svētdiena, 2016. gada 30. oktobris

Cilvēki svešumā iegūst pieredzi, bet ne vienmēr tā viņus padara par labākiem un vērtīgākiem cilvēkiem...

No Alvja Hermaņa "Dienasgrāmatas". Un, es arī par to esmu domājis. Starp simtiem tūkstošu aizbraukušo ir cilvēki, kuru pieredze un enerģijas lādiņš daudzas lietas vērstu labākas, ir arī tādi, kas nokāvuši sevī latvieti, un kļuvuši par neglābjami samaitātiem "pasaules pilsoņiem". Ir tie, kas vienmēr sevī glabās rūgtumu, tie, kuri par jaunu būs jāmāca runāt latviski, ir pat tādi, kuriem aizbraucot, par laimi ir atslogoti Latvijas cietumi, un noteikti būs vienaldzīgo masa, kam tikai pasē rakstīts "latvietis". Domāju, ka Hermanis ļoti idealizē aizbraukušo potenciālu. Tāpat kā 90-to sākumā tika idealizēts vecās trimdas iespējamais pienesums. Cilvēki svešumā iegūst pieredzi, bet ne vienmēr tā viņus padara par labākiem un vērtīgākiem cilvēkiem. No sevis reti izdodas aizbēgt. Bet, pavisam noteikti, šie cilvēki te dzīvotu, audzinātu bērnus, kas runātu latviešu valodā, un aizpildītu tos robus, uz kuriem sāpīgi skatīties. Jau tā būtu pārmaiņa

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru