laikā, ne vietā.</span><br />
<em style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;"><br style="border: none; color: inherit; font-family: inherit; font-size: inherit; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit; text-transform: inherit;" />DDD: Kādai, tavuprāt, šobrīd ir jābūt 16.marta idejai?</em><br />
<br style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;" />
<span style="background-color: #fafafa; font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif; font-size: 12px;">V.B.: Vienmēr esmu teicis un uzskatījis, ka 16. marts ir latviešu pretestības diena –pretlatviskajai sistēmai, un mūsu vēstures viltošanai, lai izpatiktu ar politkorektuma slimību sirgstošajiem Rietumiem, un netracinātu agresīvo Austrumu kaimiņu. Ja 90-to gadu sākumā varēja skaidri un gaiši runāt – jā, tā ir latviešu Leģiona karavīru atceres diena, tad šobrīd, kad leģionāru paliek aizvien mazāk, 16. marts iegūst citu nozīmi. Leģions pats par sevi ir simbols tautas pretestībai, cīņai par neatkarību. Jā, neērts simbols, tādēļ no tā izvairās vadošie, – tie, kas mūsu valsti ir sagrāvuši, mūsu tautu pazemojuši nav pat mēģinājuši izlabot vēsturisko netaisnību, kaut mēģinot veikt okupācijas seku likvidāciju pilnā apmērā, kas, protams, iekļauj arī dekolonizāciju. Viņi izvēlējušies nevis celt nacionālu, neatkarīgu valsti, bet locīties svešu kungu un lielvaru priekšā. Kā vakar Maskavas, tā šodien Briseles. Šo dienu atzīmē tie, kuri ir nesamierināmā pretrunā ar šī 4. maija Republikas politiku.</span><br />
<br style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;" />
<em style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;"><br style="border: none; color: inherit; font-family: inherit; font-size: inherit; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit; text-transform: inherit;" />DDD: Kāpēc “Visu Latvijai!”, kas tagad apvienojusies ar “TB/LNNK” un kļuvusi par “Nacionālo apvienību”, esot Saeimā, piedalās 16.marta gājienā, bet negrib runāt par nepieciešamību veikt Latvijas deokupāciju un dekolonizāciju? </em><span style="background-color: #fafafa; font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif; font-size: 12px;"></span><br />
<br style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;" />
<span style="background-color: #fafafa; font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif; font-size: 12px;">V.B.: Es nezinu vai ir vērts iztirzāt šīs partijas nostādnes, tik pat labi mēs varam apspriest „Vienotību”, Zaļo Zemnieku savienību vai Reformu partiju. Atcerieties, bija konkurss skolēniem un studentiem par Latvijas dekolonizāciju un deokupāciju, kas tapa pateicoties apgādam „Vieda”. Man bija gods būt starp šī konkursa uzvarētājiem, tātad mans viedoklis ir skaidrs. Kopš tā laika ir aizritējuši četrpadsmit gadu. Kopš 1991.gada, kad dekolonizācija kā tiesiski pamatots un praktisks pasākums varēja tikt uzsākts, un tam vajadzēja tikt uzsāktam, pagājuši 23 gadi… Ko es ar to gribu teikt? 23 gadi ir aizlaisti vējā, katrs gads ir samazinājis iespēju veikt dekolonizāciju tiesiskā ceļā. Tas, ka dekolonizācijai jeb okupācijas laikā nelikumīgi iepludināto civilokupantu repatriācijai uz izcelsmes valsti, vajadzēja tikt veiktai, ir neapstrīdami. Tas, ka tā netika veikta, neapšaubāmi ir noziegums pret latviešu tautu un mūsu interesēm, un ir radījis sekas, destruktīvas, valsts drošību un neatkarību apdraudošas Krievijas piektās kolonnas veidolā un vēl daudzās citās izpausmēs, kuras varētu uzskaitīt gari un plaši. Taču, diemžēl, mēs šobrīd varam runāt par noziegumu morālās, ne tiesiskās kategorijās, ja pieņemam, ka vara bijusi pašu ievēlēta, un rīkojusies tā, kā ir rīkojusies. Tā ir rūgta patiesība, kas daudziem kož acīs, tajā skaitā arī man, bet tautā nekad nav bijis tāds pieprasījums pēc nacionālistiskas politikas, arī dekolonizācijas, lai vara būtu jutusies spiesta to veikt. 1996.gadā tika vākti iedzīvotāju paraksti referendumam par ļoti labu Pilsonības likuma projektu, kas faktiski būtu neitralizējis civilokupantu iespējas iegūt jebkādu politisko varu. Informācija par to bija, taču nesavāca pietiekami daudz parakstu, lai referendums notiktu. Paši latvieši neizmantoja iespēju. Otrajā piegājienā, 1998.gadā tikām līdz referendumam, kurā bija jāizšķiras starp mēreni sliktu pilsonības likumu, un ļoti sliktu, kas tapa pēc Briseles priekšrakstiem, faktiski tagadējo, kas pavēra neierobežotas iespējas civilokupantiem iegūt Latvijas pilsonību. Atceros, es toreiz vēl pusaudzis būdams brīvprātīgi gāju uz dažādiem izklaides pasākumiem, apkrāvies ar izdales materiāliem, lai aģitētu pret pilsonības likuma mīkstināšanu. Kas notika? Paši latvieši referendumā nobalsoja par savu pašnāvību! Par tādu pilsonības piešķiršanu, kāda tā ir šodien, par masveida naturalizāciju, okupācijas un kolonizācijas seku legalizēšanu! Toreiz taču balsstiesīgie bija pārsvarā tikai latvieši… Kā lai šādos apstākļos veic tiesisku dekolonizāciju, lai arī cik tā nebūtu nepieciešama un taisnīga? Es visu laiku piesaucu gadus. Kādēļ? Jau pirms daudziem gadiem mūsu pašu tautieši nebija gatavi realizēt vēsturisko taisnīgumu, šodien noskaņojums ir vēl daudz bēdīgāks. Kā tas ir noticis? Var saukt daudz iemeslus: vienaldzību, propagandas iedarbību un vēl citus, taču es gribētu piesaukt manuprāt izšķirošo- sadzīvisko sajaukšanos. Lielākā valsts iedzīvotāju daļa koncentrējusies Rīgā un vēl dažās pilsētās- gan sveštautieši, gan latvieši. Bet šajās pilsētās, kurās ir ļoti liels svešo īpatsvars, notikusi pamatīga sajaukšanās. Teju katram otrajam latvietim rados ir kāds nelatvietis no tiem, kas ieceļojuši okupācijas laikā. Ja nav rados tad ir draugu lokā, starp kolēģiem, kaimiņos. Diemžēl, mēs kā tauta neesam mācējuši nošķirties no svešajiem ienācējiem. Un tur arī ir atbilde, kāpēc dekolonizācija nav bijusi un nav pieprasīta. Jo teju katram ir kāds rads, draugs vai kaimiņš, kuru „noteikti vajag atstāt”’, pat ja pārējos vajadzētu sūtīt atpakaļ uz dzimteni. Tāda ir situācija, lai kā mums arī tas nepatiktu. Cilvēciski var saprast tos, kuriem tāda situācija ir ģimenē. </span><br />
<br style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;" />
<em style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;"><br style="border: none; color: inherit; font-family: inherit; font-size: inherit; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit; text-transform: inherit;" />DDD: Vai tādēļ vajadzētu atteikties no dekolonizācijas?</em><br />
<br style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;" />
<span style="background-color: #fafafa; font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif; font-size: 12px;">V.B.: Nē, nē – pavisam noteikti tas jādara, bet jādomā, kā! Labais moments visā ir tas, ka pretēji valsts varas bezdarbībai, noteikti procesi par labu latviešiem notiek dabiski. Ja 1989,gadā latviešu Latvijā bija 51%, tad tagad ir jau 62%. Man personiski labi ir redzama situācija dzimtajā Liepājā. Te, totālas kolonizācijas un pārkrievošanas politikas rezultātā, 1989.gadā vairs dzīvoja tikai 38% latviešu, un latviešu valodu ielās dzirdēja visnotaļ reti. Iestādēs visas lietas kārtojās okupantu ieviestajā krievu mēlē. Pārdevēja veikalā latviski neapkalpoja un milicis uzstājīgi pieprasīja, lai tu runā ar viņu krieviski. Tagad latviešu Liepājā jau ir ap 55%. Īpaši interesanti bija lasīt statistiku par pēdējiem desmit gadiem, no kā var secināt, ka Liepāja zaudējusi aptuveni 13 tūkstošus iedzīvotāju. No tiem- 10 tūkstoši ir tieši sveštautieši! Vai šie šķietami pozitīvie procesi ļauj mums atslābināties un ieslīgt pašapmierinātībā, tā teikt sapņojot, ka vēl pēc desmit gadiem situācija būs pavisam laba? Domāju, ka nekādā gadījumā? Tā sveštautiešu skaita dilšana notiek ļoti lēni, jebkurš piekritīs, ka teju 40% sveštautiešu, no kuriem absolūtais vairums turklāt ir krievu, joprojām ir milzīgs drauds. Kas vēl ir sliktāk nekā jebkad, ir tas, ka šajos gados viņi ir nostiprinājuši savas pozīcijas ekonomikā, vairāki simti tūkstošu ieguvuši Latvijas pilsonību, un līdz ar to politisko ietekmi, vienlaikus viņi savā masā ir kļuvuši vēl agresīvāki, mums naidīgāki. Jāsaka, Krievijas mediju telpa un ietekmes aģentūra maksimāli ir izmantojusi visas iespējas, lai formētu mums lielu, monolītu, manipulējamu un latviešiem ļoti bīstamu iekšējo ienaidnieku, pēc analoģijas ar Ukrainu, konkrēti Krimu. Kāda ir vietējās simtiem tūkstošu lielās Krievijas piektās kolonnas domāšana, labi ilustrē aptauja, kas liecina, ka vairums no viņiem atbalsta Krievijas noziegumus Ukrainā. Bez šaubām, ja pienāks Latvijas kārta, viņi šaus mums mugurā! </span><br />
<em style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;"><br style="border: none; color: inherit; font-family: inherit; font-size: inherit; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit; text-transform: inherit;" />DDD: Tu skaudri, bet patiesi raksturo pašreizējo situāciju. Taču, kā rīkoties latviešiem?</em><br />
<br style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;" />
<span style="background-color: #fafafa; font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif; font-size: 12px;">Kā jau minēju, latviešu pašu vainas dēļ mēs nevaram vairs sapņot, ka dekolonizācija notiks vienkāršoti- vienā jaukā dienā tiks pieņemts likums un visi draudzīgi ar koferiem rokās sasēdīsies vilcienos ar vienvirziena biļetēm uz Maskavu, Tambovu, Birobižanu vai kur vēl. Tā nenotiks. Varbūt mums vārdam dekolonizācija jādod jauns saturs, ar to saprotot ikvienu darbību, jebkādā veidā, kas samazina sveštautiešu īpatsvaru, ietekmi, un dara Latviju latviskāku. Kādi būtu praktiskie soļi, par kuriem es iestājos? Pirmkārt, nekavējoties apturēt noziedzīgo naturalizācijas procesu, vienlaikus iesaldējot pilsonību visiem naturalizētajiem kolonistiem. Uz kāda pamata? Ļoti vienkārša- Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) savā darbībā ir veikusi pārkāpumus. Ir bijuši gadījumi, kad pilsonība tikusi tirgota, tie ir fiksēti. Konkrēti iestādes darbinieki ir pieķerti aiz rokas un notiesāti! Tas, ka pilsonību ir ieguvušas personas, kas neprot latviski, kaut vai konkrēti skandalozi slavenais eksdeputāts Valērijs Kravcovs, liecina, ka (PMLP) darbinieki bijuši korumpēti daudz lielākos apmēros, un pieķerti ir tikai nedaudzi un, nešaubos, bijuši arī tādi, kas vienkārši nolaidīgi izpildījuši dienesta pienākumus. Lūk, iemesls pilsonības iesaldēšanai naturalizētajiem kolonistiem uz laiku, lai veiktu pārbaudi par katru konkrēto gadījumu, lai noskaidrotu, kādos apstākļos pilsonība iegūta. Tas varētu ieilgt daudzus gadus. Ļoti daudzus atsijātu. Nākamais- publiskot un izpētīt sarakstus, kas parakstījās par referendumu, lai krievu valodai piešķirtu otrās valsts valodas statusu. Pēc tam visiem naturalizētajiem, kas iesaistīti, atņemt pilsonību uz tā pamata, ka lauzuši lojalitātes solījumu. Uz tā paša iemesla, prasīt datus valsts drošību sargājošajām institūcijām par visiem aktīvistiem, kas iesaistīti pretvalstiskās aktivitātēs, sākot ar barvežiem, un beidzot ar ierindas aktīvistiem. Tas pats- atņemt pilsonību par lojalitātes solījuma laušanu. Domāju, juristi to prastu noformulēt un gana labi pamatot. Vispār, šobrīd, ņemot vērā notikumus Ukrainā, kuros tieši vietējai Maskavas piektajai kolonnai ir izšķirošā loma, situācija, lai veiktu konkrētas tiesiskas darbības pret mūsu valstī joprojām dzīvojošajiem civilokupantiem, pamatojot tās tieši ar valsts tikt modelēta arī Latvijā. Nebūt neidealizējot Rietumus, zinot, ka viņi līdz šim, sev vien zināmu apsvērumu dēļ, bijuši civilokupantu interešu sargi, jādomā, ka tagad situācija tomēr ir mainījusies mums par labu, un mēs, ja arī negūtu atbalstu centieniem tikt galā ar vietējo piekto kolonnu, tad vismaz klusēšanu, skatīšanos caur pirkstiem.</span><br />
<span style="background-color: #fafafa; font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif; font-size: 12px;">Nākamais solis- ierobežot Krievijas informatīvo telpu, ko, protams, vajadzēja izdarīt jau sen, sākot ar Krievijas televīzijas kanālu apraidi. Protams, tiem, kam ir personiskais satelīta šķīvis, tie būs saniedzami jebkurā gadījumā, bet pamatā samazināt krievu mediju ietekmi var pamatīgi.</span><br />
<span style="background-color: #fafafa; font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif; font-size: 12px;">Vispār, var un vajag darīt vēl ļoti daudz lietu. Drastiski likumi, kas nepieļauj pretvalstisku organizāciju veidošanu, likums, kas politiskajās partijās ļauj darboties tikai Latvijas pilsoņiem, citu valstu pilsonību ieguvušo vienkāršota izraidīšana no valsts par noziedzīgiem nodarījumiem. Maksimāli popularizēt sveštautiešiem izceļošanu no valsts, vienalga kurā virzienā- uz Austrumiem vai Rietumiem, galvenais ārā no Latvijas. Tā mēs varam turpināt un turpināt, bet visa problēma ir tā, ka mēs to gribam, bet neesam pie vara, savukārt, tie kas ir pie varas to negrib un nekad nav gribējuši, un, varu saderēt, nekas nemainīsies tuvākajā laikā. Viņi pat nav gatavi uz tik elementāru soli, kā pārtraukt uzturēšanās atļauju tirdzniecību ārvalstniekiem! Par, ko vispār tad runāt?</span><br />
<span style="background-color: #fafafa; font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif; font-size: 12px;">Katrā ziņā, šobrīd galvenais, ko varu ieteikt- esam latvieši, audzinām savus bērnus par latviešiem ar lielo burtu! Audzinām viņus par nacionālistiem, paši esam tādi jebkurā situācijā, un velkam savā pusē un vidū tos, kas pagaidām vēl ir vienaldzīgi. Organizēties grupās, kas nepieciešamības gadījumā, būs gatavas lielāku konfliktu gadījumā, rīkoties tieši, bez bailēm un šaubīšanās. Domāju, ir skaidrs, ko ar to domāju. Tas šobrīd ir teju vienīgais, ko varam mēs paši.</span><br />
<em style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;"><br style="border: none; color: inherit; font-family: inherit; font-size: inherit; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit; text-transform: inherit;" />DDD: Ukrainā nacionāli noskaņotie vairs neizturēja un mainīja valdošos.</em><br />
<br style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;" />
<span style="background-color: #fafafa; font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif; font-size: 12px;">V.B.: Nav tik vienkārši ar Ukrainu. Sāksim ar to, ka Maidanu organizēja Rietumu liberāļu ietekmes aģentūra savās interesēs, kas nepavisam nav tas pats, kas ukraiņu nacionālās intereses. Sajutuši pretspēku no Janukoviča rīkļurāvējiem, viņi bija gatavi padoties. Bet notika tas, ar ko Briseles un Vašingtonas aģentūra nebija rēķinājusies, proti, parādījās trešais spēks- radikāli, bezkompromisa ukraiņu nacionālisti. Viņi bija tie, kas izglāba situāciju, noturēja barikādes izšķirošajā brīdī. Liberasti, parlamentārie politikāņi, ieskaitot tur pārstāvētos tā sauktos nacionāļus no „Svaboda” jau tirgojās ar Janukoviču, bija gatavi kompromisam, zākāja ar nūjām un akmeņiem bruņotos nacionālistus no „Ļabējā sektora” par provokatoriem… Bet, „Labējais sektors” noturējās, pat neskatoties uz nodevību, un ar savu milzu pārliecību un nebaidīšanos iet nāvē, iedvesmoja pārējos. Protams, ne Briseles, ne Vašingtonas globālisti un internacionālais kapitāls nav ieinteresēti nacionālistu ietekmes pieaugumā, un viņi centīsies tos nospiest malā jebkuriem līdzekļiem. Dod Dievs nacionālistiem gudrību un veiksmi savas iekarotās pozīcijas noturēt, nostiprināt un izmantot tālākā cīņā. Ko var mācīties no Maidana, ir tas, ka dažiem simtiem augsti motivētu un disciplinētu nacionālās idejas fanātiķu, ir iespējams izmantot krīzes situāciju, nekārtības, nekārtības, lai panāktu izšķirošo lūzumu savā labā. „Labējais sektors” taču sākotnēji sastāvēja tik no dažiem simtiem. Kijevas Maidanā barikādēs vispār cīnījās daži tūkstoši… Nelaime, mums šobrīd pat nav to dažu simtu. Tie jārada. Jāorganizējas. Arī te var pienākt brīdis, kad dažiem simtiem var rasties iespēja izšķirt vēstures gaitu.</span><br />
<em style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;"><br style="border: none; color: inherit; font-family: inherit; font-size: inherit; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit; text-transform: inherit;" />DDD: Latviešiem varbūt vajadzētu gatavoties šādam pavērsienam, lai pēc varas maiņas spētu kļūt par noteicējiem un mainīt valsts politiku par labu latviešu tautai.</em><br />
<br style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;" />
<span style="background-color: #fafafa; font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif; font-size: 12px;">V.B.: Pilnīgi piekrītu tam, ka vēlēšanu ceļā pārmaiņas nebūs – tikai revolūcija spēs ko mainīt. Precīzāk, vispirms radīsies jukas valstī, vienalga, kādi iemesli tās arī neizraisītu, tad mums varētu pavērties iespēja. Bet, es atkārtoju un atkārtošu- organizējamies! Latviešu nacionālistu galvenā problēma ir tā, ka rīcībspējīgi viņi ir tikai virtuālajā vidē, sociālajos tīklos. Uzrakstīt superradikālu komentāru, nolamāt okupantus, ar to noņemot sev spriedzi, nav izeja. Nekas no tā nemainīsies. Sazināmies, un darām, trenējamies fiziski un garīgi, veidojam spēku realitātē nevis virtuāli, un būs rezultāts.</span><br />
<em style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;"><br style="border: none; color: inherit; font-family: inherit; font-size: inherit; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit; text-transform: inherit;" />DDD: Sava veida revolūcija Latvijā bija Atmodas laikā, bet latvieši neizmantoja situāciju sev par labu. Ja mums šobrīd būtu tāda situācija kā Ukrainā, man šķiet, ka mēs atkal nespētu to izmantot.</em><br />
<br style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;" />
<span style="background-color: #fafafa; font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif; font-size: 12px;">V.B.: Diemžēl, taisnība. Vismaz šobrīd. Nav pietiekami daudz to, kuri izšķirošā brīdī, būtu gatavi kauties un paņemt varu. Es runāju tieši par nacionālistiem. Ir iespējams tāds fenomens kā masu nemieri, bet, lai tos ievestu mums izdevīgās sliedēs jābūt tiem, kas paceļ karogu, un notur to nerēķinoties ar spiedienu, meliem, nodevību, pat lodēm. Toties mums ir ļoti daudz ņurdētāju, ņaudētāju, mūžīgi ar visu neapmierināto, tikai nelaime, ka šie domā tikai par personisko ledusskapi. Kas viņus izvestu ielās? Ne jau tautas intereses! Algu samazinājums, cenu kāpums, darba zaudēšana. Kolīdz šīs personiskās problēmas būs atrisinātas, viņus nekas vairs neinteresē. Un, kas ir pats bēdīgākais, dažādu cilvēku slāņu vidū izplatījusies pārliecība: „latvieši vainīgi pie tā, kas notiek valstī”. Pie nabadzības, valsts nozagšanas, pie visa, kas noticis pēdējo divdesmit gadu laikā. Vēlēšanās tagad balsos par „krieviem”, lai sodītu latviešus. Es, protams, varu piekrist, līdzšinējā politiskā elite, ir pārsvarā latviskas izcelsmes, bet ar tādu domāšanu mēs kā tauta esam nolemta. </span><br />
<em style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;"><br style="border: none; color: inherit; font-family: inherit; font-size: inherit; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit; text-transform: inherit;" />DDD: Būšu varbūt skarba, bet, ja tie cilvēki domā ar kuņģi vēl un dažiem citiem orgāniem, kas atrodas zem jostas vietas – nezinu, vai tos maz var saukt par latviešu tautas pārstāvjiem. Tie drīzāk ir pūļa ļaudis. Mūsu “DDD” lasītāji, tavi domubiedri Liepājā taču nedzīvo labāk par pārējiem un tomēr neviens nebalsos ne par “Saskaņas centru” tikai tādēļ vien, ka varbūt tad dzīvosim labāk. Problēma jau ir cilvēka apziņas līmenī.</em><br />
<br style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;" />
<span style="background-color: #fafafa; font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif; font-size: 12px;">V.B.: Atceries taču, ka “DDD” lasa un tās viedokļa atbalstītāji ir tautas nacionālā elite. Latvieši ar augsti attīstītu nacionālo apziņu. Es nebūšu augstprātīgs un nesaukšu sevi par nacionālo eliti, bet uzskatu, ka mani domubiedri un draugi ir nacionālā elite. Diemžēl nacionālā elite visos laikos vienmēr ir bijusi mazākums. </span><br />
<em style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;"><br style="border: none; color: inherit; font-family: inherit; font-size: inherit; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit; text-transform: inherit;" />DDD: Bet vēstures notikumus jau vienmēr ir virzījis mazākums.</em><br />
<br style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;" />
<span style="background-color: #fafafa; font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif; font-size: 12px;">V.B.: Tieši tā, skaitliskais mazākums īstajos vēsturiskajos allaž spējis paraut masu uz vienu vai otru pusi. </span><br />
<em style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;"><br style="border: none; color: inherit; font-family: inherit; font-size: inherit; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit; text-transform: inherit;" />DDD: No ES puses visām dalībvalstīm mēģina uzspiest pamatnācijām nevēlamu imigrācijas politiku, nosakot, ka ik gadu jāpieņem noteikts skaits imigrantu, kuri ne tikai nezina nacionālo valodu, bet arī kultūras un pat ārēji krasi atšķiras no, piemēram, Latvijas iedzīvotājiem. Nespēdami atrast argumentus, kādēļ netiek veikta dekolonizācija, politiķi un citi pēc rakstura niecīgi cilvēciņi tēlo, ka viņiem rūp Latvijas un latviešu liktenis un paziņo, ka labāk lai te ir krievvalodīgie, nekā kaut kādi iebraucēji no Āfrikas vai Ķīnas. Varbūt viņiem taisnība – varbūt tiešām labāk izvēlēties krievvalodīgos kolonistus?</em><br />
<br style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;" />
<span style="background-color: #fafafa; font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif; font-size: 12px;">Viktors Birze: Vispār, latviešiem ir ļoti raksturīgi izvēlēties starp lielāku un mazāku ļaunumu. Potenciālās imigrācijas draudi, nekādi nemaina to, kas ir skaidrs- te dzīvo daudzskaitlīga, un bīstama Krievijas piektā kolonna. Taču, no otras puses, labi, ka šiem jautājumiem tiek pievērsta uzmanība. Nekontrolēto migrācijas procesu rezultātā, Rietumeiropā ir ieceļojuši miljoniem nēģeru, aziātu, arābu un citu eiropiešiem svešu rasu piederīgie. Tā ir milzīga problēma, kas līdzi nes noziedzību, terorismu, sociālo spriedzi, un vēl neredzētu apdraudējumu Eiropas kultūras identitātei. Ticiet man, zinu ko runāju, jo pats esmu kādu laiku pavadījis Rietumeiropā. Eiropieši, baltā rase, ikviena tai piederīgā tauta, ieskaitot latviešus, šobrīd atrodas iznīcināšanas, precīzāk sacīt- pašiznīcināšanās procesā. Dažādu apstākļu dēļ, Latvija, kas cietusi no okupācijas varas īstenotās kolonizācijas un rusifikācijas, nav saskārusies ar tām problēmām, kuras izjūt Rietumeiropa trešās pasaules valstu piederīgo imigrācijas rezultātā. Atcerieties, lielajās Rietumeiropas metropolēs izveidojušies bīstami geto rajoni, kur pamatiedzīvotājiem bīstami spert kāju pat gaišā dienas laikā, atcerieties drausmīgos postošos grautiņus, kādus imigranti sarīkoja Lielbritānijā un Francijā pavisam nesenā pagātnē. Saprotiet, no Āfrikas un citiem tumšiem planētas nostūriem nākušajiem ir cita mentalitāte: haoss, barbarisms ir viņu stihija. Tie nav eiropieši. Bieži vien viņu izcelsmes zemēs, atsevišķa cilvēka dzīvībai nav nekādas vērtības, un šis domāšanas veids līdz ar viņiem tiek ievazāts arī Eiropā. Tie nav eiropieši. Varbūt, daudzi pietiekami nenovērtē šos draudus. Taču, tie mums ir priekšā, salīdzinoši tuvā nākotnē. Pirmie signāli ir ķīniešu lēnā, bet neatlaidīgi pakāpeniskā ienākšana Latvijā, kas gaida mūs nākotnē labi ilustrē no Rietumeiropas atgriezušās jaunās latvietes ar nenosakāmas izcelsmes tumšādainiem un šķībacainiem pēcnācējiem. Man tas liekas šausmīgi! Ja tos pašus krievus, ukraiņus, baltkrievus noteiktos apstākļos, pie pareizas politikas, iespējams asimilēt, ne visus, protams, jo viņu ir pārāk daudz, tad nēģerus vai ķīniešus asimilēt nevarēs jebkādos apstākļos, nenodarot šausmīgu skādi mūsu tautas genofondam.</span><br />
<em style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;"><br style="border: none; color: inherit; font-family: inherit; font-size: inherit; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit; text-transform: inherit;" />DDD: Iespējams, ja mēs kā tauta būtu spējīgi veikt deokupāciju un dekolonizāciju, tad mēs spētu sevi aizsargāt arī no šiem jaunajiem migrantiem. Protams, Eiropa mums tos uzspiestu, bet mēs varētu atrast iespēju tos nepieņemt. </em><br />
<br style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;" />
<span style="background-color: #fafafa; font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif; font-size: 12px;">V.B.: Mūsu problēma ir tā, ka šajā jautājumā esam spiesti cīnīties divās frontēs. No vienas puses okupācijas mantojums Krievijas stutētās piektās kolonnas veidolā, no otras- Rietumeiropas kosmopolītisms, multikulturālisms ar visai neiepriecinošām perspektīvām. Jāspēj turēt abas frontes. Abas! Viena problēma- okupācijas un kolonizācijas sekas jau ir kā ielaista slimība, kas jāārstē, un tur mēs vienmēr varam atsaukties uz ārējo vainīgo- Padomju Savienību. Taču, ja mēs ielaidīsim valstī tagad jaunus imigrantus, tur nebūs ko vainot, tas būs mūsu lēmums. Mums ir fantastiskas iespējas izmantot to, ka viņu faktiski vēl nav, un īstenot tādu politiku, kas nepieļautu viņu ieceļošanu. Diemžēl, pat redzot visas tās problēmas, kas skārušas Rietumus dēļ kroplīgās, pašiznīcinošās imigrācijas politikas, valsts politikas veidotāji nemācās no tā. Kultūras ministrijas (ilgstoši NA pārziņā) paspārnē nesen kā sācis tapt manis jau minētais „Nacionālais integrācijas centrs”, kura galvenais aprūpes objekts ir nākamie imigranti no trešās pasaules valstīm. Izskatās, „augšas” jau ir izlēmušas nepretoties jauniem migrācijas viļņiem Mana personiskā nostāja: šobrīd jāglābj to, kas vēl ir glābjams! </span><br />
<em style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;"><br style="border: none; color: inherit; font-family: inherit; font-size: inherit; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit; text-transform: inherit;" />DDD: Diemžēl nacionāli un morāli ētiskā situācija visā Eiropā un pasaulē ļoti strauji pasliktinās. Atliek vien cerēt, ka latvieši attapsies pirms būs neatgriezeniski degradējušies. </em><br />
<br style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;" />
<span style="background-color: #fafafa; font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif; font-size: 12px;">V.B.: Rietumu pasaule šodien pati sevi iznīcina! Saknes šiem procesiem var meklēt vēl Aukstā kara gados, kad ienaidnieku morāles iznīcināšana bija viens no komunistu ieročiem, lai iegūtu varu pasaulē. Komunistu ietekmes aģentūra iespiedās Rietumu humanitārās inteliģences aprindās, universitātēs, izklaides industrijā, Holivudas „sapņu fabrikās”, vārdu sakot visur, no kurienes varēja iedarboties uz cilvēku prātiem. Kultūrmarksisms ir vesels fenomens, kuru nevar izskaidrot intervijas ietvaros, bet, kam būtu jāvelta mazākais rakstu sērija. Komunistiskā sistēma faktiski ir sabrukusi, taču viņu inspirētā pašiznīcināšanās nāves kultūra, domāta Rietumu pasaules iznīcināšanai, ir kļuvusi pašpietiekama un pārvērtusies par pilnīgi patstāvīgu globālu varu- ideoloģisku, politisku un komerciālu. Pirmkārt, ir izaugušas jau vairākas jaunas paaudzes, kas dzimušas pēc tā saucamās seksuālās revolūcijas, kas ir uzaugušas morāli neveselīgā klimatā, caur televīziju un izklaides industriju uzņēmušas tikai baudas un neveselīgas seksualitātes kulta cildinājumu (pornogrāfija, brīvo attiecību popularizācija), ar preses starpniecību sapratuši, ka patriotisms ir nosodāms, jo aizvaino citas tautības un vispār ne pie kā laba nenoved, ka stipras nacionālās jūtas un savas nācijas tiesību aizstāvība ir tikai solis līdz terorismam, bet tradicionālas laulības ir vecmodīgas, neatbilst laikmeta prasībām, diskriminē sievietes, un vispār, svarīgāk ir veidot strauju profesionālo karjeru, apmeklēt skaistumkopšanas procedūras, seksuāli atbrīvoties un nesteigties ar pēcnācēju radīšanu, jo darbaspēku vieglāk ir importēt no nabadzīgajām trešās pasaules valstīm, un bez visa tā , augstskolā mums vēl cilvēki ar akadēmiski skanīgiem tituliem nolasa lekciju kursus par to, ka nav absolūtu vērtību, viss ir relatīvs, pat Dieva vārds ir apšaubāms, un šīs lekcijas parasti ir piebārstītas ar vārdiem „tolerance, „iecietība”, „cilvēktiesības”... Šie cilvēki neko citu nav redzējuši un dzirdējuši un citu, labāku pasaules modeli nepazīst, viņi ir uzauguši deformētajā greizo spoguļu valstībā, citu dzīvi nepazīst un pat nespēj iedomāties, ka pastāv alternatīva esošajai. Ja tu mēģināsi pārliecināt viņus par pretējo, labākajā gadījumā tevi vienkārši neņems par pilnu, sliktākajā- nosauks par tumsonīgu fašistu un pasludinās par politisku ekstrēmistu, kas apdraud valsts drošību. Šie cilvēki no bērnības ir indēti ar šo amoralitātes, visatļautības un ārdošā liberālisma indi, viņi pie tās ir pieraduši un kļuvuši no tās atkarīgi. Nāves kultūra ir viņu dzīvesveids un no tās idejām viņi ir kļuvuši atkarīgi, paši pieprasot vairāk seksa un vardarbības televīzijā, aizvien rafinētākas izvirtības seksuālajā dzīvē, pamatīgākas orģijas izklaides industrijā, un protams, lielāku viltus brīvību politiskajā dzīvē, lai nekādas normas ne reliģiskas, ne morālas, ne arī nacionālas, neierobežo viņu „fundamentālās cilvēktiesības” darīt pilnīgi visu, kas vien ienāk prātā ar savu dzīvi, ķermeni un garu, nospļaujoties par pārējo sabiedrību un nokaujot sevī jebkādu pienākuma apziņu. Tādā veidā, tas, ko komunisti radīja politiskiem mērķiem, kā ieroci pret pasauli- viņu ietekmēti masu mediji, izdevniecības, kinoindustrija, izklaides bizness un pats galvenais- destruktīvais saturs, ir pārvērties milzīgās biznesa korporācijās, kas amoralitāti un netiklību ražo pēc fabrikas principa un iegūst milzu peļņu. Šajā biznesā tiek apgrozītas neiedomājamas naudas summas un aiz tā stāv milzīgas intereses. Šis pats bizness ir radījis sev spēcīgu politisko lobiju un kontrolē Rietumu politisko mašinēriju ar konkrētu mērķi- uzturēt šo melu, ļaunuma un visatļautības sistēmu, kas tiek dēvēta par demokrātisku, liberālu, atvērtu, multikulturālu un pilsonisku, kas grēku, amoralitāti un nāvi pērk kā preci un patērē neiedomājamos daudzumos. Tāda, diemžēl, ir situācija, un Latvija ir ceļā uz to pašu bezvērtību sabiedrību, kas plaukst Rietumeiropā, bez ģimenes vērtībām, saknēm, tradīcijām, toties ar pederastu „laulībām”. Paskatieties apkārt, kā jaunatne mainās mūsu acu priekšā, kā katra paaudze izaug aizvien egoistiskāka, savu vēsturi nezinošāka, atrauta no saviem senčiem. Runājot par patriotismu. Vai tad kāds cenšas to viņos ielikt? Šobrīd tā jaunietim ir ļoti apzināta, paša izvēle- būt apzinīgam latvietim, jo valsts to neveicina. Nedaudzi paši līdz tam nonāk, labākajā gadījumā pateicoties ģimenes tradīcijām, ja ir paveicies ar tādu ģimeni. Lauku novados, paldies Dievam, ir vēl tāda struktūra kā Jaunsardze.</span><br />
<em style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;"><br style="border: none; color: inherit; font-family: inherit; font-size: inherit; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit; text-transform: inherit;" />DDD: Tu saki, ka esi pesimists, bet tu gluži vienkārši patiesi raksturoji situāciju. Kāds dzinulis tomēr liek tev darboties, mēģināt ko labot? Kādi ir tavas darbības motīvi?</em><br />
<br style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;" />
<span style="background-color: #fafafa; font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif; font-size: 12px;">V.B.: Teikšu tā – kamēr būs tā sauja latviešu, kuri gatavi upurēties, mūsu tautas lāpa vēl nenodzisīs. Situācijās, kad notiek lieli un grandiozi pavērsieni, tieši domājošais, tikumiskais mazākums uzņemas vadību pār pūli, kas domā ar kuņģi un citiem orgāniem.</span><br />
<span style="background-color: #fafafa; font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif; font-size: 12px;">Tiem, kuri apzinās, cik sliktā situācijā ir latviešu tauta, nevajadzētu bezcerībā nolaist rokas un teikt – mēs jau neko nevaram, mūsu ir maz. Manuprāt, šiem cilvēkiem, kurus es gribu saukt par Latviešiem ar lielo burtu, ir savstarpēji jāsadarbojas, jādomā, kā var cits citam palīdzēt gan biznesā, gan ikdienas dzīvē. Dzīvē ir pierādījies, ka latvietim sadzīvisko problēmu risināšanai jāvelta daudz laika un enerģijas, kas būtu vajadzīga kopējai idejai. Un, vēl- bērni un mazbērni. Audzināt viņus par Latviešiem, neļaut sistēmai viņus degradēt līdz radījumu līmenim. Patiesībā ir daudz jauniešu, kas ir sava ceļa, savas patiesības meklējumos. Pacentieties vismaz dažus, kaut vienu, uzvest uz pareizā ceļa. Tā ir smalka padarīšana, atrast pareizo pieeju cilvēka dvēselei tā, lai tā atsaucas, bet tas ir tā vērts. Vairāk vērts nekā desmit gudri sacerēti raksti tiem, kurus tāpat vairs pārliecināt nav vajadzības. Katrs jauns latvietis, kas nostājās uz nacionālisma ceļa, pagarina mūsu tautas eksistenci.</span><br />
<span style="background-color: #fafafa; font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif; font-size: 12px;">Patiesībā ideju, ko vajadzētu darīt, ko varētu darīt, man ir daudz. Ar nožēlu un kaunu jāsaka, ka daudz kas noteikti paliks vien galvā. Viens daudzko nevaru pavilkt, kas gribētu līdzēt, nav daudz. Domāju, sanākot kopā, saliekot galvas un rokas kopā, daudz ko varētu paveikt. Patiesībā tā ir liela nelaime, ka daudzi ļoti gaiši un nacionālajai idejai uzticīgi cilvēki, ir nospiesti pasivitātē dēļ sadzīviskām problēmām. Zinu daudzus, kas gribētu ko darīt, bet nevar, jo visus spēkus paņem darbs, ģimene, līdzekļu trūkums, cīņa par eksistenci. Tas ir liels zaudējums mums visiem.</span><br />
<em style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;"><br style="border: none; color: inherit; font-family: inherit; font-size: inherit; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit; text-transform: inherit;" />DDD: Šobrīd lielu troksni sacēla Krievija, protestējot pret to, ka Latvijas Saeimā ir likumprojekts, kas paredz kriminālsodu par okupācijas fakta noliegšanu. Kā tu to vērtē? </em><br />
<br style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;" />
<span style="background-color: #fafafa; font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif; font-size: 12px;">V.B.: Situācijā, kādā esam, atbalstu, jo citas izvēles nav. Bet, es nevaru atturēties nepasakot to, kas nodarbina manu prātu. Ja patiesība jāsargā ar kriminālsodiem, tad kaut kas nav kārtībā. Kāpēc vispār pastāv šāds jautājums: bija vai nebija okupācija? Tātad ir personas, kas tā uzskata, un tā ir galvenā problēma. Nevis tā, ka viņi to pasaka, bet dzīvodami šeit, mūsu valstī, tā domā. Ja draudēs sods, viņi to nepateiks skaļi, bet vai mainīs domas? Nē taču, klusēs un naidā griezīs zobus! Avīzē „Čas” pirms vairākiem gadiem lasīju intervijas ar naturalizētajiem jaunpilsoņiem. Tie ciniskā atklātībā pateica: valodu iemācījāmies, lai noliktu eksāmenu, iegūtu pilsonību, un pēc tam balsotu par partijām, kas ieviesīs krievu valodu kā otro valsts valodu, un visiem nepilsoņiem piešķirs pilsonību. Tāpat ir ar to okupācijas noliegšanu. Viņi turēs muti tikai pašsaglabāšanās instinkta vadīti, bet lojālāki nekļūs. Sliktākais visā ir tas, ka lai šķietami apklusinātu agresīvākos un aktīvākos piektās kolonnas aktīvistus, tiek radīts diezgan nelāgs precedents. Biedē, ka atsaucoties uz šo, nākotnē var pamatīgi tikt ierobežota mūsu visu vārda brīvība. Brisele jau velk uz to, ka homoseksuāla dzīvesveida neatzīšana arī būtu jātraktē kā naida runa ar visām no tā izrietošajām sekām. Diezgan daudz Eiropā ir valstis, kur kriminālatbildība draud par holokausta vēstures pētīšanu un dažādu ar to saistīto oficiālo mītu un skaitļu apšaubīšanu. Neuzskatu, ka tas ir pareizi. Jā, principā, kā latvietis, piekrītu- okupācijas noliedzējiem nav vietas mūsu sabiedrībā, bet ir lietas, par kurām ieteiktu tālredzīgi padomāt. </span><br />
<em style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;"><br style="border: none; color: inherit; font-family: inherit; font-size: inherit; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit; text-transform: inherit;" />DDD: Vai mums tas ir tik svarīgi – varbūt, ka svarīgāka ir okupācijas fakta nolieguma kriminalizēšana, nevis tas, vai varēsim vai nevarēsim runāt par holokaustu un tā patiesajiem apmēriem.</em><br />
<br style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;" />
<span style="background-color: #fafafa; font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif; font-size: 12px;">V.B.: Domāju, ka nevienam no mums strīdēties par holokaustu, tā apmēriem un detaļām, nav pašmērķis. Diemžēl, šo jautājumu aktualizē tie cilvēki, kam holokausts ir nevis vēsturiska traģēdija, bet varas instruments, ko izmantot jebkurā situācijā, kad žīdu politiskās intereses nonāk pretrunā ar citu tautu interesēm. Jā, un arī liels bizness. Konkrēti mūs tas skar šobrīd, kad šo etnisko grupu pārstāvoši blēži mēģina radīt sev izņēmuma stāvokli, pārskatot denacionalizācijas procesu. Patiesībā tā sauktā holokausta aizsegā tiek bīdīta milzīga afēra, lai no valsts izkrāptu milzīgu naudu un vērtīgus nekustāmos īpašumus. </span><br />
<em style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;"><br style="border: none; color: inherit; font-family: inherit; font-size: inherit; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit; text-transform: inherit;" />DDD: Ja pareizi atceros, tad Urbanovičs no Saskaņas centra teica – es jau nenoliedzu, ka okupācija bija, bet nav okupantu. </em><br />
<br style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;" />
<span style="background-color: #fafafa; font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif; font-size: 12px;">V.B.: Ļoti precīzi! Tā arī ir valsts politiskais skatiens uz mūsu vēsturi jeb oficiālā pozīcija, ko apbrīnojami trāpīgi pārtvēris arī Urbanovičs. Un kas mainījies mūsu dzīvē, kopš Urbanovičs to pateica? Ķecerīga doma: bet es pat drošāk jūtos, kad redzu savu ienaidnieku atklātā pozā, tādu, kāds viņš ir. Liekulīgs, nomaskējies ienaidnieks iemidzina modrību.</span><br />
<em style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;"><br style="border: none; color: inherit; font-family: inherit; font-size: inherit; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit; text-transform: inherit;" />DDD: Tāpat mums neko nelīdzētu tas, ja Krievija atvainotos.</em><br />
<br style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;" />
<span style="background-color: #fafafa; font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif; font-size: 12px;">V.B.: Līdzētu. Tas būtu pamats, lai Latvija varētu uzstādīt nākamo prasību, kompensēt okupācijas radītos materiālos zaudējumus un piedalīties deokupācijas un dekolonizācijas īstenošanā. Tikai tas ir tāds nereāls sapnis. Krievija nekad neatzīs Latvijas okupāciju. Nekad! Jo atzīšanai nav nekāda sakara ar vēsturiskās patiesības saprašanu un noziegumu atzīšanu. Tas ir politisks lēmums ar tālejošām sekām. Nebūsim naivi: Krieviju vada pietiekami izglītoti cilvēki, kas labi zina vēsturi. Nelieti, vai precīzāk- apzinīgu Krievijas impērijas interešu sargu, nevajag jaukt ar cietpauri vai muļķi. Viņi labi zina, ka okupācija bija, un zina tos noziegumus, ko viņu priekšteči pastrādājuši, gluži tāpat kā Staļins tajā traģiskajā laikā, labi apzinājās, ko dara. Tikai, viņi nekad to neatzīs. Atzīt Latvijas okupāciju nozīmē, ka būs jāatzīst līdzīgi noziegumi pret veselu virkni valstu. Tas izraisītu milzīgu ķēdes reakciju, kad nāktu klajā visi noziegumi, sabruktu viss desmitgadēm būvētais uz meliem būvētais Krievijas vēstures mīts. Iedomājieties kādas tiesiskās, materiālās pretenzijas pret Krieviju kā Padomju Savienības mantinieci, var celt kaimiņi, arī privātpersonas. Valsts sabruktu un bankrotētu. Tādēļ, viņi nekad uz to neies. Mums tas ir jāpieņem, un nevajag dzīvot ilūzijās, ka mēs kaut ko pierādīsim, un kaut kādu taisnību panāksim Maskavā. Pavisam savādāk jārīkojas. Vienkāršoti runājot: maksimāla ekonomiskā neatkarība no Krievijas, Maskavas propagandas bazūņu aizbāšana Latvijā, aktīva diplomātiskā iesaiste jebkurās koalīcijās, kuru mērķis kolektīvā drošība no Krievijas draudiem, pat vēl vairāk- piedalīšanās jebkurās darbībās, kas vājina un drupina Krieviju kā valsti, un piektās kolonnas skaitliska samazināšana jebkuriem iespējamiem līdzekļiem. Tie man šķiet galvenie politiskie uzdevumi šajā jomā</span><br />
<em style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;"><br style="border: none; color: inherit; font-family: inherit; font-size: inherit; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit; text-transform: inherit;" />DDD: Kādēļ, tavuprāt, politiķi no dažādām partijām ik pa laikam, tēlaini izsakoties, izceļ gaismā kādu svarīgu nacionālās politikas jautājumu, ja nevēlas šīs problēmas risināt pēc būtības? Kā vērtēt, piemēram, “Vienotības” satraukuma pilnās runas par valodas referendumu, krievu skolu pāriešanu uz latviešu valodu? </em><br />
<br style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;" />
<span style="background-color: #fafafa; font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif; font-size: 12px;">V.B.: Tas vienkārši ir vistīrākais cirks. Politiskās tehnoloģijas. Tādus jautājumus, par kuriem bļauj dēļ popularitātes var atrast ļoti daudz, un ar to nodarbojas ne tikai „Vienotība”, bet pilnīgi visas Saeimā pārstāvētās partijas. Ļoti ciniska ir arī „Nacionālā Apvienība”, kas regulāri bauro, cik slikta ir valdošā vara. Piekrītu, bet ko jūs bļaujat, ja paši esat tajā valdībā, un pietiekami labi pārstāvēti, turklāt līdzatbildīgi par visu? Viņi nav varas partija, tāda esot tikai „Vienotība”, kurai esot premjers. Demagoģija! Man šķiet, ka viņi visi pār vienu kārti metami, katrs meklē savu jājamzirdziņu, par ko bļaut, uz kā izrādīties, un pie reizes kā sariebt koalīcijas partneriem. Kā indīgi skorpioni vienā burkā. Neteikšu, ka man viņu žēl, bet valsts gan no šī politikānisma un parazītisma cieš. Tagad ļoti aktualizēts jautājums par tā sauktajām legālajām narkotikām. Bet, tās indes taču atklāti tiek tirgotas vairākus gadus! Par sekām, kādas tās rada, arī runā jau gadiem. Un, vēl joprojām šie nāves tirgoņi legāli tirgojas! Piedodiet, ko visus šos gadus darīja Saeimas parazīti, ko darīja ministri? Vairāku gadu garumā nevarēja apturēt mūsu jaunatnes fizisku noindēšanu? Ja tagad, tikai tagad, kāds no parlamentārajiem liekēžiem sāk birdināt krokodila asaras, un muldēt, ka jārīkojas, tad es to uzskatu par nekrietnu liekulību. Jums bija doti gadi, neviens nekustināja ne ausu… Pat tagad jūs ne uz ko neesat spējīgi! Domāju, ka šobrīd parlamentā nav cilvēku, kam reāli interesē valsts un tautas liktenis. Tikai cirks, lai tiktu ievēlēti kārtējā sasaukumā. </span><br />
<em style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;"><br style="border: none; color: inherit; font-family: inherit; font-size: inherit; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit; text-transform: inherit;" />DDD: Bet, ja viņi šādus cirka numurus veic, tad taču viņi jūt, ka latviešiem tas ir vajadzīgs, ka latvieši tomēr ir izslāpuši pēc nacionālām lietām?</em><br />
<br style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;" />
<span style="background-color: #fafafa; font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif; font-size: 12px;">V.B.: Par valodas referendumu… Ar vienu roku politiķi paši aizdedzina mežu, bet ar šļūteni otrā rokā mēģina to apdzēst. Kas ir tie, kas pieņēma pilsonības likumu esošajā redakcijā? Kas ir tie, kas publiski muld par naturalizāciju, integrāciju, gandrīz aiz matiem velk no Tambovas un Tjumeņas iebraukušos uz naturalizācijas pārvaldi pēc pilsonības? Kas pasūta jūsmīgos avīžrakstus par lielo „progresu” naturalizācijas jomā, un ar sarkanām tulpēm sveic teju katru okupantu, kurš dabūjis pilsoņa pasi? Lūdzu, sekas šai absurdajai politikai varēja redzēt bēdīgi slavenajā valodas referendumā, tās var redzēt tajā, ka Ušakovs valda Rīgā, tajā, ka „Saskaņas centrs” kontrolē trešdaļu Saeimas . Nedod Dievs, ka sanāks pieredzēt vēl referendumu par Latvijas pievienošanos Krievijai. Okupantiem ir okupantu mentalitāte, lielai daļai krievu runā asins balss, viņi ir mūsu ienaidnieki, ar savām interesēm, bet ar veselo saprātu to var vismaz saprast. Bet, nekad nesapratīšu un neattaisnošu latviskas izcelsmes politiķus, kuri darbība vērsta uz to, lai šo svešo naidīgo elementu stiprinātu, kaut vai ar pilsonības piešķiršanu.</span><br />
<em style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;"><br style="border: none; color: inherit; font-family: inherit; font-size: inherit; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit; text-transform: inherit;" />DDD: Pēc tam ar putām uz lūpām aicina latviešus balsot, jo savādāk būs beigas nacionālai valstij.</em><br />
<br style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;" />
<span style="background-color: #fafafa; font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif; font-size: 12px;">V.B.: Jā, tieši tā. </span><br />
<em style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;"><br style="border: none; color: inherit; font-family: inherit; font-size: inherit; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit; text-transform: inherit;" />DDD: Kā tev šķiet, vai jaunā kārtība, ka pilsonībā uzņemtie, mūzikai skanot un ar asarām acīs, Saeimas sarkanajā zālē svinīgi sola uzticību Latvijai kaut ko mainīs?</em><span style="background-color: #fafafa; font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif; font-size: 12px;"> </span><br />
<br style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;" />
<span style="background-color: #fafafa; font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif; font-size: 12px;">V.B.: Neko tas nemainīs. Turklāt, nu jau teju visi naturalizēti. Palikuši pārsvarā tie gados pavisam vecie, kurus pilsonība vairs īsti neinteresē. Ļaunums šajos gados nodarīts liels. Tie ir vairāki simti tūkstošu, kas pilsonību jau ieguvuši, viņu pēcnācēji, kas to iegūst automātiski. Par to, ka būtu jāaptur naturalizācija, jāveic tās rezultātu pārskatīšana jeb plaša lustrācija, jau izteicos. Ja tam nav politiskās gribas, tad vienīgais kas atliek, tas ir cerēt, ka demogrāfiskie procesi un laiks strādās latviešu labā. Ka lielpilsētu guļamrajonu degradētā krievvalodīgās jaunatnes daļa vairāk lieto alkoholu un narkotikas, mazāk rada pēcnācējus, vairāk izceļo no valsts. </span><br />
<em style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;"><br style="border: none; color: inherit; font-family: inherit; font-size: inherit; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit; text-transform: inherit;" />DDD: Tavuprāt, vai pie varas esošie ir vienkārši stulbi vai apzināti nodevēji? Īsti gudri jau viņi nav, ja ar vienu roku posta, ar otru cenšas to labot...</em><br />
<br style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;" />
<span style="background-color: #fafafa; font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif; font-size: 12px;">V.B.: Es teiktu tā – liela viņu daļa ir vienkārši politiķi. Šī vārda sliktākajā nozīmē. Manuprāt, viņus nenodarbina šādi jautājumi, un tas ir vissliktākais šinī gadījumā, ko var pateikt. Viņi domā par savu karjeru, naudu, par iespēju shēmot, zagt utt. Visticamāk, ka viņi pat nedomā kaut kādās idejiskās kategorijās, kas notiek valstī. Tā viņiem ir ļoti liela abstrakcija. Domāju ar paaudžu maiņu, arī politiskajā vidē, pretēji daudzu cerībām, būs tikai sliktāk. Kādēļ? Tā paaudze, kas pieredzēja neatkarīgo Latviju, tās bojāeju, savām acīm redzēja, kā šeit uzradās okupanti un tiem sekojošie civilokupanti, ar izņēmumiem, vispār ir nacionāli domājoša, bet diemžēl aizejoša. Vidējā paaudze, daudzi protams taisīja karjeru okupācijas apstākļos, bet tomēr paši arī saskārās ar rusifikācijas nejēdzībām, daudziem vecāki represēti, šo paaudzi skāra arī Atmodas ideāli. To pārstāv visādi cilvēki. Jaunākajai paaudzei šā pieredze iztrūkst. Ne vairs ir cieša sasaiste ar tiem, kas savām acīm pieredzēja okupāciju un uz savas ādas izjuta visas pārestības, kas redzēja kā deportēto latviešu vēl siltajās gultās iekārtojās no Krievijas ieklīdušie maišelnieki. Šī paaudze, kas dzimusi jau pēc 1991.gada daudz ko nezina, es pat esmu novērojis, ka viņiem nav skaidrs, kas ir okupanti, ka viņi te ir svešķermeņi. Viņiem tie ir vienkārši krieviski runājoši latvieši… </span><br />
<em style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;"><br style="border: none; color: inherit; font-family: inherit; font-size: inherit; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit; text-transform: inherit;" />DDD: Tad jau viņi ir ļoti tuvredzīgi. Biznesu taču parasti veido ar skatu nākotnē. Ja viņi tagad iedod pilsonību tādiem, kas pēc tam atnāk nobalsot par “ušakoviešiem”, tad jau viņu vietas arī ieņems “ušakovieši” un paši varēs iet slaucīt ielas.</em><span style="background-color: #fafafa; font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif; font-size: 12px;"> </span><br />
<br style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;" />
<span style="background-color: #fafafa; font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif; font-size: 12px;">V.B.: Par vidējo paaudzi var diskutēt. Tuvredzība vai aprēķins. Par jaunāko var teikt- nezināšana. Kādēļ es piesaucu aprēķinu? Mēģināšu paskaidrot. Varbūt kādam ir ilūzijas, ka mēs esam neatkarīga valsts, man tādu ilūziju nav. Politisko dienaskārtību, vērtību skalu mums diktē Brisele un Vašingtona. Jūs labi zināt, ka tur vārdi „nacionālisms” un „nacionālists” ir lamuvārdi. Viņiem ir citas vērtības: „fundamentālas cilvēktiesības”, „politkorektums”, „tolerance”, „pilsoniska sabiedrība”, „multikulturālisms”. Pēc šīm formulām viņi paši dzīvo un posta savas valstis, un to pašu pašiznīcināšanās politiku cenšas uzspiest arī mums. Cik mums te nav braukuši visādi Briseles komisāri, ar visādām pamācībām, kādam jābūt valodas, pilsonības, imigrācijas un citiem likumiem! Tas viss tiek iedēstīts mūsu politiķu galvās. Kas viņiem par to tiek? Briseles vareno labvēlība, protams. Bet, ņemot vērā, ka Brisele, nevis Rīga, ir galvenais varas centrs, sakari un protekcija tur, ir galvenais karjeras garants. Kura gan no mūsu pērkamajām politikāņu dvēselītēm, nesapņo karjeru noslēgt Briselē? Tas taču tik pat prestiži, kā Brežņeva valdīšanas laikā, nokļūt politbirojā, Maskavā! Bet, aizstāvēt savas tautas intereses, nozīmē sevi ierakstīt sliktajos, nacionālistos, bet būt nacionālistam taču šodien ir sliktais tonis, tas pat ir bīstami. </span><br />
<em style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;"><br style="border: none; color: inherit; font-family: inherit; font-size: inherit; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit; text-transform: inherit;" />DDD: Viņiem droši vien maksā par to, ko viņi šobrīd runā, un kaut kādā mērā varbūt tiešām ir tik apstulbināti, ka paši tic tam, ko runā. </em><br />
<br style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;" />
<span style="background-color: #fafafa; font-family: "arial" , "helvetica" , sans-serif; font-size: 12px;">V.B.: Jā. To pašu var teikt arī par Satversmes preambulu. Es nebūt par to neesmu sajūsmā. Tiek pavērtas plašas iespējas manipulēt ar jēdzienu „latvietis”. Uzmācīgi tiek kultivēta murgaina ideja, ka latvieši ir visi Latvijas pilsoņi. Uzsildīta senā Vairas Vīķes Freibergas prātula, ka latvietis esot jebkurš pilsonis, kurš prot latviski, neatkarīgi no etniskās piederības- krievs, žīds, ķīnietis… Tad jau sanāk, ka latvieši ir gan Pliners, gan Korens, gan tā pilsoņu varza, kas balsoja par krievu valodu kā valsts valodu. Labi, viņi ir pilsoņi, par nelaimi mums, bet atdot viņiem vēl mūsu tautību… Kas tad beigās paliks mums, latviešiem? Kā mums sevi dēvēt? Par aborigēnu izcelsmes latviešiem, iezemiešiem? Ir skaidri jādefinē: Latvietis ir tiešais baltu/līvu pēctecis, kā saknes šajā zemē mērāmas gadsimtos plus valoda un pašidentifikācija! Tautība ir viena valoda, kultūra, kopīga vēsturiskā pieredze, asinis, un piederības apziņa. Un, Latvijas valsts jēga ir LATVIEŠU tautas saglabāšanās, pastāvēšana un izaugsme! Bez šā uzdevuma pildīšanas, valsts pastāvēšana ir bezjēdzīga. </span><br />
<br style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;" />
<br style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;" />
<em style="border: none; font-family: Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 12px; margin: 0px; outline: none; padding: 0px; text-decoration: inherit;">Intervija turpinājumos publicēta laikrakstā "DDD" 5(307), 6(308), 7(309), 8(310) nummuros</em><br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
</div>
Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05336230049735643880noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4041130968694658266.post-252607899755285282015-06-27T03:00:00.000-07:002015-06-27T09:16:34.450-07:00Mans viedoklis par tā sauktajiem bēgļiem<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEin7GPU9bK5s9MM58AdjgCpH-39Rlrb6EDIbRxfqcoGHF9ej1em8sXa6xZWTuklrl3_YhVBRZnWbu-MkXBD97FbUNE9Ut1eb71OQVNQJUQu82SKJczhVDl-e-4zuUELVXjEFiPCr-RU5w/s1600/IMG_vpb1.jpg" imageanchor="1" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEin7GPU9bK5s9MM58AdjgCpH-39Rlrb6EDIbRxfqcoGHF9ej1em8sXa6xZWTuklrl3_YhVBRZnWbu-MkXBD97FbUNE9Ut1eb71OQVNQJUQu82SKJczhVDl-e-4zuUELVXjEFiPCr-RU5w/s320/IMG_vpb1.jpg" /></a></div>
<i>Izmantoju "Kursas Laika" žurnālista Jāņa Goldberga piedāvāto iespēju paust savu viedokli par Eiropas Savienības uzspiestajām tā saukto bēgļu kvotām. Dēļ ierobežotā teksta apjoma, rakstiņš sanācis tāds maziņš, un daudzus argumentus nemaz nesanāca pieminēt. Bet, pr tiem kādā citā publikācijā.</i><br />
Eiropas liberālā imigrācijas politika ir pašnāvnieciska attiecībā pret pamatiedzīvotājiem. Rietumeiropa ir svešzemnieku pārpildīta, tikai musulmaņu skaits vien ir aptuveni 20 miljoni, kur nu vēl citi. Kas notiek Rietumeiropas lielpilsētās? Imigrantu apdzīvoti geto rajoni, kur baltajiem bīstami kāju spert. Noziedzības līmenis dramatiski pieaug, pastāvīgi terorisma draudi, bieži rasu nemieri, nemaz nerunājot par nodokļu slogu, kas gulstas uz eiropiešu pleciem, lai šos iebraucējus uzturētu. Turklāt, eiropiešu tautas strauji zaudē savu identitāti. Mums ir iespēja mācīties no rietumeiropiešu kļūdām, un kategoriski noraidīt jebkādas „bēgļu kvotas”. Tās ir absurdas un rada bīstamu precedentu. Mēs esam suverēna valsts, un mums pašiem jālemj, ko uzņemam, ko ne. Šogad mums ar kvotām uzspiež 300, kur garantija, ka pēc dažiem gadiem kvotu nepalielinās līdz 3000? Turklāt, skatāmies soli uz priekšu- ielaidīsim dažus simtus, tiem klāt nāks veseli radinieku klani, jo starptautiskā likumdošana nosaka arī „tiesības uz ģimeņu apvienošanos”. Un, gadu gaitā nemanot nonāksim tajā pašā bēdīgajā situācijā, kur Rietumeiropa. Turklāt, latvieši jau ir pietiekami cietuši padomju okupācijas laikā, kad mums tika uzspiesti migranti no visas PSRS, kuri rada problēmas vēl šodien. Rezultātā, mēs savā zemē esam vien 60%- kritiski maz, ja saucam Latviju par nacionālu valsti. Jebkādi jauni iebraucēji mūsu situācijā ir pilnīgi nepieļaujami!<br />
<br />
<b>"Kursas Laiks" 25.05.2015</b>Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05336230049735643880noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4041130968694658266.post-56863570070988835822013-06-07T02:19:00.000-07:002016-11-03T22:26:22.326-07:00Attieksmes maiņa, kurai bija vajadzīgi septiņi gadi<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEguR5iJgVOr9MkTJNnW6Sf_Cys39tY9amcY21dooROqZTHXx-GZXnCqoYf-WPXkAGmR32S8GOITTMMpclh404sBO9DFUtOinRM4uZ5nUI4F9uOHb7Ex72Po0nhGHfBWNW-w8jBdbbwXVg/s1600/16.03.05_5.JPG" imageanchor="1" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEguR5iJgVOr9MkTJNnW6Sf_Cys39tY9amcY21dooROqZTHXx-GZXnCqoYf-WPXkAGmR32S8GOITTMMpclh404sBO9DFUtOinRM4uZ5nUI4F9uOHb7Ex72Po0nhGHfBWNW-w8jBdbbwXVg/s320/16.03.05_5.JPG" /></a>Šo rindu autors dažādos leģionāru atceres pasākumos piedalījies vēl kopš deviņdesmitajiem gadiem, gan Liepājā, gan Rīgā, gan arī Lestenes brāļu kapos, kur iegravēti arī leģiona rindās kritušo manas dzimtas piederīgo vārdi. Tādēļ uzjautrinoši lasīt komentārus, kuros šā gada 16.marta pasākuma rīkošana tiek saistīta ar gaidāmajām vēlēšanām.
Pirmo reizi 16.marta gājienu nacionāli noskaņoti Liepājas jaunieši pieteica 2004.gadā, un man tika uzticēts gods nest karogu. Gājiens bija simbolisks, tas notika no tirdzniecības centra “XL Sala”, līdz Centrālkapos novietotajam piemineklim. Togad viss notika relatīvi mierīgi. Vienīgi atceros ārkārtīgi birokrātisko un formālo domes ierēdņu attieksmi, kas bija jāpārvar, lai šāds gājiens notiktu.
Redzot to, ka Liepājā ir pietiekami daudz latviešu, kuri vēlas godināt leģionārus, arī nākamajā, 2005 gadā, tika pieteikts gājiens.
Atšķirībā no mierīgā garā pavadītā 2004.gada 16.marta, šajā reizē sasparojās puskriminālais Jevgēņija Osipova vadītais grupējums, kurš pieprasīja pašvaldībai gājienu aizliegt. Turklāt Osipovs kopā ar savu ilggadīgo sabiedroto Valēriju Kravcovu piedraudēja tā dalībniekiem ar „asinspirti”. Tā gan izpalika, savukārt leģionāru atceres gājiens bija vēl kuplāk apmeklēts nekā gadu iepriekš. „Asinspirts” solītājiem atlika vien vieglajā automašīnā riņķot gar kapsētu un skaļi lamāties krievu mēlē.<br />
<br />
<a name='more'></a> 2006.gada 16.marts Latvijas vēsturē iegājis ar Brīvības pieminekļa nolikšanu aiz žoga, Rīgas pašvaldības aizliegto gājienu un aizturētiem 65 latviešu jauniešiem, kuri, neskatoties uz absurdo aizliegumu, kopā ar vairākiem simtiem citu, pulcējās gājienam.
Šajā dienā kā tas, kurš Nacionālā Spēka Savienības (NSS) vārdā pieteica gājienu, atrados galvaspilsētā, un tiku aizturēts. Taču NSS gājienu bija pieteikusi arī Liepājā, un te atradās liela daļa manu draugu.
Sākumā šķita, būs mierīgs gājiens, kas pulcēs vēl vairāk cilvēku. Taču nē, par kārtējo derdzīgo un ļoti aizvainojošo provokāciju parūpējās PCTVL un Osipova grupējums.
Vispirms krievu šovinista un fašista Aleksandra Barkašova kādreizējie sekotāji domē pieteica „antifašistisko maršu” (lasi – fašistisko), un pēc tam liepājnieku pastkastītēs parādījās melīgas un godu aizskarošas lapeles, kurās leģionāri un atceres gājiena organizatori tika nosaukti par „bendēm”, „bērnu slepkavām un to pēctečiem”. Krieviski rakstošie mediji šo piektās kolonnas provokāciju uzkurināja līdz baltkvēlei.
Taču visciniskāk toreiz izrīkojās Liepājas pašvaldība ar toreizējo mēru Uldi Sesku priekšgalā. Gājiens tika aizliegts. Vēl varētu saprast, ja aizliegumam būtu racionāls pamatojums. Taču presē parādījās visnotaļ dīvains skaidrojums, ka tas aizliegts, jo pieteicējs, kuram it kā nosūtīts uzaicinājums, nav ieradies uz domes sēdi, kurā tika lemts par gājiena atļaušanu vai neatļaušanu. Atļaušos teikt, ka tie bija meli, jo nekādu aicinājumu uz sēdi pieteicējs nesaņēma, un, ņemot vērā, ka šā cilvēka pastkastīte atrodas visnotaļ drošā vietā, nebūtu arī pamata vainot neizdarībā „Latvijas pastu”.
Jādomā, ka „no augšas”, respektīvi Liepājas domes vadības, tika dots rīkojums arī „Kurzemes Vārdam”, lai tas saceltu pēc iespējas negatīvāku ažiotāžu ap 16.martu. Jau iepriekšējā gadā, kad šajā laikrakstā vairakkārt parādījās gājienu nomelnojoši raksti, devos pie redaktora Andžila Remesa lūgt, lai dod iespēju paust gājiena rīkotāju viedokli. Remesa kungs man nolasīja lekciju, kāpēc 16.marta gājieni nav rīkojami, un augstprātīgi paziņoja, ka viņš izlemjot, kādi viedokļi parādīsies viņa vadītajā laikrakstā.
Gājiens nenotika, taču tolaik vēl krietni sparīgie leģionāri un viņu atbalstītāji pulcējās pie Centrālkapu ieejas, kas bija norobežota ar drošības lentām.
Pie ieejas lepni kā ērgļi grozījās toreizējais Liepājas policijas šefs Artūrs Vaiteiks, Drošības policijas priekšnieks Aleksandrs Bogdanovs, kurš vēlāk iestājās eksbarkašovieša Jevgēņija Osipova vadītajā partijā, bet varas pārstāvjiem līdzās atradās Jevgēņijs Osipovs un Valērijs Kravcovs. Šīs personas nepārtraukti kaut ko pārrunāja savā starpā. Maliņā notiekošo vēroja arī Liepājas domes sabiedrisko attiecību speciālists.
Daži no atnākušajiem leģionāriem, pazemojošos apstākļos, pa vienam, cauri policijas kordonam, tika ielaisti kapsētā nolikt ziedus. Pa ceļam viņus pavadīja osipoviešu ņirgas. Tomēr vairumam sanākušo kapsētā netika atļauts pat ieiet. Viens no tiem, kas palika aiz žoga, bija 15.divīzijas leģionārs, kādreizējais „Daugavas Vanagu” Liepājas nodaļas vadītājs Arveds Vītols – gājiena idejiskais iedvesmotājs.
Savukārt, liepājnieku Guntaru Landmani, kurš vienatnē devās uz kapsētu, nesot sarkanbaltsarkano karogu, aizturēja policija, un vairāk nekā diennakti noturēja īslaicīgās aizturēšanas izolatorā.
Pagājuši septiņi gadi, daudzkas ir mainījies. 16.marta gājieni jau vairākus gadus netraucēti notiek Rīgā, un to priekšā gozējas politiķi, kuri tajos smagajos gados, pievienojās gājienu rīkotāju aprējēju korim. Rīgas domei, kura kādreiz atļāvās celt žogu ap latviešu tautas svētumu – Brīvības pieminekli, tiesa likusi atvainoties „Daugavas Vanagu” organizācijai par mēģinājumiem nepamatoti aizliegt leģionāru atceres gājienus. Prezidents Bērziņš, atšķirībā no saviem priekštečiem, nepārprotami ir ieņēmis skaidru pozīciju Latviešu leģiona jautājumā, kura sakrīt ar pašu, vēl dzīvo, leģionāru pozīciju.
Protams, prokrievisko spēku vadītajai Rīgas domei jārespektē šīs izmaiņas, un tā var īstenot vien sīkas riebeklības, pieļaujot politisko padibeņu, kuri sevi sauc par „antifašistiem”, publisku ālēšanās un karavīru piemiņas gājiena traucēšanu, kā tas bija vērojams pie Brīvības pieminekļa.
Pārmaiņas galvaspilsētā veicinājušas pozitīvas pārmaiņas arī Liepājā. Šogad pašvaldība ne tik vien nelika šķēršļus vai gļēvi izvairījās no atbildības, bet pat izrādīja pretimnākšanu gājiena iniciatoriem, atviegloja birokrātiskos šķēršļus, piešķīra transportu un pašvaldības muzeja telpas.
Paldies arī „Kurzemes Vārdam” par korekto un objektīvo attieksmi, kas šoreiz aizstāja redaktora personisko viedokli!Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05336230049735643880noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4041130968694658266.post-37595477463441010972013-06-07T01:16:00.002-07:002016-11-01T23:32:58.582-07:001945.gada maijs Kurzemē. Kam svētki, kam traģēdija.<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjsTBY7QAy0xW0lvdiIjSFvEL19iyQfX-3ygxw8pPp1ggv_vcmqGDOWEwf8bIYeob-1b2_17ejGoIItUaFCsi9hUs7kATaSaERJ6ghHYUuOd5NJiIMWKzD7eJb6PhJfNkyL_pjTRY2dUQ/s1600/OaMYe4xN8-c.jpg" imageanchor="1" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjsTBY7QAy0xW0lvdiIjSFvEL19iyQfX-3ygxw8pPp1ggv_vcmqGDOWEwf8bIYeob-1b2_17ejGoIItUaFCsi9hUs7kATaSaERJ6ghHYUuOd5NJiIMWKzD7eJb6PhJfNkyL_pjTRY2dUQ/s320/OaMYe4xN8-c.jpg" width="224" /></a></div>
Kā ik gadu, arī šogad Liepājas ielās taurēs Georga lentītēm greznoti automobiļi, šaus raķetes, bet vēlāk mikrorajonos kompānijas auros „Ģeņ pobedi”. 9.maijs…
Uzdrošinos apgalvot, ka latviešiem 9.maijs nav un nekad nav bijuši svētki. Nezinu, ko svin tie, kas šajā datumā rīko skaļas un bravūrīgas orģijas, bet, jādomā, ka lielākā daļa svinētāju arī paši to nezina.
Var saprast prieku par drausmīga kara beigām, kas kopīgs visām tautām. Var saprast arī atsevišķu tautu prieku par savu uzvaru šajā karā un vēlmi pieminēt savus karavīrus, taču, dzīvojot šeit, starp latviešiem, kuru kolektīvajā vēsturiskajā atmiņā šis datums saistās ar jaunu represiju sākumu, demonstratīva un izaicinoša 9.maija atzīmēšana līdzinās politiskai provokācijai un necieņas izrādīšanai.
Vilis Siksna, kurš Otrā pasaules kara gados strādāja Liepājas vagonu depo atstājis savas atmiņas par 68 gadus seniem notikumiem: „8.maijā biju mājās, dzīvoju Lāčplēša ielā. Pilsētā brauca iekšā vācieši, no sākuma vēl apbruņoti, ar visām šautenēm. Tad bez ieročiem, mašīnas pārpildītas. Prasīja, kur ir osta, vai angļu kuģi tajā ir. Vēl tagad atmiņā tās satriektās sejas, kad viņi dabūja zināt, ka angļu te nav. Tad sākās dienas, kad nekādas varas nebija.
Sākās laupīšana. Cilvēki skrēja, ņēma, ko katrs varēja dabūt, jo zināja, pēc tam būs grūti.
Satrieca tas skats, kad redzēju pirmos krievu karavīrus. Netīri, noplīsuši. Stāvēju ielas malā, man tūlīt klāt, lai aujot kājas nost. Man bija vāciešu izdoti tanki kājās.
Labi, ka krievam bija par mazu. Otrreiz atkal, eju 9. maijā uz darbu, mani aptur patruļa: lai ņemu pulksteni nost. Stāstu viņiem: tas dienesta pulkstenis, načaļņiks iedeva. Tas vārds "načaļņik", ko es zināju krieviski, laikam iedvesa bijību. Atstāja to pulksteni.
Naktis pēc 9. maija bija briesmīgas. Šāvieni, sieviešu kliedzieni. Visi, kas varēja, durvis nospundēja un nevienu nelaida iekšā. Vēlāk briesmīgus skatus redzēju arī Liepājas stacijā. Tur bija atvesti gūstekņi – kāda ukraiņu saimniecības aizmugures vienība, kas bija dienējusi pie vāciešiem. Kā viņus sargi sita! Gulēja stenēdami un vaidēdami.
Vēl briesmīgāki skati bija jāredz, kad uz staciju atveda tās vācu sievietes, kas bija dienējušas par sakarniecēm un medmāsām. Krievu zaldāti, kas viņas sargāja, tās par rubli pavisam atklāti piedāvāja turpat citiem garāmejošiem kareivjiem. Turpat aiz vagona viņas tika arī izvarotas... publiski. Tās izmisušās acis, saplēstās drēbes, sitienu pēdas sejā, to nevar aizmirst.
Tad nāca atmīnētāji. Staigāja pa mājām, lai meklētu mīnas. Bet negāja ne šķūņos, ne arī pārmeklēja pagalmus, bet meklēja tās pa istabām, pa skapjiem. Mums paņēma kamīna pulksteni, kaimiņiem drēbes, visu iedzīvi. Pirmie vārdi, ko daudzi liepājnieki iemācījās, bija "otdai časi!".”
Nu jau 92 gadus vecā liepājniece, mana vecāmāte Anna Šalme joprojām nespēj saprast, kādēļ 1945.gada 8.maijā, kad Vācija jau bija parakstījusi kapitulāciju, padomju aviācija tik nežēlīgi bombardēja Liepāju: „Atceros kā Jaunliepājā krita bumbas un mēs nezinājām, kur no tām patverties. Un, nesapratām kāpēc krievi mūs bumbo.
Pilsēta taču viņiem vairs nepretojās. Varbūt viņi gribēja nogalināt pēc iespējas vairāk latviešu?”
Līdzīgus atmiņu stāstus esmu dzirdējis daudz. To dienu šaušalīgie notikumi neizdzēšami iegūluši visvecākās paaudzes liepājnieku atmiņā, kuriem nācās būt to lieciniekiem.
Vēsturnieks Ritvars Jansons skaidro, kā notikumi attīstījās pēc 1945.gada 8.maija, kad Latvijas Rietumu daļā kapitulēja Vācijas armijas grupa „Kurland".
„Komunistiskais režīms 1945.gada vasarā lielu uzmanību pievērsa arī to Kurzemes civiliedzīvotāju, kuri ilgāku laiku bija atradušies nacistu okupētajā teritorijā, represēšanai, veicot tā saukto teritorijas „tīrīšanu".
Atbilstoši PSRS pavēlēm komunistiskajām represīvajām iestādēm vajadzēja veikt pasākumus, lai arestētu t. s. vācu spiegus, teroristus un diversantus, Vācijas armijas militārpersonas, "dažādu pretinieka organizāciju dalībniekus" (kategorija, kurai varēja pieskaitīt arī Kurzemes civiliedzīvotājus), kā arī "citus aizdomīgus elementus".
Izplūdušie formulējumi pavēra iespējas visplašākajām represijām. Karaspēka vienības ķēdēs sistemātiski pārstaigāja Kurzemes teritoriju, aizturot un filtrēšanas punktos nogādājot visus 16 līdz 60 gadus vecus vīriešus: Kurzemes iedzīvotājus, bēgļus, bijušās Vācijas armijas militārpersonas, vācu gūstā nonākušos sarkanarmiešus u.c. Bēgšanas gadījumā viņi tika nogalināti.
Tā sauktā teritorijas „tīrīšana" Sarkanās armijas tikko iekarotajā teritorijā nebija nekas īpašs arī fronšu aizmugurē PSRS teritorijā. Taču Latvijā 1945.gadā teritorijas „tīrīšanai" bija spēka tās pašas pavēles un paņēmieni, kādi PSRS okupētajā Vācijā. Līdz ar to PSRS Iekšlietu karaspēks vērsās pret Latvijas iedzīvotājiem kā pret ienaidnieka teritorijas iedzīvotājiem. Pret Latvijas civiliedzīvotājiem 1944.–1945.gadā daudz noziegumu veica arī Sarkanā armija – līdzīgi kā notika okupētajās Vācijas un Austrijas teritorijās.
1944.–1945.gadā politisku iemeslu dēļ arestēja 18 410 cilvēkus. Arestēto vairums bija 19 – 45 gadus veci vīrieši. Minētais vecuma posms atbilst militārā iesaukuma gadiem un vislielākajai sabiedriski politiskajai aktivitātei. Šī vecuma cilvēki potenciāli varēja izrādīt visefektīvāko pretošanos komunistiskajam režīmam, un līdz ar to traucēt okupācijas varas nostiprināšanos. 1945.gadā no Latvijas uz PSRS filtrācijas nometnēm nosūtīja 58 410 cilvēkus, 1945.gada 5. un 6.februārī uz Krieviju izsūtīja 521 Latvijas vāciešu kategorijā ieskaitīto un 145 bezpavalstniekus, 1945.gadā no Latvijas uz Krieviju izsūtīja 67 tā sauktos notiesātos "dzimtenes nodevēju" ģimenes locekļus.
Neapmierinātība ar PSRS politiku un represijām jau kopš 1944.gada vasaras Latvijas Austrumu daļā radīja aktīvu bruņotu pretošanos. 1945.gada janvārī Latvijas Nacionālo partizānu apvienības cīnītājus skaits sasniedza vairāk nekā 300 vīru. Pēc 1945.gada 8.maija ap 4000 bijušo leģionāru sāka mežabrāļu gaitas Kurzemē. 1945.gadā cīņā pret režīmu visā Latvijā krita 715 nacionālie partizāni”.
To, ka 9.maijs Latvijai nenozīmē vis svētkus vai „uzvaras dienu”, apliecina arī 1996.gadā Saeimā pieņemtā deklarācija par Latvijas okupāciju: „...Otrā pasaules kara beigu posmā PSRS atjaunoja savu okupācijas režīmu Latvijā.." un „..Visā okupācijas laikā PSRS mērķtiecīgi īstenoja genocīdu pret Latvijas tautu, tā pārkāpjot 1948.gada 9.decembra Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to. Okupācijas režīms iznīcināja nevainīgus cilvēkus, vairākkārt veica iedzīvotāju masveida deportācijas un citas represijas, nežēlīgi sodīja tos, kuri bruņotā vai citādā veidā iestājās par Latvijas neatkarības atjaunošanu, prettiesiski un bez atlīdzības atsavināja Latvijas iedzīvotājiem īpašumus un apspieda brīvas domas izpausmes..."<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
</div>
Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05336230049735643880noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4041130968694658266.post-58943315407791385132013-06-07T01:08:00.000-07:002015-06-27T03:18:39.398-07:00Metalurgs, Sesks un kāpēc latvieši nav saimnieki savā zemē<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiqmzLsB_jyb0TtUOxuJEWQR8x-rjWeoTakHCv6bn1kI0BdAn0omvTLMR5ffrDzRjfSrInTSjPivtAUJYexduq53KGjqJ5va4b20bN_oe_ZfsLO_xZ2S_Lw9CPLmQ595SFGiourIQuFEw/s1600/U.Sesks1.JPG" imageanchor="1" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiqmzLsB_jyb0TtUOxuJEWQR8x-rjWeoTakHCv6bn1kI0BdAn0omvTLMR5ffrDzRjfSrInTSjPivtAUJYexduq53KGjqJ5va4b20bN_oe_ZfsLO_xZ2S_Lw9CPLmQ595SFGiourIQuFEw/s320/U.Sesks1.JPG" /></a>
Publikāciju sērija, kas portālā pietiek.com veltīta notikumiem „Liepājas metalurgā” un tā īpašniekiem, liek aizdomāties, kāpēc latvieši nav saimnieki savā valstī.
Arī par to, ka grīdas lupatas ir domātas, lai tajās slaucītu netīras kājas.
„Otrdienas valdības sēdē, kurā tā arī netika pieņemts nekāds lēmums par atbalstu kraha priekšā esošajam metalurģijas uzņēmumam „Liepājas metalurgs”, kļuva skaidrākas uzņēmuma padomes priekšsēdētāja Sergeja Zaharjina un Liepājas mēra Ulda Seska attiecības: tā kā Zaharjins gan ticis pie Latvijas pilsonības, bet latviski runāt nemāk, Sesks, paklausot uzņēmuma saimnieka rokas mājienam, pakalpoja viņam kā tulks. Savukārt visi pārējie ministri rātni uzklausīja miljonāra uzstāšanos krievu valodā, – tulkojumu nepieprasīja neviens”.
Tā raksta pietiek.com. Daži lakoniski teikumi, un viss nostājas savās vietās. Zaharjins pasvilpj, un Liepājas mērs Uldis Sesks asti kājstarpē iežmiedzis, pakalpīgi metas tam par tulku un viss Ministru kabinets, ausis nolaidis, bez iebildumiem uzklausa bravurīgā „Liepājas metalurga” šefa krieviski diktētās prasības valdībai.
Vai kāds ir sašutis? Protams, nē! Uzdrošinos apgalvot, ka lielākā mūsu tautas daļa jau sen samierinājusies ar situāciju, ka latviešu valodu šajā valstī zināt nav obligāti, bet mums, latviešiem, gan jāprot krieviski, un arī bērniem jāmāca šī valoda, jo citādi viņiem būs grūti atrast darbu Latvijas uzņēmumos, kas pa lielākai daļai pieder nelatviešiem.
Pēdējā laikā aizvien neslēptāk mediji, komentējot jezgu ap „Liepājas metalurgu”, piesauc „Parex” bankas krahu un pat Laventu klana kūrēto banku „Baltija”, kas desmitiem tūkstošu pensionāru atstāja bez zārka naudas.
Kas vieno „Liepājas metalurgu”, „Parex” un „Baltijas” bankas? Visu šo uzņēmumu saimnieki ir padomju gados ieceļojuši ebreji, visi runā tikai krieviski un, latviešu valodu neprotot, pamanījušies iegūt Latvijas pilsonību. Bet galvenais, visiem ir vai ir bijuši tuvi „draugi” latviešu politiskajā elitē…
Taču, šo miljonāru „draudzība” ar politiķiem vienmēr bijusi tāda nelīdztiesīga. Ja Zaharjins var pamest ar pirkstu Seskam, un tas gatavs pakalpot, tad jāšaubās, vai Uldis Sesks, kurš slapju muguru raujas, gādādams valsts naudu Metalurgam, uzdrīkstētos savam „draugam” Sergejam Zaharjinam pateikt, ka nav ko nodarboties ar demagoģiju, bet trūkstošā nauda uzņēmumā jāiegulda no savas personiskās kabatas, kura, ja var ticēt publiski pieejamai informācijai, ir gana pilna.
Un, atkal gribas pafilozofēt par latviešu mentalitāti. Nav ko sašust, un internetā rakstīt anonīmus komentārus par krieviem, kas neciena latviešu valodu, ja mēs paši, sākot ar valdošās elites pārstāvjiem, divdesmit gadus nelatviešiem esam ierādījuši, ka latvieši paši savu valodu neciena.
Un, ja tādas personas, kā latviski nerunājošie Kargins, Zaharjins vai Kravcovs, var naturalizācijas kārtībā iegūt Latvijas pilsonību, tad tā atkal būs tikai un vienīgi pašu latviešu vaina. Nezinu citas valstis, kurās kas tamlīdzīgs būtu iespējams.
Tāpat, ir bezjēdzīgi gausties, ka ekonomiku kontrolē cittautieši, un beigās „piečakarē” valsti miljardu apmēros, ja paši latvieši viņiem to palīdz izdarīt.
Anonymoushttp://www.blogger.com/profile/05336230049735643880noreply@blogger.com0