Rāda ziņas ar etiķeti Alvis Hermanis. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Alvis Hermanis. Rādīt visas ziņas

pirmdiena, 2016. gada 31. oktobris

Komjauniešu un nomenklatūristu tipi mūsdienu Latvijā.


Alvi Hermani citēt kļuvis populāri:) Un ir vērts. Bet, pie šīs atziņas piebildīšu, ka komjaunieša mentalitāte varbūt raksturīga tā sauktajiem liberāļiem, bet ir arī nomenklatūrista mentalitāte, kas raksturīga ierēdņu-stabilizatoru tipam, kuri tik bieži sastopami valsts pārvaldē un pašvaldībās. Šie ierēdņi-stabilizatori paši neizdomā celt gaisa pilis, un kaismīgi nebļaustās par progresu un gaišo nākotni, bet stabili sēž savās vietās, neuzdodot liekus jautājumus. Ja pie varas ir progresīvo gaisa piļu cēlāji, stabilizatori palīdzēs tās celt, iekšēji pat saglabājot skepsi. Viņi nedomā kategorijās "labi", "slikti", "taisnīgi", "netaisnīgi", "pareizi" vai "nepareizi". Kas jādara, tas jādara. Robusti, apzinīgi, centīgi jāievieš dzīvē jebkuri politiskie lēmumi.Un, nesakiet, ka viņi vienmēr ir radoši apdalīti. Nē, reizēm viņi izrāda apbrīnojamu iniciatīvu, bet nevis, lai labāk kalpotu sabiedrībai, neitralizētu debīlus lēmumus un direktīvas, bet gan, lai efektīvāk ieviestu tos dzīvē. Un, viņiem ļoti patīk dažādu institūciju izsniegti godaraksti, diplomi, un ja vēl tiek pie kāda ordeņa... Lai arī dziļākajā būtībā robusti, konjunktūru viņi jūt labi. Ar muguras smadzenēm. Un piemērojas pārmaiņām. Viņi ir stabilitātes garants, un vienlaicīgi akmens pie kājām. Okupācijas gados, ja paspēja, šie tipāži kāpa pa karjeras kāpnēm, un sistēmai brūkot veidoja tā saukto "gaišo komunistu" mugurkaulu, kas vēlāk kļuva par Latvijas valdošo kastu. Neatkarīgi no vecuma, šis cilvēku tips ir nemainīgs, viņi arī šodien veido valsts iestāžu un pašvaldību struktūru nomenklatūru.

svētdiena, 2016. gada 30. oktobris

Cilvēki svešumā iegūst pieredzi, bet ne vienmēr tā viņus padara par labākiem un vērtīgākiem cilvēkiem...

No Alvja Hermaņa "Dienasgrāmatas". Un, es arī par to esmu domājis. Starp simtiem tūkstošu aizbraukušo ir cilvēki, kuru pieredze un enerģijas lādiņš daudzas lietas vērstu labākas, ir arī tādi, kas nokāvuši sevī latvieti, un kļuvuši par neglābjami samaitātiem "pasaules pilsoņiem". Ir tie, kas vienmēr sevī glabās rūgtumu, tie, kuri par jaunu būs jāmāca runāt latviski, ir pat tādi, kuriem aizbraucot, par laimi ir atslogoti Latvijas cietumi, un noteikti būs vienaldzīgo masa, kam tikai pasē rakstīts "latvietis". Domāju, ka Hermanis ļoti idealizē aizbraukušo potenciālu. Tāpat kā 90-to sākumā tika idealizēts vecās trimdas iespējamais pienesums. Cilvēki svešumā iegūst pieredzi, bet ne vienmēr tā viņus padara par labākiem un vērtīgākiem cilvēkiem. No sevis reti izdodas aizbēgt. Bet, pavisam noteikti, šie cilvēki te dzīvotu, audzinātu bērnus, kas runātu latviešu valodā, un aizpildītu tos robus, uz kuriem sāpīgi skatīties. Jau tā būtu pārmaiņa