Jāsaka, personiski ļoti smags gads, ar ļoti sāpīgiem zaudējumiem. Citu pēc cita gada laikā pazaudēju trīs tuvākos ģimenes locekļus. Kāda rakstīšana, kādas aktivitātes...?
Bet, ja kāds/kādi aiziet, kādam ir jānāk vietā. Šogad sieviņa man dāvāja pirmdzimto. Meitiņu, ko nosaucām par Līvu Annu. Un, jāsaka, meitas gaidīšanas laikā sapratu, kāpēc grūtniecību sauc par grūtniecību. Tas ir tāpēc, ka tas lielais prieks grūti nāk:)
Tikai nevajag domāt, ka ģimenes rūpes mani pavisam notrulinājušas, tā gan nebūs patiesība. Idejas ģenerējas, jauni projekti rodas, bet paliek gan tikai ieceru līmenī, rokas niez, darboties gribas, tikai visu laiku kautko atlieku uz priekšdienām. Gribas pielikt punktu šai atlikšanai, un sākt darīt.
Un, ja tā labi padomā, kaut kas jau ir darīts. Varbūt ne tas, ko sirds saka, bet vismaz godprātīgi padarīts maizes darbs. Paziņas saka, ka šad tad šajā sakarā redz mani TV. Te neliels videoapkopojums. Iespēju robežā papildinu arī patriotisko pasākumu apmeklētāju rindas. Ne uz visiem paspēju, kur gribējās būt, piedodiet! Jā, vēl jau paliek twitter mikroblogs. Tur šad tad ierakstu un padiskutēju ar draugiem un pretiniekiem. Man patīk tā vietne, jo tai ir viens liels + - pamatīga laika ekonomija.
Lai kā arī nebūtu, ja Dievs dos uz priekšu izvairīties no visādiem šķēršļiem, solos laboties un cītīgi rakstīt gan šeit, gan citur, un sākt realizēt visas tās ieceres un projektus, kas izsapņoti un izloloti prātā. To solos vispirms sev.
 |
| 2014.gada Lāčplēša dienas gājiens Liepājā |
 |
| 2014.gada Lāčplēša dienas gājiens Liepājā |
 |
| Pieminot komunistiskā genocīda upurus 25.03.2015 Tores stacijā, Grobiņas novadā |
 |
| Sieva un meita- man visvissvarīgākie cilvēki |
 |
| Ar Līvu Annu |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru