Komjauniešu un nomenklatūristu tipi mūsdienu Latvijā.

Alvi Hermani citēt kļuvis populāri:) Un ir vērts. Bet, pie šīs atziņas piebildīšu, ka komjaunieša mentalitāte varbūt raksturīga tā sauktajiem liberāļiem, bet ir arī nomenklatūrista mentalitāte, kas raksturīga ierēdņu-stabilizatoru tipam, kuri tik bieži sastopami valsts pārvaldē un pašvaldībās. Šie ierēdņi-stabilizatori paši neizdomā celt gaisa pilis, un kaismīgi nebļaustās par progresu un gaišo nākotni, bet stabili sēž savās vietās, neuzdodot liekus jautājumus. Ja pie varas ir progresīvo gaisa piļu cēlāji, stabilizatori palīdzēs tās celt, iekšēji pat saglabājot skepsi. Viņi nedomā kategorijās "labi", "slikti", "taisnīgi", "netaisnīgi", "pareizi" vai "nepareizi". Kas jādara, tas jādara. Robusti, apzinīgi, centīgi jāievieš dzīvē jebkuri politiskie lēmumi.Un, nesakiet, ka viņi vienmēr ir radoši apdalīti. Nē, reizēm viņi izrāda apbrīnojamu iniciatīvu, bet nevis, lai labāk kalpotu sabiedrībai, neitralizētu debīlus lēmumus un direktīvas, bet gan, lai efektīvāk ieviestu tos dzīvē. Un, viņiem ļoti patīk dažādu institūciju izsniegti godaraksti, diplomi, un ja vēl tiek pie kāda ordeņa... Lai arī dziļākajā būtībā robusti, konjunktūru viņi jūt labi. Ar muguras smadzenēm. Un piemērojas pārmaiņām. Viņi ir stabilitātes garants, un vienlaicīgi akmens pie kājām. Okupācijas gados, ja paspēja, šie tipāži kāpa pa karjeras kāpnēm, un sistēmai brūkot veidoja tā saukto "gaišo komunistu" mugurkaulu, kas vēlāk kļuva par Latvijas valdošo kastu. Neatkarīgi no vecuma, šis cilvēku tips ir nemainīgs, viņi arī šodien veido valsts iestāžu un pašvaldību struktūru nomenklatūru.