Šā gada sākumā Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju vidū 59,5% bija latvieši, kas ir augstākais rādītājs vismaz pēdējo 20 gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinājumam, 1989.gadā latviešu īpatsvars pastāvīgo iedzīvotāju vidū veidoja vien 52%
Citas lielākās Latvijas iedzīvotāju etniskās grupas veido okupācijas laikā, intensīvās kolonizācijas un rusifikācijas rezultātā iebraukušie austrumslāvi. Viņu skaits, lai arī nedaudz samazinājies, tomēr joprojām ir ļoti augsts. Piemēram, krievi veido 27,4% no iedzīvotāju kopskaita (1989.g.-35%), rusificētie, baltkrievi un ukraiņi, kurus absolūtā vairumā jāpieskaita krievvalodīgajiem, attiecīgi- 3,5% un 2,4% No citām Latvijā dzīvojošajām sveštautiešu grupām 2,3% sastāda poļi, 1,3% - lietuvieši, 0,4% - žīdi, 0,4% - čigāni, 0,2% - vācieši, 0,1% - igauņi, bet 2,5% - citu tautību pārstāvji.
Tomēr par minimālo latviešu skaita procentuālo pieaugumu ir visai mazs iemesls priecāties, jo CSP dati rāda, ka šā gada sākumā Latvijas valsts piederīgo skaitam bija jāsastāda- 2 229 641, bet tautas skaitītājiem izdevies iegūt informāciju vien par 1,9 miljoniem, izejot no kā veikti iepriekš minētie statistiskie pētījumi. Un tas liecina, ka 330 tūkstoši Latvijas valsts piederīgo Latvijā vairs neuzturas, bet ir izdzīti ekonomiskā emigrācijā uz ārvalstīm. Turklāt, uzdrošināsimies apgalvot, ka vairums no tiem, kas sociālekonomisku problēmu dēļ bijuši spiesti pamest Latviju ir tieši latvieši, jo izbrauc jau pamatā no depresīvajiem lauku rajoniem, kuros ir vismazākās iespējas atrast darbu un dzīvot cilvēka cienīgos dzīves apstākļos. Un, diemžēl, pagaidām nav pamata optimismam, ka vismaz kaut cik vērā ņemama aizbraukušo latviešu daļa atgriezīsies dzimtenē (sociālajos tīklos jau tagad var redzēt lērumu latviešu zelteņu ar islāmiskas jeb afrikāniskas cilmes uzvārdiem, kuras fotogrāfijās pozē ar krāsainiem pēctečiem). Tieši pretēji- ārvalstu un vietējo laupītājkapitālistu intereses apkalpojošā valsts politiskā elite ar tās piekopto klaji antisociālo un antipatriotisko politiku, ir izdarījusi visu iespējamo, lai latviešus psiholoģiski sagrautu, radītu bezcerības sajūtu un sagatavotu emigrācijai. Par to liecina vairākkārt veikto aptauju rezultāti, pēc kuriem redzams, ka vairums cerības uz labāku dzīvi saista ar pārcelšanos uz ārzemēm. Ironiski, bet daudzus latviešus Latvijā notur tikai tik liela nabadzība, ka nav iespējams atrast dažus simtus latu, lai segtu pārcelšanās izdevumus… Bet mūsu valsts vadītāji tikmēr turpina gvelzt ciniski politkorektus pekstiņus par Āfrikas bēgļu uzņemšanu un nepieciešamību pēc viesstrādniekiem jau tuvākajos gados…
pirmdiena, 2012. gada 4. jūnijs
Tukšā Latvija
Šā gada sākumā Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju vidū 59,5% bija latvieši, kas ir augstākais rādītājs vismaz pēdējo 20 gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinājumam, 1989.gadā latviešu īpatsvars pastāvīgo iedzīvotāju vidū veidoja vien 52%
Citas lielākās Latvijas iedzīvotāju etniskās grupas veido okupācijas laikā, intensīvās kolonizācijas un rusifikācijas rezultātā iebraukušie austrumslāvi. Viņu skaits, lai arī nedaudz samazinājies, tomēr joprojām ir ļoti augsts. Piemēram, krievi veido 27,4% no iedzīvotāju kopskaita (1989.g.-35%), rusificētie, baltkrievi un ukraiņi, kurus absolūtā vairumā jāpieskaita krievvalodīgajiem, attiecīgi- 3,5% un 2,4% No citām Latvijā dzīvojošajām sveštautiešu grupām 2,3% sastāda poļi, 1,3% - lietuvieši, 0,4% - žīdi, 0,4% - čigāni, 0,2% - vācieši, 0,1% - igauņi, bet 2,5% - citu tautību pārstāvji.
Tomēr par minimālo latviešu skaita procentuālo pieaugumu ir visai mazs iemesls priecāties, jo CSP dati rāda, ka šā gada sākumā Latvijas valsts piederīgo skaitam bija jāsastāda- 2 229 641, bet tautas skaitītājiem izdevies iegūt informāciju vien par 1,9 miljoniem, izejot no kā veikti iepriekš minētie statistiskie pētījumi. Un tas liecina, ka 330 tūkstoši Latvijas valsts piederīgo Latvijā vairs neuzturas, bet ir izdzīti ekonomiskā emigrācijā uz ārvalstīm. Turklāt, uzdrošināsimies apgalvot, ka vairums no tiem, kas sociālekonomisku problēmu dēļ bijuši spiesti pamest Latviju ir tieši latvieši, jo izbrauc jau pamatā no depresīvajiem lauku rajoniem, kuros ir vismazākās iespējas atrast darbu un dzīvot cilvēka cienīgos dzīves apstākļos. Un, diemžēl, pagaidām nav pamata optimismam, ka vismaz kaut cik vērā ņemama aizbraukušo latviešu daļa atgriezīsies dzimtenē (sociālajos tīklos jau tagad var redzēt lērumu latviešu zelteņu ar islāmiskas jeb afrikāniskas cilmes uzvārdiem, kuras fotogrāfijās pozē ar krāsainiem pēctečiem). Tieši pretēji- ārvalstu un vietējo laupītājkapitālistu intereses apkalpojošā valsts politiskā elite ar tās piekopto klaji antisociālo un antipatriotisko politiku, ir izdarījusi visu iespējamo, lai latviešus psiholoģiski sagrautu, radītu bezcerības sajūtu un sagatavotu emigrācijai. Par to liecina vairākkārt veikto aptauju rezultāti, pēc kuriem redzams, ka vairums cerības uz labāku dzīvi saista ar pārcelšanos uz ārzemēm. Ironiski, bet daudzus latviešus Latvijā notur tikai tik liela nabadzība, ka nav iespējams atrast dažus simtus latu, lai segtu pārcelšanās izdevumus… Bet mūsu valsts vadītāji tikmēr turpina gvelzt ciniski politkorektus pekstiņus par Āfrikas bēgļu uzņemšanu un nepieciešamību pēc viesstrādniekiem jau tuvākajos gados…
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru