Ir divi latviešu rakstnieki, kurus varu lasīt, lasīt un pārlasīt. Anšlavs Eglītis un Gunārs Janovskis. Laikam tādēļ, ka viņu darbos varu atrast atziņas, kas man tuvas. Janovskis daudz raksta par latviešiem trimdā. Es gan neesmu bijis trimdinieks tiešā nozīmē, bet dažus gadus esmu pavadījis brīvprātīgā-piespiedu emigrācijā. Tur dzīvojot nekad neesmu centies aptaukoties, apaugt ar mantām, pienākumiem, saistībām, kļūt par savējo. No tā apzināti izvairījos, jo dzīve ārpus savas zemes man likās pilnīgi nedabisks un nenormāls stāvoklis, un šo sajūtu es apzināti uzturēju. Kautkā līdzīgi svešumā dzīvo tēli "Sōlā" un "Pār Trentu kāpj migla". Un tagad, agros brīvdienu rītos, kad normāli cilvēki guļ, atkal pārlasu šos darbus. Janovskis svu varoņu dialogos ielicis tik daudz domu, kuras būtu vērts citēt, bet es izvēlējos vienu. To, kurā viņš jau pirms 50 gadiem, Rietumeiropā dzīvodams, lieliski noraksturojis Austrumus un Rietumus, pateikdams to, kam arī es ticu: ja no Eiropas kultūras kas ir palicis, un tā vēl celsies, tad zemēs starp barbariskajiem Austrumiem, kuru robeža ir pie Zilupes, un garīgi un kulturāli izsīkušajiem Rietumiem. Tas ir #Intermarium
"... šodien Eiropas sirdi žņaudz divas varas, divi simboli: no Austrumiem- sirpis ar āmuru, no rietumiem- Coca-Colas pudele. Kur vien iespiežas viens vai otrs, tur panīkst kultūra, deģenerējas cilvēka gars, par galvenajiem dominantiem kļūst peļņa un vara, meli tiek pārvērsti par patiesību, kroplums par daiļumu. Tie ir kā briesmīgi plūdi, kuros pamazām noslīkst vienīgā īpašība, ar kuru varēja lepoties baltā rase: cildenums. Rietumu dvēsele vairs nepazīst kultūras, austrumu kultūrai nav dvēseles, un tad, kad abas šīs nekultūras sadosies rokās, beigs dzīvot cilvēks, kas radīts pēc Dieva vaiga un līdzības, un tā vietā stāsies bara dzīvnieks.Vai tiešām Tu domā, ka man jāsamierinās un jāakceptē šī tendence, šis lavīnai līdzīgais pagrimuma process?
- Jā, bet ko tad? Vai staigāšana skrandās ko spēj grozīt?
-Spēj gan! Vismaz manī pašā paliek apziņa, ka esmu ticējis mūsu kultūras sūtībai. Paklausies, vai Tu domā, ka tā jau ir mirusi? Vēl ne! Vēl ne!
Un Baigais sāka runāt klusāk, kā tālu vīziju skatīdams.
- Sabradāta un nospiesta pie zemes un varmācīgi apklusināta, tā savā iedīglī vēl ir dzīva Bohēmijas gāršās, Vislas, Nemunas un Daugavas krastos. To vēl glabā Vidzemes sili, Lubānas klāni un Karēlijas purvāji. No turienes vēl dzims jaunā renesanse, kas paglābs balto rasi un cilvēci. Tas- velns lai mani parauj- ir mans kredo, kura dēļ man ir vērts dzīvot." (Gunārs Janovskis, "Pār Trentu kāpj migla", 1966)
- Jā, bet ko tad? Vai staigāšana skrandās ko spēj grozīt?
-Spēj gan! Vismaz manī pašā paliek apziņa, ka esmu ticējis mūsu kultūras sūtībai. Paklausies, vai Tu domā, ka tā jau ir mirusi? Vēl ne! Vēl ne!
Un Baigais sāka runāt klusāk, kā tālu vīziju skatīdams.
- Sabradāta un nospiesta pie zemes un varmācīgi apklusināta, tā savā iedīglī vēl ir dzīva Bohēmijas gāršās, Vislas, Nemunas un Daugavas krastos. To vēl glabā Vidzemes sili, Lubānas klāni un Karēlijas purvāji. No turienes vēl dzims jaunā renesanse, kas paglābs balto rasi un cilvēci. Tas- velns lai mani parauj- ir mans kredo, kura dēļ man ir vērts dzīvot." (Gunārs Janovskis, "Pār Trentu kāpj migla", 1966)
Janovskis saka, ka austrumu kultūrai nav dvēseles. Izskatās, ka viņš domā krievus. Tas tā varētu būt, jo tautai, kura neapzinās savas etniskās saknes, tas būtu raksturīgi. Jo dvēsele ir reāla energoinformatīva būtne, kas piemīt katram dzīvam objektam Visumā, kā arī to etniskam kopumam. Krievi nav etnoss, bet daudzu etnosu - slāvu, baltu, somugru, tatāru - sajaukums. Būs jāpaiet ilgākam laikam, līdz tas sakusīs vai sabruks. Līdz tam tas būs agresīvs pūlis, kādu mēs to arī pazīstam. Tām atsevišķajām inteliģentu dvēselēm iet grūti, jo trūkst kopības spēka.
AtbildētDzēst