Kāpēc Donalds Tramps? Jeb mana personiskā trampisma anatomija.

Kāpēc esmu ieinteresēts ASV prezidenta vēlēšanās? Tāpēc, ka tā ir lielvara, kas neapšaubāmi kontrolē politiskos un ekonomiskos procesus lielākajā pasaules daļā. Arī Latvijā. Mēs esam brīvprātīgi ASV vasaļi apmaiņā pret militārās drošības garantijām, lai tiktu pasargāti no absolūti neprognozējama un bīstama kaimiņa austrumos. Par to mēs maksājam meslus- atbalstām ASV ģeopolitiskās,  ekonomiskās intereses, demonstrējam lojalitāti viņu vērtībām un integrējam tās savā kultūrtelpā.  Daudz par daudz, bet tā jau ir pašu lokanā mugurkaula vaina. Viņu intereses un vērtības bieži vien ir pretējas mūsējām, un mēs tās norijam kā rūgtas zāles, kas šķietami nepieciešamas, lai amerikāņu armija trauksmes gadījumā nāktu mūs sargāt. Teiksim tieši- mēs izvēlējāmies rāpot, lai nebūtu beigti, un laikam tā ir pareiza izvēle, jo no rāpus stāvokļa vienmēr pastāv iespēja piecelties, bet ja esi beigts, tad: āmen!

Bet, tagad par to- kas ir ASV intereses un vērtības? Tā nav nekāda abstrakcija, kuru izdomā un pauž lielvalsts politiskie pārstāvji. Tā ir tieša to personu, kam vara pieder, interešu un vērtību projekcija. Aiz katra ASV prezidenta administrācijas stāv ļoti bagātu, ietekmīgu personu pulciņš ar savām korporatīvajām interesēm, tāpat noteiktu interešu grupu lobiji, un galu galā, arī vēlētāju bloki, kas dalās pēc rases, etniskās piederības, reliģijas, piederības politiskajai ideoloģijai, subkultūrai, dzīvesstilam. Saliekot šo bagātnieku, korporāciju, lobiju, vēlētāju bloku un interešu grupu, kas kopīgā koalīcijā panākuši kāda kandidāta ievēlēšanu, intereses un vērtības, iegūstam arī to kopējo politisko kursu, ko realizēs ievēlētais prezidents.

Kas stāv aiz Hilarijas Klintones un viņas pārstāvētās Demokrātu partijas?

Korporācijas un miljardieri (faktiski 90% lielā biznesa, īpaši finansisti, baņķieri, un globālā tirgus spēlētāji, kas rezidē ASV, bet biznesu izvietojuši trešās pasaules valstīs ar lētu darbaspēku), no kuriem Latvijā zināmākais noteikti ir finanšu spekulants Džordžs Soross.

Izklaides industrija, kuras simbols ir liberālā, tradicionālās vērtības nivelējošā Holivudas elite.

Homoseksuālistu lobijs, feministu kustība, kultūrmarksistiskie akadēmiskie mācībspēki, tā sauktie „zaļie” (Greenpeace un tamlīdzīgie), ateisti, urbānās jauniešu subkultūras, un faktiski visi kreisi orientētie politiskie grupējumi- „Black Lives matter” ielu bandīti, antifa, anarhisti, komunisti un tamlīdzīgu ideju piekritēji.

Intelektuālo,finansiālo un organizatorisko kodolu Klintones  kampaņai nodrošina jau pieminētās grupas, bet balsotāju masu šādas vēlētāju grupas- ebreji (tradicionāli 70-90% ebreju balso par Demokrātu partiju), nēģeri (līdz pat 95%), spāniski runājošo imigrantu masas (pārsvarā meksikāņi), kuru skaits ar katrām vēlēšanām pieaug par vairākiem miljoniem, aziātu izcelsmes amerikāņi (kuru skaits arī aug ārkārtīgi strauji), un salīdzinoši nelielais balto amerikāņu mazākums (jau pieminētās grupas- LGBT, kreisi noskaņotie, pārsvarā pilsētnieki utml.)

Te pilns Hilarijas Klintones atbalstītāju saraksts

Katrā ziņā, vēlēšanas ir rasiski polarizētas, ja balsotu tikai baltie amerikāņu (kuru īpatsvars intensīvas imigrācijas rezultātā strauji dilst, un šobrīd ir vairs tikai 62%), par prezidentu ar stabilu pārsvaru kļūtu Donalds Tramps.

Trampa vēlētāji ir tie, ko pieņemts uzskatīt par īstiem amerikāņiem- baltie, eiropeiskas cilmes angliski runājošie, kristieši (īpaši evaņģēliskie protestanti). Strādnieki, fermeri un vidusslānis, īpaši Dienvidu pavalstīs dzīvojošie, kā arī citu valsts daļu mazpilsētu un lauku apvidu iedzīvotāji, militāristi, policisti, sportisti, ieroču īpašnieki. Šīs ir tās grupas, kas radīja Amerikas varenību, un uz kuriem tā balstās vēl šodien.  Un Trampa kampaņa lielā mērā atspoguļo šo grupu viedokļus, skatījumu, un, jā, arī dusmas par valsts ekonomisko, morālo, un etnodemogrāfisko lejupslīdi.

Ko ASV un pasaulei nestu Hilarijas Klintones uzvara?

Tas būtu intensīvs kultūras karš un politkorektuma diktatūras pakāpeniska ieviešana, turpinot Obamas iesākto kursu. LGBT īpašās prasības tiks apmierinātas par 200%, politkorektuma vārdā tiks vēl vairāk nospiestas akadēmiskās brīvības, un pastiprināta cenzūra.  Tiks koriģēta izglītības sistēma, un tiesībsargājošajām institūcijām tiks uzdots pastiprināti vērsties pret ļoti plaši interpretētiem „naida noziegumiem”, kas ietvers arī reliģiskās brīvības likvidēšanu.

Tas pats attieksies uz pārējām t.s. minoritātēm.  Imigrācija, gan legāla, gan nelegāla turpināsies esošajā apjomā, iespējams plūsma pat palielināsies. Nelegālo imigrantu miljoni tiks amnestēti un iegūs balsstiesības (atceramies- t.s. minoritāšu balsis ir Demokrātu partijai kritiski svarīgas, lai uzvarētu visu līmeņu vēlēšanās!). Būs lielāka izdabāšana nēģeru prasībām, aizvien tālāk virzīsies „dažādības” progress, notiks kultūrkarš pret balto amerikāņu simboliem un kultūras mantojumu, kas tiks interpretēts kā „atsvabināšanās no rasistiskās pagātnes”, un visvairāk tiks dēmonizēti baltie vīrieši. Pavisam nesen, Hilarija Klintone sava oponenta vēlētājus (kas ir vairāk par pusi no ASV baltajiem iedzīvotājiem!) nosauca par pabirām (deplorables).

Ekonomikā tiks stiprināts neoliberālais globālisma virziens (kas cita starpā nav populārs arī pašu Demokrātu kreisā spārna vidū) un brīvā tirdzniecība. Būs plaša ASV ekonomiskā ekspansija pasaulē, vienlaikus samazinoties darbavietu skaitam pašu valstī, kas primāri skars balto strādnieku šķiru.

Ārpolitika būs agresīva, ko noteiks tas, ka redzamākie t.s. „neokonservatīvie” ir pārbēguši uz demokrātu nometni. Paredzams, ka  īpaši tiks manipulēts ar starptautiskajām organizācijām. Visticamāk pastiprināsies valsts iesaistīšanās militāru konfliktu izraisīšanā un uzturēšanā „humānisma” un „demokrātijas ieviešanas” vārdā.  Vienlaikus, kā Klintone jau lika saprast, atrodoties valsts sekretāres amatā, būtiski pastiprināsies diplomātiskais un ekonomiskais spiediens (lasi- šantāža), lai ieviestu „universālās demokrātijas vērtības” un „cilvēktiesības” visā pasaulē. Kādas būs šīs vērtības, par to jau uzrakstīju. Gribat iegūt Klintones ideoloģisko portretu- sakrustojiet Juri Kažu un Ivetu Kažoku!

Vienīgais, kas latviešiem varētu patikt, Klinones administrācija noteikti nebūtu izteikti draudzīga putiniskajai Krievijai, šajā ziņā turpinot Baraka Obamas politiku.

Un, Tramps?

ASV „mainstream” konservatīvisms, ko pārstāv Republikāņu partijas elite, faktiski ir izgāzies. Tieši šis virziens Republikāņu partijā kļuvis par vadošo. Līdz Trampa uznācienam, protams. Tas pat vairs nav konservatīvisms, tā ir nodokļu politika, algas un daži Konstitūcijas relikti. Mazāki nodokļi turīgākajiem, minimālās algas iesaldēšana, brīvs ieroču glabāšanas likums. Ja par sociāliem eksperimentiem ar sabiedrību, un kultūrkaru, tad „mainstream” konservatīvie no Klintones demokrātiem atšķiras vienīgi ar tempiem. Kultūras erozija, negatīvie etnodemogrāfiskie procesi,  tiek nevis apturēti, bet mazliet piebremzēti, palēnināti jeb aste tiek cirsta pa gabaliņam.

Donalda Trampa uznāciens bija kā svaigs vējš sasmakušajā Republikāņu partijas konservu kambarī, kas šī kambara pārvaldniekus, šķiet, pārbiedēja vairāk nekā to politiskos konkurentus. Imigrācijas apturēšana, atteikšanās no politkorektuma, ASV interešu stādīšana pāri virzībai uz globālu pasaules valsti- tik spēcīgs un noteikts piedāvājums prezidenta vēlēšanās nebija redzēts kopš 1968.gada.

 Neanalizēsim Trampa politisko programmu, bet tā ir radikāli atšķirīga no Klintones, un tā var apturēt dekadenci, eiropeiskās kultūras eroziju, un tā vēršas primāri uz iedzimto amerikāņu sociālo un ekonomisko interešu aizstāvību. Paskatieties uz Trampa tūkstošgalvīgo priekšveēlēšanu sapulču sejām, un jūs redzēsiet, ka īstā Amerika redz, kurš ir viņu pārstāvis.

Lecīgais temperaments, vulgāra izrunāšanās nevietā, piekrītu, tas viņu padara vājāku, un tā ir problēma. Bet, ņemiet vērā, ka ASV prezidenta administrācija, lai  cikarī ietekmīga, tomēr darbojas līdzsvarā ar kongresu un tiesu varu.

Ja kāds uztraucas, ka ASV ārpolitika attiecībā pret Krieviju kardināli mainīsies- aizmirstiet. Trampa komandā ir pietiekami ietekmīgi „vanagi”. Un, ja kādam ir neskaidrs vēstījums, ka ASV nav jāsargā valstis, kas nemaksāpar savu aizsardzību, tad no tā būtu jābaidās ļurkabiksēm Latvijas valdībā, kasne par ko negrib aizsardzībai piešķirt NATO prasītos 2% no IKP, bet paļaujas uzmūžīgu Tēvoča Sema labdarību.

Faktiski, mēs esam visvairāk ieinteresēti stiprā Amerikā. Hilarijas Klintones un liberālo demokrātu Amerika īstermiņa var tēlot pasaules policistus, sankcionistus, demokrātijas ieviesējus, bet viņas savtīgā iekšpolitika, ASV ved pa Dienvidāfrikas un Brazīlijas ceļu. Kāda būs ar politkorektumu un forsēto eiropeiskas izcelsmes amerikāņu nomaiņu ar imigrantiem, no iekšienes novājinātā un uzspridzinātā Amerika pēc 20-30 gadiem? Nebūs eiropeiska, un nebūs spēcīga!

Es uzskatu, ka Donalda Trampa ievēlēšana šos negatīvos procesus var, ja ne pavisam apturēt, tad jūtami bremzēt.

Un vēl, būsim reālisti, lai cik tas bēdīgi nekanētu, ņemot vērā dažādu varas centru ietekmes, pat priekš mums lielāka nozīme ir tam, kas valdīs Baltajā namā, nevis-Rīgas pilī sēž Vējonis, Bondars, Bērziņš vai  Levits. Šobrīd jebkurš no viņiem klausītu diriģentus ārpus mūsu zemes robežām.