Kā latvieši 1919. gada novembrī sargāja Liepāju

Lāčplēša diena 11.novembrī iedibināta par godu izšķirošajai, pie Rīgas notikušajai Latvijas armijas uzvarai pār avantūrista Bermonta (Pinkusa Bermana) krievu-vācu monarhistu spēkiem, kas līdz ar boļševikiem bija drauds Latvijas neatkarībai. Vienlaicīgi niknas kaujas pret bermontiešiem tika izcīnītas arī Liepājā. 1919.gadā Liepājā dzīvoja tikai 51.tūkstotis cilvēku. No tiem, gandrīz kā tagad, 52% latviešu. Uz viņu pleciem nācās cīņu smagums, aizstāvot Liepāju no krievu-vācu iebrucējiem. Trūka bruņojums, pilsētas sardzē bija jāstājas strādniekiem un studentiem, jo arī karavīru bija par maz.

 1919.gada rudenī Liepājas garnizona komandiera Oskara Dankera rīcībā bija tikai 16 rotas un 1 jūrnieku eskadrons. Liepājas dzelzceļa darbnīcās Latvijas armijas vajadzībām tika sagatavots bruņuvilciens „Kalpaks”. Kara ostā stāvēja angļu karakuģi, kuri izšķirīgos kauju brīžos varēja sniegt artilērijas atbalstu. Liepājas virzienā Bermonta karaspēkā ietilpstošās kapteiņa Pleves grupas darbība tika uzsākta pirmajās novembra dienās. 3.novembrī tika ieņemta Aizpute, 4.novembrī- Grobiņa. Šajā dienā arī Liepāja sajuta ienaidnieka tuvumu. Pretinieka artilērija apšaudīja fortus. Angļu karakuģi uzsāka bermontiešu artilēristu apšaudi. Ienaidnieka ofensīva pamazām apsīka, vienīgi kāda viņu viņu kaujas vienība paslēpās netālu no dzelzceļa krustojuma tagadējās Brīvības ielas galā. Lai to padzītu, no Liepājas izbrauca bruņuvilciens „Kalpaks” virsleitnanta Alfrēda Klestrova vadībā. Tā kā no vilciena raidītā uguns nevarēja aizsniegt ienaidnieku, tad vilciena komandieris kopā ar 20 karavīriem metās tuvcīņā. Šādas drosmīgas rīcības priekšā pretinieks kapitulēja. Vilciena komandai uzvara maksāja dārgi, jo kaujā krita tās komandieris Klestrovs. Saņēmis pastiprinājumu, Bermonta karaspēks 14.novembrī atsāka uzbrukumu Liepājai. Pievakarē sevišķi niknas kaujas notika pie Šķēdes tilta. Varonīgā cīņā, saņemot angļu flotes atbalstu, Liepājas garnizonam izdevās atsist ienaidnieku. 15.novembrī, agrā rītā bermontieši uzsāka izvērstu uzbrukumu it īpaši rajonā starp Liepājas un Tosmares ezeriem un jūru. Pēc spēcīgas artilērijas un ložmetēju uguns un kājnieku uzbrukumiem, ienaidniekam izdevās atspiest no pozīcijām Liepājas aizstāvjus. Pulksten 9. rītā bermontieši šajā rajonā tuvojās pilsētai. Atkāpušies latviešu karavīri tika pārgrupēti, pilsētā mobilizēja brīvprātīgos. Pretuzbrukumam bija ievērojami panākumi. Pulksten 12.30 Liepājas aizstāvji bija atguvuši visas zaudētās pozīcijas. Sakautais bermontiešu karaspēks atkāpās Priekules virzienā. Liepājas garnizona vienības, vajādamas sakauto ienaidnieku, 16.novembrī ieņēma Kapsēdes muižu, Grobiņu un Dubeņu staciju. Tādējādi Liepājas garnizona karavīri un brīvprātīgie pulkveža Oskara Dankera vadībā, 14. Un 15.novembrī izcīnīja svarīgu uzvaru pār neatkarīgo Latviju apdraudošu pretinieku, un nosargāja Liepāju.