Pazīt savējos

Vakar biju Rīgā. Valsts svētki, 18.novembris. Laiks pelēcīgs, drūms, un tik pat drūma pati pilsēta. Varbūt Vecrīgā uzstrādītas kādas svētku dekorācijas, bet tur nebiju. Toties pilsētas centrā (Barona, Lāčplēša, Čaka ielās) no svētku sajūtas ne miņas. Tukšas dzertuves ar dārdošu krievu popsu, pakistāniešu kebabnīcas, un brīvdienā slēgtas rietumu humpalu bodes. Par svētkiem kaut cik atgādināja vien obligāti izkaramie karogi, un pat tie ne visur.
Bet visā šajā pilsētvides pelēcībā, sirdi sasildīja tie daudzie cilvēki, kas savu apģērbu bija rotājuši ar sarkanbaltsarkano lentīti. Viņi ienesa svētku sajūtu pelēcībā.

Novebra otrās nedēļas nogale

Lāčplēša diena- man nozīmīgi svētki, jo vecvectēvi bijuši strēlnieki un piedalījušies Brīvības cīņās. Vienu no viņiem, no kura cīņu gaitām saglabājušās fotogrāfijas, varēs apskatīt arī Liepājas Muzeja ekspozīcijas "Liepāja okupāciju režīmos" rīkotajā tematiskajā izstādē.  Uzzināju arī, ka no manas sievas dzimtas nākušais virsletnants Roberts Radziņš 1919.gadā bijis Liepājas Karostas komendants, 14.novembrī kritis kaujā pret bermontiešiem, un apbedīts Liepājas Ziemeļu kapos.

Kāpēc Donalds Tramps? Jeb mana personiskā trampisma anatomija.

Kāpēc esmu ieinteresēts ASV prezidenta vēlēšanās? Tāpēc, ka tā ir lielvara, kas neapšaubāmi kontrolē politiskos un ekonomiskos procesus lielākajā pasaules daļā. Arī Latvijā. Mēs esam brīvprātīgi ASV vasaļi apmaiņā pret militārās drošības garantijām, lai tiktu pasargāti no absolūti neprognozējama un bīstama kaimiņa austrumos. Par to mēs maksājam meslus- atbalstām ASV ģeopolitiskās,  ekonomiskās intereses, demonstrējam lojalitāti viņu vērtībām un integrējam tās savā kultūrtelpā.  Daudz par daudz, bet tā jau ir pašu lokanā mugurkaula vaina. Viņu intereses un vērtības bieži vien ir pretējas mūsējām, un mēs tās norijam kā rūgtas zāles, kas šķietami nepieciešamas, lai amerikāņu armija trauksmes gadījumā nāktu mūs sargāt. Teiksim tieši- mēs izvēlējāmies rāpot, lai nebūtu beigti, un laikam tā ir pareiza izvēle, jo no rāpus stāvokļa vienmēr pastāv iespēja piecelties, bet ja esi beigts, tad: āmen!