Intermarium jeb Baltijas-Melnās jūras valstu savienība-nākotnes ģeopolitiskā perspektīva

Retrospektīvi aplūkojot 20. un nu jau arī 21. gadsimta Baltijas un Melnās jūras telpas (turpmāk – Intermarium) vēsturi, redzam, ka šo Austrumu un Vidus-centrālās Eiropas reģionu apvienojis kopīgs ģeopolitiskais liktenis.

Kaut arī jau senākā vēsturē mūsu dzīves telpā bija radušies valstiski veidojumi ar impērisku potenciālu (Kijevas Krievzeme, Lietuvas Lielkņaziste, Polijas-Lietuvas valsts), 19.gadsimtā gandrīz visas Intermarium reģionu veidojošās tautas bija zaudējušas patstāvību, un atradās svešu impēriju – cariskās Krievijas, Vācijas un Austroungārijas pakļautībā. Vietām šī atkarība izpaudās kā vasaļa vai „mazākā brāļa” statuss (piemēram ungāriem Austroungārijas impērijas sastāvā), citur pakļautās tautas izjuta visus nebrīves spaidus – gan nacionālo, gan sociālo un saimniecisko apspiestību.  Pakļauto zemju denacionalizācija rusifikācijas vai ģermanizācijas veidolā katrā konkrētajā teritorijā varēja atšķirties savā brutalitātes pakāpē un līdzekļu izvēlē, bet visas ārējās impēriskās varas centās asimilēt Intermarium pamattautas (politiski, kulturāli, lingvistiski), iznīcinot to nacionālo lepnumu, neatkarības centienus un virknē gadījumu – pat etniskās iezīmes.

Eiroeksits

Ar #Brexit balsojumu noiets kāds būtisks etaps pēdējo desmitgažu vēsturē, un lauzts kāds stindzinošs stereotips: Eiropas Savienība ir nesatricināma.
Nekā nebija- Bābeles tornis sākt brukt!
Paredzu, ka totalitārais liberālisms, nacionālo valstu suverenitātes sagraušana un neatkarīgo ekonomiku izcnīcināšana, un, protams, masu imigrācijas akceptēšana, un centralizēta imigrantu uztiepšana visiem, kas ilgtermiņā Eiropu pārvērstu par trešās pasaules zemi, ko līdzīgu Brazīlijai, liks par līdzīgu rīcību izšķirties arī citām eiroimpērijas pavalstīm. 
Vieta, dabiski, tukša nepaliks. Eiropas ietvaros jārodas jauniem ģeopolitiskiem veidojumiem, savienībām, aliansēm, kas apvienos valstis ar līdzīgām vērtību sistēmām un politiskajām interesēm. Latvijas vietu es redzu idejas līmenī sen izlolotajā Baltijas-Melnās jūras savienībā. Kopā ar Lietuvu, Poliju, Ukrainu, un citām Austrum/Centrāleiropas valstīm. Šis reģions varētu būt vieta, kurā tiks saglabāta Eiropas civilizācija klasiskajā izpratnē, un mūsu bastions pret izmirstošo, pašnāvniecisko Rietumeiropas dekadenci, kā arī pret neosovjetisko barbarismu tā sauktās "krievu pasaules" veidolā.