otrdiena, 2012. gada 17. janvāris

Latvija Sorosa tīklos


Pēdējos gados latvieši aizvien vairāk saskaras ar masīvu amoralitātes, bezdievības, bezdzimtenes kosmopolītisma un visa veida nācijas izdzīvošanu apdraudošu antivērtību masīvu propagandu, un tradicionālas sabiedrības tikumisko, ģimenisko un nacionālo pamatu agresīvu un mērķtiecīgu ārdīšanu. Papētot šos procesus dziļāk, atklājas, ka lielākā vai mazākā mērā, visus tos vada viena „spalvaina roka”. Vai tā būtu agresīva homoseksuālisma kultivēšana un popularizēšana, normāla ģimenes modeļa un kristīgās baznīcas autoritātes graušana, „iecietības” un „tolerances” pret sabiedrību apdraudošiem bīstamiem kriminālnoziedzniekiem un narkomāniem, sludināšana, vai, kas ir vēl ļaunāk- divvalodības, latviešu tautai nelabvēlīgas pilsonības piešķiršanas kārtības un svešu rasu (afrikāņu, musulmaņu u.c.) imigrācijas veicināšana. Viņu mērķis ir radīt jaunu pasaules kārtību, kas tiek apzīmēta ar neko neizsakošiem jēdzieniem, tādiem kā „atvērta” jeb „pilsoniska sabiedrība”, aiz kuriem tiek noslēpta patiesā, šausminošā nākotnes vīzija, ka Latvijā varētu izpausties šādi: anonīma starptautiskā kapitāla pārvaldīta teritorija, kurā būs legalizēta narkotiku lietošana, homoseksuālistu „laulības” un tiesības adoptēt bērnus (tie, kuri pret šo netiklību protestēs tiks tiesāti par naida noziegumiem). Latvieši savā zemē būs mazākumā un līdztekus milzīgajai krievvalodīgo migrantu kopienai, robežas būs atvērtas arī afrikāņiem, aziātiem un musulmaņiem, līdz ar ko radīsies labvēlīga augsne noziedzībai, terorismam un AIDS epidēmijai. Pilsonības likums latviešus vairs neaizsargās, līdz ar to pavērsies ceļš reālai divvalodībai, kas novedīs pie krievu valodas pilnīgas dominantes. Jebkādi sapņi par latvisku Latviju būs jāaizmirst, jo nacionāla valsts tiks neglābjami iznīcināta, lai pavērtu ceļu multirasiālai un multikulturālai sabiedrībai... Jā, tieši tādu pasauli vēlas radīt par filantropu godātais internacionālais afērists un kriminālnoziedznieks Džordžs Soross (un tie, kas aiz viņa stāv), kurš ar savām politiskās ietekmes struktūrām, kas ietekmē valstu politiku un masveidā nodarbojas ar sabiedrības „smadzeņu skalošanu”, kā zirnekļa tīklos savažojis visu Austrumeiropu.
Kas ir šī mītiskā persona, kas kā marionetes rausta mūsu valsts ietekmīgākos politiķus, ierēdņus, žurnālistus un intelektuāļus?
Džordžs Soross ir dzimis 1930.g. bagātā Ungārijas žīdu ģimenē. 1947.g. Soross bēg uz Londonu, jo Ungārijā pie varas nāk staļinisti, un, lai arī to vairums ir žīdi, Sorosu ģimene kā buržuji ir apdraudēti. 1956.g. viņš pārceļas uz dzīvi ASV, kur uzsāk aktīvas spekulācijas finanšu tirgū un 1969.g. nodibina pats savu uzņēmumu Quantum Fund un vēlāk saplūst ar Volstrītas fondiem, kļūstot par vienu no ietekmīgākajiem pasaules finanšu dūžiem. Tad, kreisu ultraliberālu ideju apsēstais Soross pievēršas politikai, maniakālā tieksmē pārveidot pasauli saskaņā ar savām bezdievīgajām dogmām, kas paredz sajaukt rases un tautas, nojaukt robežas starp valstīm un iedibināt anarhijai līdzīgu visatļautības režīmu, kurā būtu brīvi pieejamas narkotikas, visatļautība homoseksuālistiem un citiem izvirtuļiem.

Sorosa draugi- komunisti

Pirmie mēģinājumi iespiesties neatkarīgās valstīs, graut to suverenitāti un ietekmēt to politisko dzīvi sākas 1980.g., kad Soross izvērš aktivitātes Dienvidāfrikas republikā, kur komunistu aģentūra mērķtiecīgi cenšas izraisīt melnādaino dumpi pret pastāvošo iekārtu. Viņiem pieslēdzas arī Soross. Un jau 1984.g. ar valdošā komunistu režīma un ungāru tautas slepkavas Januša Kadāra atbalstu un ciešā sadarbībā ar tiem, Sorosa fonds sāk darboties Ungārijā. Sajūtot gaidāmās pārmaiņas, viņš Ungārijā sāk veidot savu ietekmes aģentūru no reformkomunistiem un liberāli domājošiem disidentiem, lai, nenovēršami krītot komunistiskajam režīmam, Ungārijā pie varas nenāktu nacionāli noskaņotie spēki. Bijušo komunistu un kreiso liberāļu aliansi viņš uzskata par saviem tumšajiem mērķiem vislabvēlīgāko un sekmē tās nākšanu pie varas. Līdzīgas komunistu un liberāļu alianses, kā pretspēku patriotiskajiem spēkiem, viņš cenšas radīt arī citās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, lai pēc komunistu diktatūru sabrukuma vara nenonāktu viņaprāt „nepareizajās” rokās. Interesantas ir arī šī tumšā darboņa domas par PSRS sabrukumu, ko viņš ļoti nožēlo un uzskata, ka šai ļaunuma impērijai vajadzēja saglabāties, tikai pārkārtoties uz tirgus ekonomiku un liberalizēt politiku, tas būtu labāk nekā daudzu nacionālu un neatkarīgu valstu izveidošanās...

Vai Soross tiecas pārvaldīt globālo narkotiku tirgu?
Sorosa izpratne par „demokrātiju” izpaužas arī viņa centienos legalizēt visa veida narkotiskās vielas. Vieglajām narkotikām viņaprāt jābūt visiem brīvi pieejamām un tā ir katra personiskā izvēle- lietot vai nelietot. Taču ar to vien viņa uzskati neaprobežojas, Soross vēlas legalizēt arī visbīstamākos narkotiku paveidus, tādus kā, piemēram, heroīns, izveidojot legālu narkotiku izplatīšanas tīklu, lai, pazeminot narkotisko vielu cenas, likvidētu to nelegālo apriti. Pavisam iespējam, ka vēlme izveidot legālu narkotiku aprites tīklu ir saistīta ar viņa paša biznesa interesēm, jo narkobiznesā, kā zināms, apgrozās miljardi. Cinisma kalngals ir šī internacionālā plutokrāta izteikums: „narkotiku pārvēršana par kriminālu noziegumu, rada noziedzniekus”.

Nekaunīga cilvēku pirkšana un tīklveida struktūras
Sorosa ietekmes aģentūras veidošanas stratēģijas pamatā ir vienkārša cilvēku pirkšana. Ir atstrādāts smalks mehānisms, kādā veidā tas tiek panākts. Tiek nodibināts Sorosa fonds (centrālā struktūra ar jebkādu nosaukumu) un pēc tam ar šo fondu saistīti cilvēki dibina vairākas šķietami neatkarīgas nevalstiskās organizācijas, kuras visas tiek finansētas no centra. Šo fondu un organizāciju funkcionāri dāsni tiek atalgoti un viņu galvenais uzdevums ir veidot sabiedrisko domu atbilstoši Sorosa pasaules redzējumam. Ar šo fondu starpniecību tiek finansēti jeb atklāti uzpirkti pazīstami intelektuāļi, zinātnieki, politiķi, kuri pēc tam uzstājas kā Sorosa vājprātīgo ideju aizstāvji. Patiesībā katrs sabiedrībā zināms, autoritīvs cilvēks atrodas sorosiešu redzeslokā un tiek pakļauts uzpirkšanas mēģinājumiem caur apmaksātiem ārzemju ceļojumiem, zinātniskām stipendijām, prēmijām un citiem labumiem, jo nekas viņiem nevar būt izdevīgāks, ja kāds sabiedrībā cienīts un populārs cilvēks kļūst par Sorosa ietekmes aģentu. Uzmanība tiek pievērsta arī talantīgiem, daudzsološiem jauniešiem, kuriem tiek piešķirtas stipendijas vai apmaksātas studijas (starp citu, Soross 1989.g. nodibinājis Centrāleiropas universitāti ar galveno centru Budapeštā, kurā jaunie censoņi par viņa naudu var studēt sabiedriskās zinātnes. Tikai tā nav filantropija. Analizējot mācību programmu izkristalizējas tās mērķi: vājināt nacionālismu, tam pretnostatot kosmopolītisku internacionālismu, vājināt nacionālisma izaugsmi, radot tam starptautiskus šķēršļus u.c. „gudrības”), kā pateicību sagaidot to, lai šie jaunie cilvēki, beidzot studijas un veidojot karjeru žurnālistikā, politikā, valsts pārvaldē, tiesībsargājošās institūcijās vai kur citur, kļūtu par Sorosa aģentiem un kalpotu viņa tumšo mērķu sasniegšanai. Īpašu uzmanību Sorosa algotņi pievērš masu medijiem- parasti sorosiešu kontrolē ir vismaz viens centrālais laikraksts (redakcija un vadošie žurnālisti nāk no Sorosa veidotajām organizācijām), vai arī vairāki, tāpat Sorosa uzpirktie žurnālisti cenšas iespiesties citos masu medijos, kas formāli ir neatkarīgi vai pat atrodas tiešā valsts kontrolē. Caur šiem viņu ietekmē esošajiem medijiem arī tiek īstenota sabiedrības zombēšana Sorosa ideju garā un ne tikai, bīstami tiek apdraudēts neatkarīgas valsts tiesiskums un politiskā stabilitāte, jo sorosiešu žurnālistiem ir arī dots uzdevums iznīcināt visus, kas varētu stāties ceļā vai citādi traucēt Sorosa politiskajiem centieniem. Tāpēc sorosiešu žurnālisti mākslīgi inscenē dažādus fiktīvus korupcijas skandālus, politiskos satricinājumus, mētājas ar apvainojumiem, publiski mazgā Sorosam nevēlamo cilvēku „netīro veļu”, tas viss ar vienu mērķi- lai diskreditētu politiskos pretiniekus un destabilizētu situāciju valstī, radot iespēju Sorosa adeptiem iegūt politisko varu.
Pašlaik, valdošas politiskās krīzes apstākļos, pie kuras vainojams pie varas esošo politiķu kliķes cinisms, augstais korumpētības līmenis, augstprātība, nemākulība un īsredzība, jāatzīst, ka sorosiešiem pat nav nepieciešams pielikt sevišķas pūlesSevišķi pateicīga ir imitētā „cīņa ar korupciju”, kas lētticīgos cilvēkos rada simpātijas pret „drosmīgajiem žurnālistiem”, nemaz nenojaušot, ka patiesībā tas viss ir tikai lēts teātris un spēle vienos vārtos, jo par korumpantiem tiek pasludināti tikai nevēlamie, tajā pat laikā tiek slēpta patiesā informācija par Sorosa aģentūras netīrajiem darbiem un viņu īstenoto politisko korupciju, kas pēc saviem apmēriem līdzinās sazvērestībai pret valsti.

Sorosa netīrie darbi LatvijāViss augstāk minētais vistiešākajā nozīmē attiecas arī uz šī bēdīgi slavenā darboņa rosīšanos Latvijā. Latvijā pastāv ļoti ietekmīga sorosiešu aģentūra, kas ir spējīga izraisīt nopietnus politiskos satricinājumus un ir iefiltrējusies visietekmīgākajās politiskajās aprindās, tiesībsargājošajās institūcijās, kontrolē vairākus ietekmīgus masu medijus, un pretendē uz pilnīgu varas pārņemšanu. Nosauksim redzamākās Sorosa atbalsta struktūras Latvijā:
„Sorosa Fonds Latvijā”(galvenā sorosiešu struktūra, direktore V. Tērauda);
Žurnāls Ir.LV (to veido, kādreiz par galveno Sorosa ideju ruporu kalpojošās avīzes „Diena” kādreizējie žurnālisti. Savukārt kādreizējā „Dienas”galvenā redaktore S.Ēlerte vienlaicīgi bij arī „Sorosa Fonda Latvijā” valdes priekšsēdētāja, bet pašlaik ieņem kultūras ministres posteni;
Latvijas radio Ziņu dienests;
Atsevišķi ietekmīgi žurnālisti citos masu saziņas līdzekļos;
Interneta portāli: www.politika.lv, www.dialogi.lv u.c.
Nevalstiskās organizācijas: Sabiedrība par atklātību”Delna”, „Providus”, „Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs”(vadītāji N. Muižnieks un I. Brands-Kehre- nāvīgi latviešu nacionālistu apkarotāji, krievu šovinistu, migrantu un homoseksuālistu aizstāvji), „Mozaīka” (agresīvo homoseksuālistu kustība) u.c.
Tā saucamā liberālā inteliģence, kas tādos vai citādos veidos saistīta ar Sorosu (caur projektu finansējumu, apmaksātām studijām utt) Politologi: Ivars Ījabs, Marija Golubeva, Viktors Makarovs, Juris Rozenfelds un citi, žurnālisti : Anda Rožkalne, Nellija Ločmele, Dita Arāja, Aivars Ozoliņš, Kārlis Streips. Kā arī vesels bars tā saucamo radošo personību un humanitāro zinātņu kosmopolitizētāju, kā Alvis Hermanis, Leo Dribins, Juris Cālītis, Roberts Ķīlis uc.
Partijās „Pilsoniskā Savienība”, „Sabiedrība Citai Politikai”, „Jaunais Laiks” , kas tagad pazīstamas zem vienotas preču zīmes „Vienotība” sorosisti ir pārstāvēti kuplā skaitā, kontrolējot šo partiju stratēģiskos darbības virzienus, un arī Saskaņas centrā atrodams kupls skaits ietekmīgā miljardiera algotņu. Sorosisti vai viņu ietekmē atrodošies cilvēki ir pārstāvēti faktiski visās Saeimā pārstāvētajās partijās (kā izņēmums varētu būt vien vietējo oligarhu kontrolētās ZZS un PLL, jo šo partiju īpašnieku biznesa intereses kaut kādu apsvērumu dēļ ir nonākušas konfliktā ar sorosistu interesēm). Viņi ir iespiedušies arī ierēdniecībā, tostarp pat Valsts prezidentu kancelejās (sevišķi daudz to bija laikā, kad Rīgas pilī saimniekoja bēdīgi slavenā V. Vīķe-Freiberga) un visas pazīmes rāda, ka Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kā arī daudzi tiesneši varētu būt sorosiešu aģentūras ietekmē. Un tas nozīmē, ka tiesu varai Latvijā nevar uzticēties, jeb kā šī raksta autoram izteicās kāds ietekmīgs advokāts: „lietās, kur ir iejauktas politiskās intereses, juridiski argumenti nedarbojas”...
Vēl daži piemēri, kas ilustrē, kādu politiku ved Latvijā Sorosa sulaiņi, un cik bīstama tā ir priekš latviešiem:
Sorosa aģenti vienmēr un visur nostājas pret latviešu nacionālajām interesēm, bļaustās par sveštautiešu diskrimināciju, rasistisku vardarbību, neiecietību un tamlīdzīgām lietām. Vienmēr viņi būs svešo (neatviešu), tikai ne latviešu pusē. Nav par ko brīnīties, ja pats Soross, kurš, piemēram, Francijā ir krimināli sodīts par finanšu afērām, bet Latvijā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, pavisam atklāti paziņoja, ka atbalsta oficiālas divvalodības ieviešanu mūsu valstī. Ne jau velti no Sorosa fondiem stipendijas saņem tādi antilatviski personāži kā Saeimas deputāts, kurš regulāri apsūdz Latviju visa veida minoritāšu diskriminācijā, Boriss Cilēvičs vai „Latvijas cilvēktiesību komitejas” vadītājs Leonīds Raihmans.
Tāpat Sorosa ietekmes aģentūra tiek veidota no homoseksuālistiem, varētu pat teikt, ka sorosietis savā ziņā ir sinonīms vārdam homoseksuālists, jo daudzi ietekmīgi sorosieši ir homoseksuāli, savukārt visi agresīvie, organizētie homoseksuālisti ir sorosieši. Kā nu ne, jo viņu saikne ir ļoti cieša, piemēram, Soross ir galvenais finansētājs agresīvo homoseksuālistu organizācijai Mozaīka, kas katru gadu cenšas sarīkot apkaunojošo un amorālo izvirtību parādi Rīgas centrā un ar visiem citiem līdzekļiem popularizēt šo izvirtību kā normu.
No visa šeit minētā varam secināt tikai vienu: latviešiem jābūt modriem, no viltus labdariem jāsargā sava zeme un pašiem sevi!

1 komentārs:

  1. Protams,ka ir taisnība arī par narkotikām!!!
    Narkotiku bizness ir pasaules lielvaru rokās,ne jau Rīgas ielās nopuņķojušos puišeļu rokās...Par acu "piemiegšanu" uz narkotiku tirgu un lietošanu,cits citam samaksās....Ja kāds būtu jebkad gribējis iznīdēt narkotikas pasaulē un to tirdzniecību - tad tas jau sen būtu izdarīts !!!
    Par "naida runu" jau nevienam nesamaksāsi...un tādēļ arī cietumā ātri nokļūsi !!!

    AtbildētDzēst