Liepājnieki par dzīvību

Latvijai aizvien dziļāk slīgstot demogrāfiskajā bedrē, politiķi beidzot vairāk sākuši runāt par tautas izdzīvošanas jautājumiem dažādos griezumos, un beidzot sākusies arī diskusija par tādu samilzušu, bet līdz šim publiskajā telpā nepiedodami noklusētu jautājumu kā milzīgais izdarīto abortu skaits valstī. Tā kā dzimstības rādītāji patiesi ir katastrofāli, un mākslīgi izdarīto abortu skaits ir nesamērīgi liels, tie, kurus satrauc latviešu tautas pastāvēšana nākotnē, aizvien aktīvāk cenšas panākt izmaiņas likumdošanā, lai samazinātu mākslīgi veikto abortu skaitu, kā arī dažādos veidos uzrunāt sabiedrību, runājot par izdarītā aborta nevēlamajām sekām gan uz katras sievietes veselību, gan arī sabiedrību kopumā. Viens no veidiem ir arī sociālā kampaņa „Par dzīvību”, kā ietvaros dažādās vietās tiek izvietoti plakāti, kuros redzami sabiedrībā atpazīstami cilvēki, kas aicina topošās māmiņas izšķirties saglabāt bērniņu. Nu jau kādu laiku šos plakātus var apskatīt arī liepājnieki. Arī Liepāja izmirst, arī mūsu pilsētā mātes miesās ik gadu tiek nonāvētas simtiem jauno dzīvību. Un, arī pie mums ir institūcijas un godprātīgi cilvēki, kurus situācija šajā jomā satrauc, un, kas savu iespēju robežās cenšas ko darīt mūsu visu nākotnes labā. Ar viņiem arī runājām un lūdzām padalīties viedoklī. Statistikas avoti vēsta, ka 2011.gadā visā valstī kopumā reģistrēti 18 331 jaundzimušie, kas ir rekordzems rādītājs. Zemākais visā neatkarīgās Latvijas pastāvēšanas vēsturē. Savukārt kopējais mākslīgi pārtraukto grūtniecību jeb izdarīto abortu skaits ir 7089.

Tā kā publiski nav pieejami dati par konkrētās Latvijas apdzīvotajās vietās veikto abortu skaitu, griezos „Slimību profilakses un kontroles centrā”, kura Pētniecības un statistikas departamenta direktora vietniece Jana Lepiksone sagatavoja datus par Liepājas pilsētu. Tie liecina, ka Liepājā 2011.gadā veikti 295 mākslīgie aborti, kas ir ievērojami mazāk nekā, piemēram, 2007.gadā, kad mākslīgo abortu skaits Liepājā bija 481. Lai arī veikto abortu ir mazāk gan skaitliski, gan arī rēķinot uz 1000 jaundzimušo, tas nedod pamatu īpašam optimismam, jo daļēji izskaidrojams ar to, ka valstī un arī mūsu pilsētā samazinās kopējais iedzīvotāju skaits, jo īpaši to, kuri ir reproduktīvā vecumā, un kopējais mākslīgi veikto abortu skaits joprojām ir ļoti augsts. Lūgts komentēt situāciju, Liepājas Romas katoļu diacēzes priesteris Gatis Mārtiņš Bezdelīga, līdztekus daudziem morālas un medicīniskas dabas argumentiem, daudz un plaši uzsvēra būtiskāko: Latvieši izmirst! „Par kādu demogrāfisko prioritāti mēs varam runāt, ja valsts mierīgi noskatās, ka tiek nogalināti tik daudz dzīvību, to, kas Latvijai ir tik ļoti vajadzīgas”, piebilstot, ka šīs mātes miesās nokautās dzīvības būtu tās, kas nākotnē maksātu nodokļus, nodrošinātu pensiju sistēmas funkcionēšanu un pasargātu Latviju no imigrantu plūdiem, kas jau radījušas milzīgas problēmas Rietumeiropā. Un šīm bažām ir nopietns pamats. Liepājas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Dzintra Mirdza Reisa pastāstīja, ka 2011.gadā pilsētā reģistrēti 769 jaundzimušie, kas ir krietni mazāk nekā, piemēram, 2008.gadā, kad tika reģistrēti 1009 jaunie liepājnieki. Labā ziņa ir, ka no visiem jaundzimušajiem aizvien vairāk ir tieši latviešu bērnu, piemēram, no visiem 769.gadā dzimušajiem, 602 ir dzimuši latviešiem vai ģimenēs, kurās vismaz viens no vecākiem ir latvietis. Taču kopējā tendence nebūt nav iepriecinoša, jo absolūtos skaitļos kļūstam aizvien mazāk, un dzimstības rādītāji turpina kristies. Reisa norāda, kaut arī pilna statistika par 2012.gadu vēl nav pieejama, jau tagad var teikt, ka šis gads faktiski neatšķiršoties no iepriekšējā: „Ja nekas kardināli nemainīsies attieksmē pret ģimenēm un bērniem kā vērtību, būs bēdīgi!” Aborts nav izvēle, tās nav tiesības, bet tā ir slepkavība. Šķiet par to nebūs jāpārliecina neviens kristīgi domājošais. „Baznīca savu viedokli ir paudusi. Mēs aborta izdarīšanu viennozīmīgi uzskatām par milzīgu grēku”, saka Sv. Trīsvienības luteriskās draudzes mācītājs Pēteris Kalks. Taču problēma šajā bezvērtību un visatļautības laikmetā slēpjas tajā, ka ļoti daudz ir tādu, kuri novērsušies no Dieva un nevēlas ieklausīties baznīcas viedoklī. Masu informācijas līdzekļi ir pārsātināti ar bezatbildīgas seksualitātes kultu, Holivudas kinofilmu un pašmāju dzelteno ziņu piedāvātie attiecību modeļi atgādina riņķadanci, kurās nav vieta ne īstām jūtām, ne īstai ģimenei, un partneri tiek mainīti kā nonēsātas zeķes. Cilvēki, kuriem nav stabilu pamatvērtību, nav garīgā pamata, pieņem šo dzīvesveidu. Un, šādos attiecību modeļos radusies grūtniecībai risinājums tiek meklēts abortā, jo bieži vien alternatīva ir negribēts un nemīlēts bērns un vientuļa māte. Jautāju, kā lai pārliecina tieši šos cilvēkus, ka arī aborts nav risinājums. Kā, likt aizdomāties par to, ka slepkavība paliek slepkavība, neatkarīgi no tā vai esi ticīgais vai ne? „Runāt par sekām, kādas izdarītais aborts atstāj uz sievietes veselību”: ir pārliecināts Gatis Mārtiņš Bezdelīga. „Jāstāsta par to, ka veiktais aborts atstās sekas uz visu mūžu. Daudzos gadījumos sekas var būt neauglība, kad sieviete būs gatava bērniem, viņai to vairs nevarēs būt. Nemaz nerunājot par psihiskajām problēmām, murgainām atmiņām un sirdsapziņu, kas mocīs visu mūžu”. Viņš uzskata, ka par šo jautājumu pēc iespējas plašāk ir jārunā skolās, un arī ar katoļu baznīcu saistītajā Liepājas Katoļu pamatskolā regulāri viesojas lektori no kustības „Par dzīvību”. Tam piekrīt arī Pēteris Kalks, sakot, ka arī luteriskā baznīca atbalstīs ikvienu iniciatīvu, kura cilvēkiem liks izšķirties par vēl nedzimušās dzīvības saglabāšanu. Patīkami pārsteidz arī tas, ka liepājnieku vidū ir arī cilvēki, kuri paši pēc savas iniciatīvas cenšas uzrunāt līdzcilvēkus, aicinot izvēlēties dzīvību. Tādi ir Dace un Guntars Landmaņi- jauna ģimene, kas audzina divus bērnus- Rihardu un Zentu, un mājas apstākļos sagatavojuši bukletiņu, kas pašu spēkiem un atsaucīgu entuziastu palīdzību tiek izplatīts līdzcilvēkiem. Tajā, cita starpā, tiek aicināts padomāt vai tā sauktā „izvēle” var būt tāda, kas noslepkavo otru cilvēku. Runājot par daudzajiem iemesliem, tajā skaitā ekonomiskajiem, kas tiek piesaukti, lai attaisnotu abortu veikšanu, Landmaņu ģimene uzsver, ka arī paši nepieder pie bagātniekiem, pat pie daudz piesauktās vidusšķiras, taču tas nav bijis par iemeslu, lai atteiktos no ģimenes izveides un bērniem. Tāpat arī kādas Liepājas vidusskolas skolniece pastāstīja, ka skolā bioloģijas stundā, ārpus liberāļu kontrolētās izglītības programmas noteiktajiem standartiem, runājot par dzīvības rašanās procesiem un reproduktīvo veselību, pasniedzēja pēc savas iniciatīvas skolniekiem rādot filmu „Patiesība par abortiem”, kas atklāj šīs baisās procedūras patieso būtību. Šo filmu noskatoties neviens nav palicis vienaldzīgs, neatkarīgi no tā vai jaunietis ir ticīgs vai neticīgs. Varbūt te arī slēpjas daļējs šī neērtās problēmas risinājums, likt topošajiem vecākiem atvērt acis un redzēt to, ko noklusē tie, kas neapšaubāmu sadistisku slepkavību pielīdzina vienkāršai ķirurģiskai operācijai, „cilvēktiesībām” vai izvēles brīvībai: -Bērniņš mātes vēderā nešaubīgi ir miniatūrs, dzīvs cilvēciņš, kurš var kustināt savus mazos loceklīšus. Viņš kustas un sajūt sāpes, kā jau dzīvs cilvēks. Dažu no šiem bērniem iznīcina ar vakuuma metodi. Apmēram 30 reižu spēcīgāks vakuums nekā parastajā putekļusūcējā sarausta viņu ķermeņus gabalos un iesūknē traukā. Citus nonāvē ar cilpveidīgu nazi, nogriežot rokas, kājas, galvu un šādi sadalītu izņemot no mātes dzemdes. Lietojot sāls metodi, daļu augļa ūdens aizstāj ar koncentrētu sāls šķīdumu. Pēc katra norīta malka un elpas vilciena bērns raustās konvulsijās. Viņa smadzenēs sākas asiņošana. Ādas virskārta nolobās, pārējā paliek jēla un saplaisājusi. Pēc dažām stundām var atnākt mokpilnā nāve. Ja grūtniecības laiks šīm vai līdzīgām metodēm ir jau par lielu, paliek iespēja izdarīt histerotomiju – kaut ko līdzīgu ķeizargriezienam, kura mērķis ir nevis glābt bērnu, bet – viņu nogalināt. Ķirurģiski atverot mātes dzemdi, no tās gandrīz vienmēr izņem dzīvu bērnu. Varbūt viņš pat raud, taču viņu pamet nāvei. Dažus bērnus apzināti nosmacē, citus noslīcina vai nogalina līdzīgā veidā. Abortēto bērnu ķermeņi tiek izmesti atkritumos, vai nereti atdoti kosmētikas ražotājiem pārstrādei kosmētikas produktos… Latvijā tas notiek piecdesmit reizes dienā.